Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Kad reiz no draugiem jāšķiras...“

Atvadas no Skaidrītes Mirdzas Oliņas-Wulfius

Laikraksts Latvietis Nr. 452, 2017. g. 24. martā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Olina_Wulfius

Skaidrīte Mirdza Oliņa-Wulfius.

Es nebūtu ticējis, ja teiktu man citi, sveši ļaudis,
Ka mazā, tik mazā kapā var aprakt daudz, tik daudz...

Andrievs Niedra

Mīļā Skaidrīt,

nupat kapličā no Tevis atvadījos, jo šai saulē nekad vairs netiksimies. Bija tik ļoti skumji, bet, atceroties Tevi, tomēr kļuva silti ap sirdi, jo atmiņas par Tevi ir tikai skaistas un mīļas. Tevi iepazinu, kad septiņdesmitos gados sāku dziedāt Adelaides latviešu biedrības Jauktā korī. Tu sēdēji altu rindās man tieši aiz muguras, un es varēju vienmēr vadīties no Tava sulīgā alta, kas kaut kā nekad nekļūdījās. Nav jau brīnums, jo Tu biji korī jau no dibināšanas dienas 1951. gadā, tādēļ dzelzs repertuārs Tev bija jau atmiņā un sirdī iekalts. Korī tu nodziedāji turpat 60 gadus... biji par mani daudz izturīgāka.

Vai Tu atceries skaistās kora balles tais laikos, kad dāmas uzcirtās vakarkleitās, un Latviešu nama lielā zāle bija tik pilna, ka uz dejas grīdas knapi varēja pakustēties? Balles rītā virtuvē gatavojām vakaram uzkodas, klājām galdus un iesildījām balsis, jo koris uzstājās arī ar nelielu, lustīgu programmu. Pēc pusnakts braucām mājā, tad nākošā rītā viss koris atgriezās, lai sakārtotu zāli, un tad jau atkal gāja vaļā lustes ar ēšanu un dziedāšanu. Skaisti laiki! Toreiz korī bijām 80 – 100 dziedātāju. Vienmēr un visur Tu biji klāt. Skaistas bija arī Raibās Pēcpusdienas. Vai atceries?...

Vienmēr apbrīnoju Tavu grezno Nīcas tautas tērpu. Tu izskatījies tik cēla ar skaisto villaini un krellēm izšūto vainagu, un vēlāk smalki izšūto sievas mici. Strādīga un čakla arī Tu biji, un vienmēr smaidīga; korī ne tikai dziedāji, bet gadiem ilgi biji sekretāre un altu biedrzine. 2008. gadā kopā aizbraucām uz Latviju dziedāt Dziesmu Svētkos. Brīnījos, ka Tu vari izturēt šo slodzi, jo toreiz Tev bija jau turpat 80 gadu, un Dziesmu Svētku programma un norise nav domāta mīkstpēdiņiem. Tevi noteikti stiprināja dzimtenes un dziesmas mīlestība.

Kapličā pirmā mirklī nevarēju saprast un kļuvu gandrīz vai pikta, ka es no kora esmu vienīgā, kas nākusi nolikt puķīti un no Tevis atvadīties, bet tad atjēdzos, ka visi Tavi laikabiedri Tevi jau gaidīja tur – Otrā Pusē. Visizturīgākie koristi bija tieši dibinātāji, kamēr citi nāca un gāja, taču tu pārdzīvoji gandrīz visus! Nešaubos, ka dibinātāji atkal sanākuši kopā, un koris ar ilggadīgo diriģentu Kasparu Svenni noteikti Tevi saņēma ar atplestām rokām, jo tieši Tu viņiem trūki. Tagad visi dziedat ar eņģeļu balsīm.

Mīļā Skaidrīt, šai saulē Tu nodzīvoji astoņdesmit septiņus gadus, un šeit mums vairs nesatikties, bet Tavu silto smaidu un samtaino balsi turēšu prātā, kamēr vēl dzīvošu. Kapličā, kamēr rādīja uzņēmumus no Tavas dzīves (Tu vienmēr tik skaisti, gaumīgi ģērbies!), klausījāmies tautas dziesmu Pie Dieviņa gari galdi. Savus beidzamos vārdus saku Tev no šīs dziesmas:

Nu Dieviņi, Tava vaļa, Nu Tavās rociņās;
Nu Tavās rociņās, mana balta dvēselīte.

Dusi saldi, mīļā Skaidrīt.

Gunta
15. martā, 2017. g.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com