PBLA 60 konference

PBLA

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Uldis Grava, Oļģerts Pavlovskis. FOTO PBLA.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ivars Ijābs, Dainis Ivāns, Vaira Paegle. FOTO Ieva Makere.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Ilze Garoza, Pēteris Blumbergs, Kristīne Saulīte, Kristaps Grasis, Lauma Vlasova, Renāte Albrehta, Andris Ķesteris. FOTO Ieva Makere.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), atzīmējot savas darbības 60. gadskārtu, šī gada 5. oktobrī sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju Rīgā rīkoja konferenci, kuras fokusā bija PBLA ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā un stiprināšanā, kā arī PBLA loma nākotnē.

Par PBLA darbības pirmssākumiem un ieguldīto darbu Latvijas neatkarības atjaunošanā konferencē referēja kādreizējie PBLA priekšsēži Uldis Grava un Oļģerts Pavlovskis, atgādinot klausītājiem par daudzajām politiskajām akcijām, ko PBLA īstenoja septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes ietvaros, lai nepieļautu Latvijas okupācijas atzīšanu un aizstāvētu latviešu tautas intereses un neatkarīgās Latvijas ideju pasaulē. Starp daudzajām PBLA aktivitātēm minama arī Kopenhāgenas tribunāla sarīkošana un atbalsts Baltijas Brīvības un Miera kuģim 1985. gadā, atbalsts PBLA Informācijas biroju darbībai un nacionālpolitiskām aktivitātēm Latvijā Trešās Atmodas periodā.

Plašāks apskats par PBLA darbību Latvijas neatkarības atjaunošanas uzdevumā atrodams U. Gravas šovasar izdotajā autobiogrāfijā Tālumā, bet ne svešumā, bet par akcijām, kas tikušas īstenotas O. Pavlovska vadībā, plašāka informācija būs lasāma referātu krājumā, ko plānots sagatavoties, balstoties uz PBLA 60. gadskārtas konferences referentu priekšlasījumiem.

PBLA devums Latvijas neatkarības atjaunošanā

Latvijas Trešās atmodas līderis, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns savā konferences uzrunā raksturoja PBLA kā Latvijas valsts kontinuitātes garantu un kā simbolu, kas vedinājis uz pārliecību, ka Latvijas tauta var būt brīva. „Ja jūs nebūtu gribējuši un ja jūs nebūtu panākuši, tad nebūtu nedz šīs „Amerikas Balss“, nebūtu okupācijas neatzīšanas fakta, nebūtu arī latviešu tautas organizācijas un gribas atjaunot savu neatkarību,“ sacīja D. Īvāns.

To, ka PBLA un Tautas Frontei pēc lielām sākotnējām grūtībām bija izdevies satikties un sadarboties, Tautas frontes priekšsēdētājs novērtēja kā ārkārtīgi nozīmīgu notikumu arī Baltijas kontekstā. „(Tolaik) Latvija bija vissliktākā situācijā – visvairāk sovjetizētā, visvairāk pārkrievotā, Baltijas kara apgabala štābs ar 200 000 militāro kontingentu. Viss vienās militārajās bāzēs. Vidējā darbības rādiusa kodolraķetes. Dubulti čekistu ziņošanas un spiegošanas tīkli, kas uzmanīja katru cilvēku. Un, ja mēs – trimda un Latvijas organizācija – nespētu rast kopīgu valodu, tad Atmoda varēja izgāzties. Un ja būtu izgāzusies Atmoda Latvijā, tad brīva nebūtu ne Lietuva, ne arī Igaunija, vai arī mēs būtu kaut kādi satelīti kā Neatkarīgo Valstu Savienība,“ norādīja D. Īvāns.

Vērtējot tālāko sadarbību Latvijas atjaunotās neatkarības sākuma gados, kādreizējā PBLA priekšsēde Vaira Paegle savā uzrunā sniedza rezervētu novērtējumu par to, cik lielā mērā PBLA un trimdas sabiedrībai izdevies ietekmēt Latvijas politiskos procesus un politisko kultūru. „Daudz kas ir mainījies Latvijas 25 atjaunotās neatkarības gados, taču, (mēs) neesam spējuši izmainīt tās politisko kultūru, kas ar savām 18 valdībām balstās uz savtīgām personīgām un partejiskām interesēm un kavē Latvijas ekonomisko izrāvienu,“ sacīja V. Paegle. Raugoties nākotnē, V. Paegle uzskata, ka PBLA izaicinājums ir iejūgt to politiskās ietekmes enerģiju, kas virmo plašajā Latvijas diasporā, ieskaitot parakstu vākšanas iespējas internetā, „lai iekustinātu politiskajā ledājā iesaldētās valsts pārvaldes strukturālās reformas, bez kurām Latvija nekad nekļūs par sesto Ziemeļvalsti.“

