DV Pertā svin jau savu 67. gadadienu

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Ilmārs Rudaks un Rita Džonsona. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

Svinību dalībnieki. FOTO Jānis Purvinskis.

Kad es ierados Pertas Latviešu Centra pagalmā, tur pie Daugavas Vanagu kluba sienas bija uzcelta telts, bet aiz telts sienas darbojās mūsu nodaļas valdes priekšsēdis, jo vai lai līst, vai lai saulīte spīd, šodien mēs svinam mūsu dzimšanas dienu, un cūkas cepeti ir jācep tik un tā, uz ko mūsu Ilmārs ir jau speciālists. Tā nu gāju iekšā klubā, un tur priekšā jau bija mūsu parastā atbalstītāju kopiņa. Nu kamēr ar draugiem vēl iedzēru kādu vīniņu, drīz vien uz galda arī parādījās Ilmāra cepetis, bet kopā ar sautētiem kāpostiem un visu citu, kas pildīja manu šķīvi tīri pilnu. Kad jau bijām ēduši un dzēruši un pļāpājuši, mūs uzrunāja nodaļas valdes priekšsēdis Ilmārs Rudaks.

Viņš mums atgādināja, ka nu tiešām šodien, 21. augustā no dibināšanas jau ir pagājuši 67 gadi. Tālāk savā uzrunā Ilmārs mums teica, ka Daugavas Vanagu dibināšanas laikā tika pausts, ka tā jau nu būs tikai tāda pagaidu organizācija un ka drīz jau arī izputēs. Tomēr šī organizācija ne tikai neizputēja, bet laika gājumā uzplauka par vislielāko latviešu organizāciju pasaulē. Pertas nodaļā dibināšanas laikā bija 12 biedru. Diemžēl no tiem visi jau iesaistījušies aizsaules nodaļās. Pertā pēc 67 gadiem vēl neesam izmiruši, bet gan divkāršojušies un vēl pildām tos pašus jau toreiz nospraustos mērķus: veicināt un sargāt Latvijas pastāvību un tās tautu. Daugavas Vanagu palīdzības darbs izpaužas, it sevišķi palīdzot leģionāriem, grūtībās nonākošajām daudzbērnu ģimenēm un Okupācijas muzejam Latvijā. Lielākā pateicība par mūsu panākumiem mums ir jāpateicas mūsu vanadžu nenogurstošajam atbalstam, jo bez tā mēs jau nu nebūtu izdzīvojuši. Paldies vanadzes!

Tad Ilmārs deva vārdu Latvijas goda konsulam Pertā Jānim Purvinskim, kas savā apsveikumā mums atgādināja, ka šodien ir arī vēl viena ļoti svarīga diena, proti: Latvijas otrās neatkarības diena, jo Latvija nevis 4. maijā kļuva brīva, bet OMON specvienības un kara tehniku izvāca no Rīgas centra tikai 21. augustā. 4. maijā tika nolīgts, ka Latvija būtu brīva un neatkarīga tikai pēc trim gadiem. Toties ar 21. augustu mēs sākām paši valdīt par savu valsti, un tikai tad arī citas pasaules valstis sāka Latviju atzīt kā neatkarīgu no Krievijas okupācijas atkratījušos. Tātad daudz svarīgāka diena nekā 4. maijs. Prieks dzirdēt, ka tagad beidzot arī Latvijas valdība sāk atzīt šīs dienas svarīgo nozīmi. Tā nu vienmēr mūsu nodaļas svētkos, lai atceramies arī Latvijas otrās neatkarības dienu.

Pēc goda konsula vanadžu kopas vadītāja Rita Džonsona sveica nodaļu viņas dibināšanas svinībās ar dzejas vārdiem un visa laba vēlējumiem nākotnē un ar aicinājumu griezt dzimšanas dienas torti un mieloties ar to un kafiju, tēju, alu vai vīnu. Nu taču dzīres, kas dzīres.

Kad jau bijām ēduši un dzēruši, skatījāmies filmu ar fragmentiem no lielā koncerta Dzimis Rīgā 2014. g. pie Rīgas Operas, kur redzējām mūsu latviešu pasaules slavenos māksliniekus dziesmā, mūzikā un mākslā. Ar to tad mūsu vanagu dzimšanas diena bija godam atzīmēta un vēlam, lai tā vēl pastāv un dara savu svētīgo palīdzības darbu vēl daudz gadus uz priekšu.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“