Atvadu vārdi

Elfrīda Nora Rimšane
9.6.1921. – 17.4.2017.

Palielināt / Enlarge

Āboliņa zīmes un 3. Garezera kursu dalībnieki 1985. gadā „Tērvetē“. Priekšā: vad. A. Vējiņš. 1. rindā no kreisās: vad. Z. Leitis, vad. J. Baumanis, vad. J. Liepiņš, vad. J. Ķerpe, vad. P. Aleksējevs. 2. rindā: vad. A. Vējiņa, vad. R. Celma, vad. E. Rimšane, vad. B. Leite, vad. I. Upīte. FOTO no Vējiņu ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Jendu skautu un gaidu vadītāju konference 1986. g. Melburnā. Elfrīda Rimšane otrā rindā pirmā no labās. FOTO no Vējiņu ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Ģen K. Goppera 125 gadu dzimšanas dienas piemiņas atceres svētbrīdis Foknera kapsētā. Svētbrīdi vadīja gaidu jendas mācītāja diak. M. Saulīte. FOTO no Vējiņu ģimenes arhīva.

Mīļā vad. Rimšane,

Tu esi savu mūžu veltījusi latviešu meitenēm. Lielgaidu pakāpe tev bija vistuvākā. Tavs mērķis bija audzināt meitenes, lai tās kļūtu par krietnām un derīgām sievietēm.

1934. g. Rīgā Tu iesāki gaidot jau kopā ar tavu māsu Birutu. Jūs abas bijāt centīgas gaidas. Birutai veicās iegūt daudz arodzīmes, bet tev cits veicās.

Pienāca karš un izmuki uz Vāciju; pārdzīvoji Drēzdenes bumbošanu. Tās atmiņas tev ceļoja līdzi visu mūžu.

Elfrīda deva vadītāju solījumu 1946. g. Meminsenā Vācijā. Vācijas nometnes laikā tu uzņēmies Latviešu gaidu priekšnieces vietnieces amatu. Tevi iecēla par gaidu inspektori. Tu ceļoji starp zonām, pārraugot gaidu darbību un rīkoji sacensības. Vācijas nometnes laikā lielgaidu programmu pārstrādāji kopā ar skautu vadītāju Arvīdu Lūku. Šie bija ziedu laiki latviešu gaidu kustībai. Atmiņas no šiem laikiem tu vienmēr silti atcerējies.

Austrālijā 1950. gadā latviešu gaidu priekšniece tevi iecēla par gaidu sakarnieci. Tavs darbs bija apzināt Austrālijā esošās gaidu vadītājas un gaidas ar nolūku dibināt vienības. To tu arī veici.

1950. gada decembrī Melburnā notika pirmā skautu vadītāju konference, kurā kā klausītājas bija ielūgtas arī Melburnā dzīvojošās gaidu vadītājas Elfrīda Čanka (Rimšane), Aina Neboisa un v.v. Meta Fridrichsone. Jūs nolēmāt dibināt Rīgas gaidu vienību.

Vienību dibinot bija jāķeras pie darba. Tu rīkoja lielgaidu nodarbības, nometnes u.c.

Vad. Rimšane ir pildījusi daudz amatus Latviešu Gaidu Kustībā – Gaidu pulciņu vecākā, Lielgaidu dzimtas vecākā, Vienības priekšniece, Novada priekšniece, Austrālijas Jendu priekšniece (1957-1958, 1972-1974, 1995-2011), Latvijas lielgaidu vecākā, Latviešu gaidu priekšnieces amatu izpildītāja un vēl citus.

Elfrīda arī bija žurnāla Ķegums redakcijas locekle un vadītāju žurnāla Zīle redaktore.

Par tavu darbu latviešu gaidu un skautu kustībās tu saņēmi vairākas apbalvojumus. Starp tiem augstāko gaidu vadītājas apbalvojumu – Dzintara saktas goda zīme par darbu LGK vismaz 25 gadus. Latviešu skautu kustība apbalvojusi ar Saulīti lentā. Saņēmi arī citus apbalvojumus, kā piemēram, Viktorijas skautu novada atzinības raksts par ilggadīgo darbu atbalstot skautu kustību.

Vad. Rimšane cēla gaidismu latviešu sabiedrībā. Melburnas Kultūras dienās gaidu un skautu vienība veic visādas dežūras. Vad. Rimšane un lielgaidas izrīkoja dziedātāju grupas Staburadze koncertu Melburnā.

Kad Rīgas vienības nometņošas vieta Tērvete nodega, nolēma to atjaunot. Vad. Rimšane sarunāja Melburnas operas dziedātāju Stella Axarlis. Axarlis kundze ziedoju koncertu ienākumus Tērvetes atjaunošanai.

Vad. Rimšane, tev bija liela pieredze un zināšanas. Tos tu arī centies sniegt tālāk lielgaidām un jaunām vadītājām. Kādreiz brīnījāmies, ko tu varēji atcerēties un par tavu plašo zināšanu it sevišķi vēsturiskos notikumos.

Latviešu gaidu kustība šogad atzīmē 95 gadu darbību. Pateicamies tev par tavu devumu, ceļot gaidismu gan vārdos, gan darbos.

Vieglas smiltis,

Vad. Anita Vējiņa
Latviešu gaidu priekšniece

* * *

Manas atmiņas

Elfrīda jau darbojosies lielgaidu pakāpē kopš Vācijas laika. Melburnā viņa turpināja savu lielgaidu dzimtas vadības darbu. Tā arī es kļuvu par vienu no viņas lielās lielgaidu saimes.

Elfrīda centās lielgaidas audzināt par labām sievietēm un vērtīgām sabiedrības loceklēm. Viņa daudz gadus rīkoja lielgaidu palīdzības darbus Melburnas sabiedrībā. Viņa priecājās par katru lielgaidu panākumu. Mēs jau nu bijām viņas lielgaidas.

Kad Tērvetes nometnes vietu izpostīja pirmais ugunsgrēks 1985. gadā, Elfrīda sarunāja Stella Axarlis uzstāties koncertā Tērvetes atbalstam. Šis atbalsts palīdzēja Tērvetes atjaunošanas darbam.

Šogad Lieldienās lielgaidas, vadītājas un sengaidas sanāca kopā nodziedāt Elfrīdas mīļākās gaidu dziesmas. Zinu, ka viņa priecājās būt vēlreiz kopā ar savām lielgaidām. Tā drīzi pēc Lieldienām viņa aizgāja mājās. Lielgaidas vienmēr viņas atcerēsies.

Kluss miers pār zemi savus spārnus raisa,
Un baltās sapņu puķes mani aijāt līkst;
Lai viņas savus ziedus pār man' kaisa...

(Kluss miers – Gaidu vakardziesma)

Vieglas smiltis,

Vad. Anita Vējiņa