Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Vācijas uz Austrāliju četros mēnešos (2)

Zēdorfas tranzītnometne

Laikraksts Latvietis Nr. 453, 2017. g. 31. martā
Niks -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirmais turpinājums. Sākums LL452.

Salīdzinot ar Minsteres nometni, Zēdorfa ir tīrā Sibīrija: mazas, ļodzīgas koka baraciņas izkaisītas plikā, dubļainā klajumā un pāris lielākas ēkas sapulcēm un administrācijai. Sadzīti kā aitu bars kādas lielas barakas sapulču zālē, piereģistrējamies un saņemam apmešanās zīmi, segas un nastiņu kurināmā (akmeņogļu briketes). Man, kopā ar Valdi Bergmansonu un nepazīstamu studentu vārdā Valentīns, piešķir otrās barakas 4. istabu. Istaba pamaza un pieblīvēta ar mēbelēm: galds, trīs krēsli, trīs gultas, skapis un vidū apaļa, mucveidīga čuguna krāsns.

26. novembrī visiem atkal ārsta pārbaude! Visai pavirša – apskatās tikai vai pa šo laiku nav noķerta kāda venēriska slimība! Piesakāmies uz angļu valodas stundām, jo tiem, kas to nedara, obligāti jāstrādā 3 stundas dienā dažādos nometnes uzturēšanas darbos. YMCA barakā ir avīzes un žurnāli vācu un angļu valodā, un iespēja spēlēt galda tenisu un šahu.

Katru dienu gandrīz nemitīgi smidzina vai līst lietus, un ārā ir dubļu un peļķu jūra. Pūš spēcīgs, ledains ziemeļu vējš, un barakas šūpojās un krakšķ. Dienišķais gājiens uz virtuvi pēc pārtikas, kafijas un piena ir tīrās mokas! Istabu ir grūti piesildīt, kaut krāsniņa kuras visu dienu. Akmeņogļu briketes vienas pašas ir grūti iekurināt, un ejam uz tuvējo mežiņu pēc zariem, bieži pārnākot no šādiem sirojumiem izmirkuši līdz ādai. Ironiski, sapulču zālē rāda amerikāņu filmu The rains came ar Taironu Paueru (Tyron Power) galvenajā lomā...

Dzīve šajā nometnē ir nepacietīga, mokoša gaidīšana uz prombraukšanu. Ja uz ceļa satiekas divi paziņas, tad vispirms jautā: „Kad ies nākamais transports uz Itāliju, un vai Tu esi uz tā?“ Nometne ir pārpildīta, jo ieradušies jau vairāki transporti no Minsteres, bet transports uz Itāliju vēl nav saformēts.

Ar pārtiku var iztikt, pietrūkst tikai kārtīga pavalga. Esmu nonācis bezcerīgā naudas trūkumā – mans totālais kapitāls ir 0,5 DM.

7. decembrī, angļu valodas stundā, klīst baumas, ka esot jau sastādīts nākamā transporta saraksts. Daudzi satraukti skrien ik pāris stundas uz IRO baraku, lai saskatītu savu vārdu uz paziņojumu dēļa piespraustā saraksta. Viņi gribot laicīgi zināt, ka esot sarakstā, lai pirms izbraukšanas izdotu vācu valūtu, bet – kāda man bēda?  Kam nav naudas, tam nav rūpes

8. decembrī tiešām saskatu savu vārdu izbraucēju sarakstā. Transports ir dižens: ap 630 cilvēku.

9. decembris ir trauksmainas darbības pilns. Jau no agra rīta ir jāiet uz ārsta pārbaudi – nevar taču transportā laist kādu saslimušu cilvēku! Ārsts tikai izmēra temperatūru, ieskatās acīs un mutē un atzīst mani par veselu. Tad stiepju savas divas finiera kastītes uz smagās bagāžas muitas pārbaudi un nodošanu. Muitas kontroles telpā ir milzīgs troksnis: klaudz āmuri, lai aiznaglotu pārbaudei atvērtās kastes, sievas skaļi rāj vīrus par tūļāšanos. Tad prom uz virtuvi saņemt pārtiku ceļam. Pēcpusdienā nostāvu divas stundas garā rindā, lai nodotu segas. Turpat katram izsniedz 100 amerikāņu cigaretes un tualetes piederumus. Vakarā sametam krāsnī visu atlikušo kurināmo un istaba kļūst tik karsta, ka jāvelk nost krekls un apakškrekls.

