60 gadi – kopš 1956. gada Olimpiādes Melburnā (4)

Palielināt / Enlarge

Melburnas „Daina“ No kreisās: M. Raiskums, T. Lindmeiers, Pēteris Bumbērs, treneris A. Bērziņs, Eglājs, Z. Šteinbergs un M. Baumanis. FOTO Juris Dancis.

Trešais turpinājums. Sākums LL422, LL423, LL424.

Pēteris dzimis 1926. gadā, Rīgā. „Būdams vecākais no latviešu spēlētājiem, Bumbērs pirmo slīpējumu guva Rīgā kara gados, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, vēlāk Daugaviešos.“

Artis Drēziņš savā aprakstā par olimpiādes vēsturi Pēteri raksturo šādi. „Jau toreiz viņš izcēlās ar precīziem metieniem, daudz trenējies savās mājās Mežaparkā, kur bija ierīkots basketbola grozs... toreiz liels retums privātā mājā.“

Gunārs Bērzzariņš rakstīja, ka „pēc kara viņš dzīvoja Marktredvicā un bieži bija redzams Vācijas amerikāņu zonas latviešu nometņu sporta laukumos.

Pēc izceļošanās uz Austrāliju viena sezona spožāka par otru sekoja Viktorijas pavalsts valstsvienībās un jaundibinātās latviešu vienības „Dainas“ spēlētājam. Bumbērs bija Melburnas grozu karalis septiņās sezonās. Viņš ir galvenokārt ofensīvs spēlētājs, un viņa tālie metieni grūti sedzami.

Bumbers bija ierindā, kad „Daina“ izcīnīja Viktorijas meistaru nosaukumu 1953. un 1955. gadā un palīdzēja Viktorijai iegūt Austrālijas titulu piecas reizes laikā no 1950. līdz 1955. gadam.

Pie „Dainas“ šūpuļa stāvēja klāt treneris Andrejs Bērziņš, bet pēdējos gados trenēšanu uzņēmās Bumbērs.“

Pēteri Bumbēri iesauca aizsaules basketbola komandā 1984. gadā, Melburnā.

Inga atceras Pēteri kā tuvu draugu, kas bija viens no labākajiem Viktorijas komandas spēlētajiem. Viņam bija Eiropas basketbola pieredze, un par to viņš bija ļoti zinīgs. Viņš dzīvoja sportam un basketbolam un vienmēr bija dzīvespriecīgs. Pa nedēļas nogalēm viņš svētīja visu, ko varēja.

Juris atceras, ka Melburnas Olimpiādē Pēteris uzdāvināja Latvijas basketbolistam Valdim Muižniekam mūzikas skaņuplati (LP) ar pēdējā kliedziena deju mūziku. Atgriežoties Rīgā, Valdis esot pratināts, un bijusi liela izskaidrošanās, kā pie tās ticis.

Juris atceras, ka Pēteris bija viesmīlīgs un priecīgs, ziedojot daudz laiku basketbolam, jo tā bija viņa sirdslieta. Viņš sev veidojis grūtus treniņus, pat esot skrējis treniņos ar armijas zābakiem kājās, lai varētu iegūt labāku fizisko formu.

1956. gada spēlēs Pēterim bija līdzi brālis Jānis, kas brīvprātīgi no katras spēles sakopoja sporta datus, nododot tos GEB.

Basketbola rezultāti un domas

„Latvieši skuma par to, ka nevienā mastā virs stadiona neplīvoja sarkanbaltsarkanais karogs.“

Austrālijas pirmā basketbola vienība no 15 komandām ierindojās 12. vietā. Pirmo vietu saņēma ASV, otro PSRS un trešo Urugvaja. Mans tēvs apmeklēja spēles, kas viņam bija mūža atmiņa. Manam brālim stāstīja, ka it kā viens vai vairāki latvieši, kas apmeklējuši fināla spēli, kad PS saņēmusi savas sudraba medaļas, esot izklieguši Krūmiņam – tur to sudrabu kabatā – nedod krieviem.