PBLA loma nākotnē

Runājot par PBLA lomu nākotnē PBLA dalīborganizāciju skatījumā, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs savā uzrunā iezīmēja ALA īpašo devumu PBLA, izceļot to, ka ASV politiskā kultūra veicinājusi politiski aktīvas latviešu kopienas izveidi ASV, no kurienes nākuši tādi latviešu sabiedrības līderi, kā kādreizējie PBLA priekšsēži Uldis Grava un Oļģerts Pavlovskis un daudzi citi. P. Blumberga ieskatā, svarīgi arī ir tas, ka amerikāņi, tajā skaitā Amerikas latvieši, spēj domāt lieli un nospraust augstus mērķus, kā piemēru minot, Latvijas uzņemšanu NATO. Ne nemazāk svarīga esot ASV iedzīvotāju turība un ziedošanas kultūra, kā arī ASV loma kā brīvās pasaules līderim, kas var spēlēt nozīmīgu lomu Latvijas drošības aizstāvības labā. Raugoties nākotnē, P. Blumbergs uzskata, ka PBLA jāturpina būt aktīviem Latvijas interešu aizstāvības jomā, kā piemēru minot, sankciju lobēšanu pret Krieviju. Tāpat viņa ieskatā PBLA viens no svarīgiem uzdevumiem ir ietekmēt Latvijas politiku no ārpuses, sniedzot skatu no malas. Tāpat P. Blumbergs akcentēja, ka PBLA esot iespēja nākt ar vērtīgām idejām attiecībā uz tās tēlu pasaulē. Vienlaikus organizācijai esot svarīgi sargāt savus līdzekļus, lai tā varētu turpināt darbību nākotnē.

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka PBLA savos 60 gados ir darījusi lielu lobija darbu, uzdrīkstoties gan savās mītnes zemēs, gan Latvijā runāt par lietām, par kurām daudzi citi nerunā. „Mūsu loma (arī turpmāk) būs uzdrīkstēties runāt par lietām un jautājumiem, kurus citi varbūt neatļaujas cilāt dažādu iemeslu pēc,“ skaidroja K. Saulīte. Kā svarīgu punktu K. Saulīte izcēla to, ka PBLA nav politiska partija, bet pārstāv latviešu organizācijas lielākajās pasaules valstīs. Jāatzīmē, ka LAAJ turpina aktīvi darboties latviskās izglītības un kultūras uzturēšanas jomā, bet šī gada 29. – 30. decembrī pirmo reizi kopā ar PBLA un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju rīkos pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu ārpus Latvijas ar fokusu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu.

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis Kristaps Grasis kā prioritāros darbības virzienus gan ELA, gan PBLA darbībā izvirzīja latvisko izglītību, kultūru un pilsoniskās līdzdalības veicināšanu. Eiropas latviešu diaspora, K. Graša skaidrojumā, ir „ļoti strauji pieaugošs organisms ne tikai pēdējos 15 gados, bet it sevišķi pēdējos desmit un, vēl vairāk, pēdējos piecos gados.“ ELA priekšsēdis vienlaikus centās atspēkot priekšstatu, ka Eiropas latviešu diasporu veido kaut kādi laimes meklētāji, kas „skrējuši prom uz Īrijām strādāt sliktos darbos.“. „Mēs sen atrodamies daudzās Eiropas valstīs darba migrācijas procesā, kur cilvēki ir devušies, izmantojot iespējas, kādas Eiropas Savienība dod. Mēs runājam par daudziem augsti izglītotiem, profesionāliem cilvēkiem, kas ar visām ģimenēm pārcēlušies uz vienu vai otru valsti,“ sacīja K. Grasis, piebilstot, ka jaunajai diaspora saite ar Latviju ir liela, arī ģeogrāfisku iemeslu dēļ. „PBLA, ja tā grib kādu nākotni, tad tai ir jāsasniedz šo diasporu, kas ir lielāka nekā trimda jelkad ir bijusi, un neizskatās, ka tā kļūs mazāka.“ K. Grasis arī piebilda, ka šai diasporai asimilācijas temps ir daudz ātrāks nekā trimdā jebkad tas ir bijis. „Mums ko darīt ir diezgan, bet, ja mēs neiesim pie diasporas cilvēkiem, tad mēs viņiem arī neko nenozīmēsim,“ piebilda K. Grasis.

