PBLA Rīgā

PBLA

Tikko aizvadīta notikumiem un lēmumiem bagāta Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) sešdesmitgades atceres un kopsanāksmes nedēļa. Šogad PBLA atskatās gan uz paveikto, gan sākusi plānošanu turpmākai PBLA nākotnes darbībai.

Otrdien, 4. oktobra vakarā, jubileju ieskandināja latviešu trimdas un diasporas komponistu koŗa mūzika Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē Mūzikas akadēmijas koŗa lieliskā sniegumā. Bija bagātīgi pārstāvēti dažādu paaudžu latviešu izcelsmes komponisti spožāko Latvijas diriģentu vadībā. Par pašu koncerta programmu, dziesmu komponistiem un diriģentiem trāpīgi raksturojoši koncertā stāstīja šī notikuma rīkotājiem PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš.

PBLA valdes sēdes pirmā diena iesākās ar svinīgo atklāšanu Mazajā ģildē, Vecrīgā, ar sekojošu PBLA sešdesmitgadei veltītu konferenci, kā arī vakara pieņemšanu Lielās ģildes Minsteres zālē. Rīta posmā klātesošos uzrunāja un apsveica Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministre Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, piedalījās arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeredens un bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Tika nolasīti arī saņemtie rakstiskie apsveikumi no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces. Visi kā viens pateicās par PBLA milzīgo vēsturisko ieguldījumu, kā arī aicināja nenorimt un turpināt strādāt arī nākotnē Latvijas un latvietības labā.

Pēc svinīgās atklāšanas sekoja konference visas dienas garumā, kur vēsturnieki, pētnieki, bijušie PBLA priekšsēži, kā arī patreizējie PBLA dalīborganizāciju vadītāji uzstājās ar plašu pārskatu par trimdas gaitām, PBLA nozīmi Latvijas neatkarības atgūšanā un organizācijas nākotnes perspektīvām. Klātesošajiem bija iespēja uzklausīt ļoti tiešas un faktoloģiskas atmiņas no bijušajiem PBLA priekšsēžiem Ulda Gravas, Oļģerta Pavlovska un Vairas Paegles. Par PBLA ieguldījumu Latvijas drošības jautājumā un integrācijā NATO stāstīja PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, savukārt Latvijas Brīvības fonda (LBF) valdes priekšsēdis Jānis Lucs ļoti detalizēti izklāstīja LBF garo gadu tiešo finansiālo devumu gan dažādām Latvijas institūcijām Latvijas valsts attīstības veicināšanai, gan arī PBLA darbības sekmēšanai.

Konferences noslēguma sesija tika veltīta PBLA dalīborganizāciju vadītāju skatam uz nākotni; tika sniegts katra reģiona darbības pārskats un prioritātes, kas, lai arī dažādu iemeslu dēļ ir atšķirīgas, tomēr ir ar tiem pašiem nemainīgajiem mērķiem – latviešu valoda, latviskā izglītība, kultūra, Latvijas valsts drošība, izaugsme un līdzdarbība.

Nākošo divu dienu laikā turpinājās PBLA sēde, kurā kā parasti tika apskatīts visplašāko jautājumu loks, rezultātā pieņemot 22 rezolūcijas (sīkāk skatīt PBLA mājas lapā pbla.lv, kā arī presē).

Lai arī PBLA valdes sēde oficiāli noritēja tikai trīs dienas, darbs turpinās visu laiku. Tā jau septembra mēnesī, kā arī tūlīt pēc valdes sēdes oktobrī, tika apmeklētas Latvijas ministrijas, tieši uzrunājot ministrus par mums visiem ļoti aktuāliem jautājumiem. Ārlietu ministrijā, piedaloties diasporas (ārzemju latviešu) plānošanas darba grupas sēdē speciālo uzdevumu vēstnieka diasporas jautājumos Ata Sjanīta vadībā, Kultūras ministrijā, runājot ar ministri Daci Melbārdi gan par Latvijas valsts simtgades atzīmēšanu, gaidāmajām Austrālijas latviešu Kultūras dienām un gaidāmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) Melburnā. Notika arī sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, atkārtoti uzdodot jautājumu par visu Latvijas valsts vispārizglītojošo skolu pāreju uz latviešu mācību valodu un pareizu Latvijas vēstures mācīšanu šais skolās.

Mūsu darbs turpinās, un tikai kopīgiem spēkiem un ar plašu tautiešu iesaistīšanos un atbalstu spēsim stādāt arī nākotnē.

Kristīne Saulīte
PBLA vicepriekšsēde un LAAJ priekšsēde
Laikrakstam „Latvietis“