Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Esmu priecīga, ka atnācu dzīvot Ciemā

Nāciet apskatīties un arī jums patiks Latviešu Ciemā!

Laikraksts Latvietis Nr. 467, 2017. g. 19. jūlijā
Betija -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuCiems

Citronkoks Latviešu ciemā. FOTO Ingrīda Biezaite.

Kad plānoja Ciemu, savas zināšanas, darbu un laiku ziedoja Emīlija Špilberga. Viņa bija studējusi dārzniecību, tikai savos plānojumos nebija tālredzīga. Tagad viņas paredzētos dārzus rotā skaistas mājiņas. Tajā tālajā pagātnē mums bija tikai galvenā ieeja ar diviem atzarojumiem. Dārznieces plānā bija plašs tukšs lauks, kura šodien sen vairs nav, un nu jau labu laiku Emīlija kopj debess dārzus...

Viņa bija domājusi ietvert vairāk eiropeiskus kokus un krūmus, lai būtu mājīgāk latviešiem iedzīvoties. Mums dārzā vēl šodien ir milzu ozoli vienā vietā pat trīs tuvu kopā. Zīles rudeņos noklāj visu iebraucamo ceļu. Kad sāk mest lapas, tad jāpiecieš mazas neērtības, jo to tad ir ļoti, ļoti daudz.

Esam zaudējuši dažus bērzus, bet tie, kas ir izcietuši sausumu, veido skaistu bērzu birzi. Kaut arī mums pašiem Ciemā ir sava ūdens tvertne, un dārzs top regulāri laistīts, tomēr daži no tiem neizturēja. Kur nu vēl ceriņi, ievas, jasmīni; visi prasa kopšanu un uzmanību.

Kad nāk pavasaris, mūsu dārzā var redzēt neskaitāmu šķirņu un krāsu rozes. Citreiz pat elpa aizraujas, skatoties uz tām krāšņām ziedlapām.

Es tagad sēžu vienā no uzgaidāmām telpām un pa logu skatos uz strūklaku, kurai visapkārt ir daudz šķirņu paparžu. Katrā stūrī ir kaut kas savādāks, ja meklē mieru, apsēdies un aizklīsti sapņos tālu, tālu.

Es rakstu par Latviešu Ciema aprūpes namu, bet kur nu vēl savrupmājas ar to īpašnieku izvēlētām puķēm un košumkrūmiem?

Mums Ciemā ir tikai viena skaista liepa, izskatās, ka tai vieta bija izredzēta jau Ciemu plānojot. Tai domāts skaists trīsstūrītis starp sētām, apkārt nav neviena cita stāda ar ko sacensties ziedu laikā. Es tikai vēlētos daudz vairāk solu dārzā, lai varētu apsēsties un apbrīnot krāšņo dabu. Katrā otrā mājas dārziņā var redzēt citronkoku, mazāk ir apelsīnu vai citu citrusa koku. Kas var būt garšīgāk, kā piespiest svaigu sulu klāt ledus aukstam ūdenim karstā laikā?

Lai kurā gada laikā izej laukā no mājas, dārzos var redzēt kādu krūmu ziedot. Vēl tie visi sīkie un lielākie stādi, kas sedz kailo zemi puķu dobēs, katram ir savs skaistums un neparasta zieda forma. Kaut arī bez ziedu vai lapu rotājuma ir nomierinoši skatīt kailos bērza zarus, lokoties maigā vēja plūsmā. Nezinu, kāpēc Eiropas egles neizdodas te kārtīgi ieaudzināt. Lai cik tā liela vai maza, tomēr neizskatās pēc Ziemassvētku eglītes, kāda tā bija agrā bērnībā.

Mums ir ne tikai eiropeiski augi, bet arī tādi, kas aug karstās zemēs, kā lielie hibiskusu ziedi un vēl daudzi citi. Arī eikaliptu stumbri, kuri ir stādīti gar ielas malu, izskatās neparasti. To sveķi tek gar stumbru un ir melni, saulē spīdoši. Sveķi notek lāstekās un ir tik trausli. Klāt pienākot un apskatot, sveķi, saules apstaroti, ir apbrīnas pilni.

Ir arī daži eikalipti ar baltiem stumbriem, bet to te ir mazāk. Vienīgā nelaime ir tā, ka tie nezin, ka lapas jāmaina vienreiz gadā un zināmā gada laikā. Kad uzpūš vējš, tās lido un nosēžas dārziņos, puķu dobēs un ceļmalās. Lapu ir ļoti, ļoti daudz, jo mūsu ciems ir jau 30 gadus vecs, un nu arī šie koki ir tikpat veci.

Es no savas mājiņas skatos pāri ielai citu cilvēku dārzos. Arī krūmi vasarā ir dažādās krāsās – zaļā un var būt arī neskaitāmos citos toņos. Vienam ir gaiši zaļas, gandrīz, dzeltenas lapas, blakus tam ir gandrīz bronzas krāsā. Tie visi kopā sastādīti un, vējā kustoties, izveido kādu gleznu.

Privātmājās mums ir savrupi piemājas dārziņi, mājas priekšā tikai dobes, ja to saimnieks vēlas. Citam tas ir lielāks, citam mazāks, tas ir atkarīgs no tā, kā mājiņa ir tikusi būvēta. Daži ir izveidojuši mājas priekšā skaistu puķu dobi. Tur ir redzamas dažādas puķes it kā kaimiņi sacenstos – kuram ir skaistākas? Kuram mugura ir par stīvu vai arī slinkums piemeties, ieliek tikai krāsainas plāksnītes, ērtu krēslu, galdiņu, kur var uzlikt glāzi, sēdi un skaties, cik skaistas puķes ir kaimiņam. Pašam nav ne pirkstu jākustina, visu ir izdarījuši čaklākie. Savos piemājas dārzos citi stāda visādas zālītes, ko var pielikt pie zupas. Katrs darbojas pēc savas patikas.

Nezinu, ko vēl varētu jums pastāstīt par mūsu dzīvi Ciemā, gan jau nākošo reizi kaut ko izdomāšu. Tomēr, vēl jāpiemin, esmu priecīga, ka atnācu dzīvot Ciemā. Nāciet apskatīties un arī jums patiks Latviešu Ciemā!

Betija Plūme
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com