Baltā Galdauta svētki – arī Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Sarīkojums Latviešu namā „Tālava“. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Adelaides un Melburnas dziedātāji. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu biedrības priekšsēde Ilze Radziņa ar skolniekiem. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu skolas skolnieki. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Apvienotais koris ar diriģenti Lilitu Daenke. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

DV vīru koris ar Melburnas dziedātājiem un diriģenti Inesi Laini. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

"Četri kaķēni". FOTO Reinis Dancis.

„Baltā galdauta svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi, un kaimiņi no vienas sētas, no vienas mājas, vai vairākām blakus mājām sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, (G.R. izcēlums) kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada, un valsts nākotnei.“

Latvijas Institūta darbinieku aicinājums.

Adelaidē Baltos galdautus klāja trīs reizes: 4. maijā Tālavas kafejnīcā, Daugavas Vanagu namā vīru kora koristiem mēģinājuma starpbrīdī un 6. maijā Tālavas lielajā zālē, Adelaides Latviešu biedrības rīkotajā sarīkojumā jau krietni lielākam apmeklētāju skaitam. Par kafejnīcas sanāksmi nevaru runāt, jo nebiju klāt, bet VK mēģinājumā viss notika, kā augšminētajā aicinājumā. Kā bija ar ALB sarīkojumu?

Vispirms jau jāsaka, ka tas kā sarīkojums bija ļoti veiksmīgs. Uzstājās visu paaudžu pārstāvji – no skolas spēļu grupas līdz pat viscienījamāko gadu dziedātājiem no DV vīru kora. Pirms oficiālās programmas sākuma Adelaide Village Band – tagad visi nelatvieši, veselu stundu rāva vaļā labi pazīstamas latviešu melodijas, kas palikušas repertuārā no tiem laikiem, kad visi dalībnieki bija tikai latvieši, un vienība saucās Adelaides Latviešu Pūtēju Orķestris. Pa to laiku apmeklētāji, protams, par samaksu, varēja iegādāties pīrāgus un vīnu un iejusties latviskā gaisotnē.

Tad pie mikrofona stājās ALB priekšsēde Ilze Radziņa, uzsverot 4. maija nozīmi Latvijas vēsturē un Latvijas neatkarības atgūšanā. Uzruna beidzās ar tautas lūgšanu – DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU.

Priekšnesumi sākās ar Adelaides Latviešu skolas spēļu grupas dziedāšanu, tad nāca pārējā skola ar trim dziesmām: Es nenācu šai vietā, Seši mazi bundzinieki un Pie Dieviņa gari galdi. Dziedātāju paaudzes apvienojās, kad skolēniem pierindojās ALB jauktais koris un pat viesi no Melburnas, lai kopīgi nodziedātu Tik un tā. Skolēni tad nodemonstrēja tautas deju soļus un tūres.

Kori no visas pasaules gatavojās nākamā gada lielajiem dziesmu svētkiem Rīgā, tādēļ dabūjām dzirdēt trīs dziesmas no svētku programmas: Mīla ir kā uguns, Sasala jūriņa, (solo – Dace Freija – sulīgs alts!) un Lec saulīte. Pavadījumā – dūdas, klavieres un ģitāra. Tad vēl pirms starpbrīža koris vadīja publiku dziesmā Šeit ir Latvija. Diriģente Lilita Daenke.

Pēc starpbrīža divpadsmit DV vīru kora dziedātāji iepriecināja publiku ar trim tautas dziesmām: Ej, bāliņi, lūkoties, Kas kaitēja nedzīvot (ļoti gara – vesels romāns!) un Pērkoņdancis; diriģente – Inese Laine, pavadītāja – Sandra Birze, ciemos no Melburnas. Sandras klavieru pavadījums paceļ katra priekšnesuma kvalitāti. Pēcpusdiena nobeidzās ar grupas Četri Kaķēni uzstāšanos, kopdziesmām un loterijas izvilkšanu.

Jā, loterija. Oriģinālā Latvijas Institūta aicinājumā nekur netika minēta loterija. Tāpat netika minēta ieejas maksa un maksa par pusdienām, kūkām un dzērieniem. Nedzirdējām arī nekādas runas par pagalma, apkaimes... utt. sakopšanu vai iecerēm. Ja neskaita ALB priekšnieces cēlo runu, tad šis sarīkojums ne ar ko neatšķīrās no ALB gadskārtējā sarīkojuma, kas pilnīgi dabīgi tiek rīkots kā peļņas avots, jo biedrībai citu peļņas avotu nav.

Saprotams, ka pēcpusdienas izdevumi jāsedz, bet no samērā plašās publikas noteikti bija atlikums, un būtu interesanti zināt, kādā veidā šis atlikums tiks izmantots Baltā galdauta svētku oriģinālam nolūkam – savas apkaimes sakopšanai un kaimiņu savstarpējai sadarbībai. Ja tas vienkārši pazudīs ALB bankas kontā, tad patiešām grūti redzēt, ka šim sarīkojumam bija kāda sevišķa sakarība ar Baltā Galdauta svētkiem. Varbūt pēcpusdienu vajadzēja nosaukt par ALB gadskārtējo sarīkojumu ar Baltā Galdauta pieminēšanu? Loterija jau nu nepavisam tur neiederējās.

Drukātā programmas lapiņa bija visai skopa ar informācija par dziesmām, diriģentiem, mūziķiem.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“