„Latgales gredzens“

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Mēģinājums. FOTO Aina Gailīte.

Latvijas simtgadi tak var salīdzināt ar koku – tā gredzeni pastāsta visu, kas ir bijis, labs un ne tik labs (kokam tie nozīmē mūža ilgumu ar sausuma vai augsta gruntsūdens periodiem), – Latvijas simtgadei pirmais atklāsies Latgales gredzens. Latvijas gredzenu idejas autors ir diriģents Sigvards Kļava.

14. martā Rīgas Spīķeru koncertzālē notika pirmais kopmēģinājums visiem Latgales gredzena koncertiestudējuma dalībniekiem – Latvijas Radio korim, Latgales muzikantu grupai un septiņiem priesteriem. Teikšu uzreiz, tas bija tik skaisti, pazīstami, nopietni, lepni un ar tādu jūtu dziļumu, kur visā nepārprotamu Latgales dzīves tradīciju klātbūtni ielika priesteru svēto rakstu lasījumi. Nobeigumā uz ekrāna Latgales Māra – tā bija kulminācija. Etno mūziķu dažādie mūzikas instrumenti: vijole, cimbala, akordeons, tuba, mandolīna, klarnete, kontrabass, perkusijas, vargani, stabules un Aleksandra Maijera autordarbs (keramiķe Mairita Folkmane) lamellafons – dažādas formas un lieluma māla podi ar pārliktām metāla plāksnītēm. Ļoti bieži tika cilāti koka āmuri. Latgales gredzens koncertizrādes Rakstiem un skaņai režisore Inese Mičule, videomāksliniece Katrīna Neiburga, muzikālais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava. Pirmatskaņojums 22. aprīlī Latgales vēstniecībā Gors, Rēzeknē, tad 26. aprīlī Jelgavas Kultūras namā, 28. aprīlī koncertzālē Cēsis un 5. maijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Sekojiet koncertu reklāmām divu gadu garumā un plānojiet savus ceļojumus, lai kādu no tiem noskatītos!

Mēģinājumam sekoja preses konference. Manuprāt, diriģentam Sigvardam Kļavam bija par daudz prasīts – tūlīt pēc visa, pirmoreiz kopā saliktā, pārslēgties uz sarunām, kad tik daudz pārdomu un ideju vēl prātā.

Spīķeru koncertzāle Rīgā, tik tiešām pareizi domājat, ir vecie spīķeri pie Centrāltirgus – noliktavas, kas tagad veiksmīgi restaurētas un pārplānotas jau citām vajadzībām.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“