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris piekrīt pārējiem PBLA dalīborganizāciju priekšsēžiem, ka „PBLA kā jumta organizācija mums visiem ir nepieciešama.“ A. Ķesteris uzsver, ka tuvākā nākotnē PBLA vajadzētu aktīvāk iesaistīties cīņā pret Krievijas dezinformāciju. Bet ilgtermiņā kā lielāko izaicinājumu izceļ jaunatnes un jauniebraucēju iesaisti diasporas latviešu organizāciju dzīvē, no kuriem daudzi šobrīd neesot ieinteresēti sabiedrisko organizāciju dzīvē, un neinteresējoties arī par Latvijas politiku un ikdienas dzīvi.

Dažādas iespējas un vajadzības

Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova atzīmē, ka KLK, kas šogad atzīmē 20 darbības gadus, jūtas kā bāra bērns, kas ir paņemts ģimenē. „20 gadus atpakaļ mēs organizējāmies un iekļāvāmies PBLA sastāvā uz pilnīgi citiem noteikumiem. Ja jebkura cita dalībvalsts, kas ir PBLA sastāvā, nes savu pienesumu, lai PBLA varētu pastāvēt un darīt tos darbus, kas visiem ir kopīgi, mēs esam ņēmēji. Līdz šai dienai mēs neko nevaram dot. Par PBLA nākotni, – ja PBLA nebūs, tad nākošā dienā mēs arī nebūsim. Jo, lai cik tas ir jocīgi, pa šiem 20 gadiem mēs nevienam neesam vajadzīgi,“ skaidro L. Vlasova.

Kā to atzīmē KLK priekšsēde, tie latvieši, kas dzīvo Krievijā, nedzīvo brīvā valstī, līdz ar to KLK dalība politiskos jautājumos neesot iespējama. „Mēs nedomājam savādāk, bet mēs to nedrīkstam atļauties,“ piebilst L. Vlasova. Daudzu gadu garumā PBLA kopā ar ārzemju latviešu baznīcu apmaksājusi latviešu skolotāju darbu Krievijā, kā arī nodrošinājusi Krievijas latviešiem iespēju piedalīties 3x3 nometnēs, iegūt latvisko pieredzi folklorā un svētku svinēšanā. Raugoties nākotnē, KLK priekšsēde novēl: „Lai zeļ un plaukst, jo tad mēs arī kaut kā nebūt vēl izdzīvosim!“

Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta uzsver, ka PBLA dalīborganizāciju paustais redzējums atspoguļo PBLA būtību. „Mēs visi esam latvieši, bet katrs savā mītnes zemē tomēr tik ļoti atšķirīgi, ar tik atšķirīgām vajadzībām un iespējām, politisko situāciju utt. Un, ja nebūtu PBLA, kurš gan cits mūs varētu pārstāvēt, pieklauvējot arī pie Latvijas valdības durvīm. Saprotams, ka lielākām organizācijām tas ir vieglāk, pārstāvot lielāku latviešu kopienu, bet mazākām – šī ir mūsu balss. PBLA ir mūsu balss, un arī mūsu viedoklis var nokļūt tur, kur tam jānokļūst.“ skaidro R. Albrehta. Dienvidamerikas Latviešu apvienības aktivitātes bija jūtamas Latvijas neatkarības gados, bet pēc neatkarības atjaunošanas noticis atslābums. Ar sēdekļa pārnešanu uz Brazīliju, uzņemti jauni apgriezieni un DAKLA darbībā jūtama otrā elpa. „Par nākotni runājot, piekrītu, ka PBLA ir jābūt balsij arī tiem, kuri paši nevar vai kādu iemeslu dēļ nespēj uzrunāt, un jārūpējas par izglītību un kultūru. Ja mums nebūs šo projektu un nebūs PBLA atbalsta, ja mēs nespēsim ieinteresēt jaunos mācīties latviešu valodu, braukt uz Latviju, interesēties par vēsturi, kultūru, būt aktīviem mūsu organizācijā, neskatoties uz to, ka Brazīlijā dzīvo tūkstošiem latviešu, tad mums nebūs nākotne, ja mums nebūs šī PBLA atbalsta,“ skaidro R. Albrehta.

Ilze Garoza
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) ģenerālsekretāre