Mediju ieskats kopš 1956. gada

1987. gadā bija vēsturisks moments, kad PSRS basketbola vienība pirmo reizi viesojās Austrālijā. Kvalitatīvā avīzē The Australian, kas pērkama visās pavalstīs, 21. augustā ievietoja žurnālista Breta Harisa (Brett Harris) aprakstu sporta nodaļas slejā. Virsrakstam bija atgādinājums par Būmeru (Boomers – kā tad sauca valsts basketbola vienību) baltiešu mantojumu. Austrālijas basketbols ir parādā visiem baltiešu spēlētājiem. Viņš domāja, ka baltieši, īpaši latvieši un lietuvieši, to piekopa pēc kara, dzīvojot amerikāņu DP nometnēs, un no amerikāņiem mācījušies, atstājot sportistiem ietekmi to turpināt. Pēc viņa domām tur izveidojās augstas kvalitātes basketbolisti. Aprakstā ir pieminēta iebraukšana pēc kara, un tas pozitīvais grūdiens 1950. gados, ko baltiešu basketbolisti ir atstājuši nākamajiem Austrālijas basketbolistiem – īpaši Dienvidaustrālijā un Viktorijā.

Brets īpaši piemin Pēteri Bumbēri, kuram kreisā roka dominēja spēli, un ar 188 cm augumu bija varens grozu metējs.

Arī 1956. gada olimpiādes vienībā bija lietuvietis Algis Ignatavičus (Ignatavicius).

2000. gada Sidnejas Olimpiādes laikā Latvijas žurnālists Anatolijs Kreipāns avīzei Rīgas Balss, 30. novembra izdevumā intervēja Ingu Freidenfeldu un satikās ar Juri Danci un viņa brāli Miķeli. Viņš savā rakstā saka: „...Bet cik spēcīga būtu Latvijas izlase, ja tajā tiktu apvienoti visi tā laika labākie spēki, kas spēlēja basketbolu Austrālijā un PSRS? Atbildes uz šo jautājumu nav, tāpēc ka šāda komanda nekad nav spēlējusi. Tas vienkārši nebija iespējams...“

Vai šie vārdi nav jau kaut kur dzirdēti?

1956. gada Melburnas Olimpiādē spēlēja 6 latviešu basketbolisti. Ne tik Austrālijas olimpietis Pēters Bumbērs spēlē aizsaules komandā, bet arī visi trīs bijušie PSRS Latvijas basketbolisti. Jānis Krūmiņš pievienojās Pēterim 1994. gadā 64 gadu vecumā. Tad sekoja Maigonis Valdmanis 1999. gadā, 66 gadu vecumā un pēdīgi – Valdis Muižnieks 2013. gadā 78 gadu vecumā.

Ar vieglāku metienu pievienošu GEB datus no 1956. gada... „galvenā stadiona apmeklētāji katru dienu apēda apm. 20 000 desiņas un apalīšus, 15 000 sviestmaizes, 12 000 olas, 12 000 ābolus, 12 000 kūkas šķēlītes, 30 000 austrāliešu tipa pīrāgus (pajas) un iedzēra 35 000 tases tējas.”

Tas viss risinājās 60 gadus atpakaļ, kad pirmo reizi Austrālijā veidoja olimpisko basketbola komandu ar trim latviešiem un vienu no tiem izvēlēja par kapteini. Inga Freidenfelds, Juris Dancis un Pēteris Bumbērs ir atstājuši basketbolam mūžīgo mantojumu, par ko mēs visi kopā varam būt lepni.

60 gadus vēlāk pirmās Austrālijas olimpiādes basketbola vienības mantojums ir vēl spēkā. Gan tas šogad neparādīsies basketbola laukumā, bet viņš Rio būs vērojams blakus laukumam, kur Būmeru (Boomers – nosaukts pēc ķengura lēciena) treneris, Melburnā dzimušais Andrejs Lēmanis turēs vienības grožus. (Skat. 2013. 22. maija laikraksta Latvietis Nr. 258 GEB aprakstu.)

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“