Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latviešu identitāte

Laikraksts Latvietis Nr. 471, 2017. g. 10. aug.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kas ir latviešiem centrālais identitātes elements? Šādus un citus jautājumus pārrunāja pirmajā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) kongresā.

Mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka centrālais identitātes elements latviešiem ir valoda. Mūsu senā, unikālā, ar mīlestību un stingrību kopjamā latviešu valoda.

Bet vai patiešām ir tā? Piemērs tam, ka valoda nav automātiski kādas tautas centrālais identitātes elements, ir īru tauta. Tai ir ļoti spēcīga identitāte, kas ir pārdzīvojusi nežēlīgu okupāciju, un kas ir ņemta līdz uz vairākām pasaules malām, to starpā uz Angliju, ASV un Austrāliju. Īru diasporas cēloņi ir gan bēgšana no okupantiem, gan ekonomiskie iemesli, gan izsūtīšana. Īru valoda ir lielā mērā pazudusi, bet identitāte (un akcents) ir palicis.

Ko vispār nozīmē centrālais identitātes elements? Tam būtu jābūt tam elementam, bez kā nevar pastāvēt identitāte vispār. Šai gadījumā latviešu identitāte. Tad varētu arī secināt, ka šis elements būtu pēdējais, kas pazūd pirms paša identitāte pazūd.

Ja latviešu skaits ārpus Latvijas varētu tuvoties 400 000, tad 1930. gados tas nebija sevišķi zemāks. Tagad ir lielā mērā jauns kontingents, un mēs runājam jau par trim diasporas fāzēm. Veclatvieši, kuri atstāja Latviju pirms Otrā pasaules kara un dibināja biedrības un skolas plašā pasaulē; vecā trimda, kura bēga no Sarkanās armijas (pārsvarā ne uz zemēm, kuras neskāra karš, bet gan galvenokārt tieši uz Vāciju, kur piedzīvoja sevišķi nežēlīgu karadarbību – veselas pilsētas ar simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju tika iznīcinātas); un jaunā – ekonomiskā diaspora.

Mums ir liela pieredze ar asimilāciju svešās zemēs, un ar to saistīto identitātes pārplūšanu no latviešu identitātes uz mītnes zemes identitāti.

Asimilācijas process visbiežāk sākas ar to, ka vecā paaudze turas pie latviešu valodas, bet jaunā paaudze vairs nejūtas ar to ērta, un sarunājās savā starpā mītnes zemes valodā. Jaunā paaudze tomēr vēl turas kopā, piedaloties tautas dejās, koros un sūtot savus bērnus uz latviešu skola, kaut arī paši savā starpā un ar saviem bērniem sarunājas mītnes zemes valodā.

Kā redzam, latviešu identitāte ir spēcīgāka par valodu, un latviešu sabiedrība turpina eksistēt, arī ja valoda ir nokāpusi no sava pjedestāla.

Kas tad tomēr ir mūsu centrālais identitātes elements? Kāpēc šie jaunie cilvēki vēl turas kopā un pat gadās, ka viņu bērni cenšas apgūt latviešu valodu?

Valoda ir ļoti svarīgs elements, bet vai tas patiešām ir centrālais?

GN
2017. g. 10. aug.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com