Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kamerai jauna adrese

Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Austrālijā gadskārtējā pilnsapulce

Laikraksts Latvietis Nr. 456, 2017. g. 19. apr.
Ilmārs Lūsis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Visi pilnsapulces dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Sestdien, 8. aprīlī, Latvijas goda konsulātā, 94 Osmond Terrace, Norwood, 5067, kas arī ir Kameras jaunā adrese, notika Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības kameras Austrālijā gadskārtējā pilnsapulce.

Kameras Prezidents Dr. Valdis Tomanis, atklājot sapulci, sveica dalībniekus un sniedza savu ziņojumu. Kameras darbība pagājušā gadā bija sākot ar pār mēneša valdes sēdēm, ciešu sadarbību ar CITCSA, darba sēdēm ar Latvijas kameru, Attīstības Aģentūru, Ārlietu Ministriju, vietējām valsts iestādēm un privātpersonām, sniedzot informāciju par importa/eksporta iespējām sadarbībā ar Austrāliju.

Kameras finansiālais stāvoklis ir stabils, arī ieņēmumi galvenokārt ir no biedru maksām un sedz izdevumus. Biedru skaits kamerā nedaudz mainījies. Ilggadīgais Kameras kasieris Imants Dicmanis un grāmatvede Glenisa (Glenys) pensionējās. Pateicība abiem par labi veikto darbu. Žēl bija, apstākļiem mainoties, zaudēt divus mūsu mērķu atbalstītājus Latviešu Kreditkooperativu un Jāni Spalviņu. Toties ar Brigitas Muškes iestāšanos vainagoja Muškes ģimenes atbalsts kā šeit, tā Latvijā. Vietēji, pēc 22 gada sadarbības ar CITCSA, valde lēma pārtraukt saistības un pievienoties jaundibinātai Eiropas Kamerai.

Divi galvenie sarīkojumi Kamerai ir gadskārtējās pusdienas Adelaidē un tikšanās ar uzņēmējiem Latvijā. Mūsu rīkotās pusdienas ir populāras un iecienītas. Savukārt Rīgā, tikšanās ar Latvijas Kameru, valsts un pašvaldības iestādēm, semināros ar rūpniekiem un privāti ir plašs darba lauks.

Viens no šī gada ietekmīgākiem notikumiem bija KD laikā sarīkotais Ekonomikas un Inovācijas Forums. Šis ir jau 3. pēc kārtas un bija iecerēts kā sakaru dibinātājs Austrālijā. Ja pirmie divi notika Rīgā un bija sekmīgi, tad diemžēl Melburnas Forums bija bēdīgs. Mūsu Kameru pārstāvēja Dr. V. Tomanis un K. Kasparsons. Kamera netika aicināta pie rīkošanas. To organizēja Latvijas Ārlietu ministrija un Latvijas Kamera kopā ar KD rīcību. Kaut runātāji bija labi, ieskaitot mūsu prezidentu, laiks bija izvēlēts Ziemassvētku brīvlaikā, kad lielākā daļa Austrālijas ražotņu ir brīvdienās. Neskatoties uz mūsu goda konsulu iebildumiem un lielajiem izdevumiem, Latvijas rīkotāji ietiepīgi palika pie sava. Kaut Saulītes kundze bija visu noorganizējusi, par ko viņai paldies; taču rezultātā bija ieradies tikai viens latviski nerunājošs un kāds pussimts latviešu klausītāji. Rūgti jānožēlo, ka rūpīgi organizētais un labi domātais pasākums neizdevās.

Pievēršoties nākotnei, Dr. Tomanis vēstīja, ka gadskārtējās Kameras pusdienas šogad notiks 2. jūnijā Tālavā. Prezidents arī aicināja pilnsapulci apsvērt proponētās pārmaiņas Kameras darbībā attiecīgā dienas kārtas punktā. Nobeidzot Dr. Tomanis pateicās valdei un visiem darbiniekiem par veikumu pagājušā gadā.

Sēdes turpinājumā sekoja ziņojumu un pārskatu pieņemšana. Atgriežoties pie jau iepriekš pieminētām maiņām Kameras darbībā, Prezidents lūdza Ilmāru Lūsi ievadīt debates par proponētām pārmaiņām; seko Ilmāra Lūša analīze par Kameru.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera Austrālijā tika dibināta ar mērķi sekmēt Latvijas ekonomisko atdzimšanu, dodot pieredzi saimnieciskā jomā un iepazīstinot Latvijas rūpniekus ar Austrālijas tirgus iespējām.

Šodien varam ar prieku vērtēt, ka Kameras 20 darbības gados ir sasniegts sākotnējais mērķis. Kamera ir devusi daudzas iespējas sadarbībai ar Austrāliju, gan dodot padomus, gādājot datus, organizējot seminārus Latvijā un rūpnieku delegācijas uz Austrāliju.

Tomēr gadu gaitās mainījies sākotnēji apjomīgais darbs ar šīsdienas pakalpojumiem saimnieciskā jomā. Lielu daļu no mūsu līdzšinējā darba tagad jau veic Latvijas Tirdzniecības Kamera, Latvijas Investīcijas un Attīstības Aģentūra un it sevišķi Ārlietu ministrija, kura caur vēstnieku un konsulu tīklu veido Latvijas ārzemju attiecības, ieskaitot tirdzniecības un rūpniecības sakaru veidošanu un uzturēšanu.

Latvija arī nav vienīgā, kas saimnieciskās attiecības ar ārzemēm kārto caur savām vēstniecībām un konsulātiem. Ir vērojams, ka arī citas etniskās kameras savu darbu ir samazinājušas vai pat izbeigušas, vai arī apvienojušās ar savu valstu pārstāvniecībām šeit.

Izvērtējot mūsu kameras darba apjomu šodien un nākotnes vajadzības, nebūtu loģiski vairākām pārstāvniecībām veikt vienu un to pašu darbu. Tāpat ir jāapzinās, ka Latvijas Ārlietu ministrijai ir vairāk un lielākas iespējas pārstāvēt Latvijas saimniecisko jomu ārzemēs.

Tādēļ loģiski ir mūsu Kamerai caur vietējo konsulātu pievienoties Ārlietu ministrijas tīklam. Kameras valde ir vairākkārt pārrunājusi mūsu Kameras nākotnes iespējas un nākusi pie atzinuma ieteikt pilnsapulcei:

„Latviešu Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera Austrālijā, paturot savu legālo statusu, pievienojas konsulātam kā autonoma un neatkarīga vienība. Vienīgais priekšnoteikums ir, ka Kameras Prezidents – vienmēr būs Latvijas goda konsuls vai viņa nominētā persona. Kameras reģistrētā adrese turpmāk būs konsulāta adrese.“

Pēc pārrunām, pilnsapulce balsojot, vienbalsīgi pieņēma projektu principā atstāt valdei izstrādāt sadarbības instrukcijas vai līgumu.

Pirms pilnsapulces beigām notika vēlēšanas: Dr. Valdis Tomanis (prezidents), Dr. Pēters Strazds (viceprezidents), Jolanta Lūse (sekretāre), Ināra Strazda (kasiere) Daina Bērziņa (revidente). Pēc pilnsapulces dalībnieki pakavējās pie dāmu sagādātā mielasta, turpinot pārrunas pie glāzes vīna un uzkodām.

Ilmārs Lūsis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com