Pusnaktī skaļruņi aicina brucējus doties uz sapulču zāli. Zāle mudž no cilvēkiem, bet ātri tukšojas, jo cilvēku pieblīvētas kravas mašīnas viena pēc otras brauc uz Zeven staciju. Mūs gaida garš, tīrs ātrvilciens (D-Zug – Durchgangzug) ar kupejām vienā vagona pusē, caurstaigājamu koridoru otrā pusē un starpvagonu tiltiņiem, kas ļauj izstaigāt vilcienu visā garumā. Mūs sasēdina alfabētiskā kārtībā (Tā es iepazinu patīkamu puisi – manu alfabēta draugu Andreju Ozolu!). Laiks aizskrien iekārtojoties; pulksten 6.15 vilciens sakustās, un mēs esam ceļā!

Gar vilciena logu aizslīd Hanovera, Hildesheima, Gētingena. Decembra dienas ir īsas, un drīz sāk tumst. Katrs lūko atrast labāko veidu, kā izgulēties: gan uz grīdas kupejā vai koridorā, gan uz sēdekļiem, gan bagāžas tīklā virs sēdekļiem, gan šūpuļtīklā – segā, kas iekārta starp bagāžas tīkliem. Kad rītā, samiegojies un novārdzis pamostos, esam jau garām Minhenei, dienvidu Bavārijā pie Rosenheimas pilsētiņas. Braucam caur brīnišķīgu ziemas panorāmu. Visu klāj dziļš, spoži balts sniegs; augstas kupenas gar dzelzceļa stigu, stabi zem kuplām sniega cepurēm, krūmu un koku zari sniega noliekti, biezas sniega segas klāj māju jumtus. Fonā vizuļo robainie Alpu kalni.

Vienpadsmitos no rīta vilciens apstājas Vācijas – Austrijas robežstacijā Kufšteinā. Izkāpuši no vilciena uz stacijas perona, puiši un meitas, vīri un sievas aizrautīgi pikojas kā mazi bērni! Tad seko brauciens caur Austrijas Alpiem pa apdzīvotām ielejām, pāri dziļām aizām un gravām, cauri neskaitāmiem tuneļiem. Viens skats skaistāks par otru! Garām aizslīd skaistā Insbruka, Brennersee pilsētiņa un tad līku loču pa Brennerpass, līdz pulksten 15.00 apstājamies Itālijas Brennero. Vilcienam iziet cauri muitas kontrole, un tad tas nostāv 2 stundas. Sāk jau tumst, kad kustamies tālāk.

No rīta no sniega ne vēsts. Braucam kaut kur pa Vidusitāliju. Sarkano dakstiņu jumtie klātās mājas izskatās nekoptas, salīdzinot ar Bavāriju. Laukos redz aitu barus un dīvaini apcirptas salmu kaudzes. Ēzeļa vai vērša vilkti divriči lēni kustas pa lauku ceļiem, un ciematos melni tērptas sievas, šķietami nepiespiesti, balansē uz galvas uzliktu nastu. Neredzu neviena pazīstama koka. Aiz Romas parādās apelsīnu un citronu dārzi, un prātā uzplaiksnī kādreiz korī dziedātas dziesmas vārdi: „Vai zini zemi, citronas kur zied?“

12. decembra pievakarē esam pie Neapoles. Kravas mašīnas mūs aizved uz nometni, uz kuras vārtiem rakstīts: IRO Embarkation Centre Bagnoli, Italy.

Niks
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com