Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā svin Valsts svētkus – 18. novembrī

Sākās jau plkst. 7.00 no rīta

Laikraksts Latvietis Nr. 485, 2017. g. 25. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas Karogi pie Pertas Latviešu Centra. FOTO Jānis Purvinskis.

18. novembrī agrā rītā Pertā iesākās Valsts Svētku svinības ar karogu uzvilkšanu mastos pie Pertas Latviešu Centra. FOTO Jānis Vucēns.

Tā kā mēs dzīvojam vienā visnošķirtākajā pilsētā pasaulē (vistuvākā otra lielpilsēta mums ir pāri par 2000 km prom), mēs atceramies mūsu valsts dibināšanu divas reizes: vienu ar ciemiņu runām no Latvijas un otru – mūsu pašu valsts svētkus. Tā arī šogad – 4. novembrī dzirdējām jo labu un izsmeļošu Valda Zatlera kunga šim gadījumam sniegto runu un sestdien, 18. novembrī, nosvinējām mums jau pierastos Valsts Svētkus, tieši Latvijas valsts dzimšanas dienā. Tā mums šeit ir ierasts, un tā tas jau notiek daudzus gadus.

Valsts svētku svinības Pertā iesākām jau plkst. 7.00 ar Latvijas karogu uzvilkšanu karogu mastos pie Pertas Latviešu Centra. Šorīt, atklājot mūsu Valsts svētku svinības, DV Pertas nodaļas priekšsēdis Ilmārs Rudaks teica īsu uzrunu mums, atgādinādams tieši šo notikumu: „1918. gada 17. novembra vakarā, Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes pārstāvji pieņem lēmumu par Latvijas valsts proklamēšanas aktu nākamajā dienā. 18. novembrī Nacionālā teātra skatuve Rīgā bija pušķota ar palmām un lauru lapām, skatuvei pāri vijās sarkanbaltsarkanais karogs. Jau no plkst. trijiem visas vietas bija aizņemtas. Plkst. četros uz skatuves uznāca Latvijas Pagaidu valdība un visi klātesošie piecēlās kājās un skaļi aplaudēja. Tad, Operas kora vadībā, visi nodziedāja valsts himnu. Tautas Padomes priekšsēdis Gustavs Zemgals tad pasludināja Tautas Padomes sēdi par atklātu, un sekretārs Erasts Bite nolasīja politisko grupējumu vienošanās protokolu par Pagaidu valdību ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. Atkal visi skaļi aplaudēja, un Kārlis Ulmanis piecēlās kājās un paklanījās publikai. Klātesošiem kājās stāvot, Gustavs Zemgals paziņoja, ka Tautas padome ir vienīgā augstākā vara Latvijas valstī, kas apvieno Kurzemi, Vidzemi un Latgali, un tālāk pasludināja Latviju par patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku republiku, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm, nosaka Satversmes sapulce. Tad visi nodziedāja DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU trīs reizes.“

Pēc 15 stundām būs pagājuši 99 gadi, kopš realizējās Latvijas valsts. Šeit uzvelkot sarkanbaltsarkanos karogus, mēs, Pertas latvieši, arī svinam mūsu Latvijas dzimšanas dienu. Mēs pievienojamies latviešiem visās pasaules malās, kur vien viņi mīt, lai parādītu, ka mēs esam latvieši, un Latvija ir mūsu svētā zeme, un tā nepieder nē kādas citai varai. Mums ir sava valsts, sava valoda, sava kultūra, sava vēsture, un mēs to neaizmirsīsim un vienmēr aizsargāsim: DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU! Ko visi arī nodziedājām.

„Uz redzēšanos šovakar plkst. 18.00. uz karoga nolaišanu un Latvijas valsts dibināšanas atceri DV kluba telpās.“

Tā arī vakarā tai laikā visi pulcējāmies ap karogiem, un, saulītei kāpjot jo tuvāk pie apvāršņa, mēs nodziedājām Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. Taures skaņām spēlējot, mūsu sarkanbaltsarkanie karogi lēni pa karogu mastiem noslīdēja lejā, un ar to mūsu Valsts Svētku pēdējais cēliens bija sācies. Nu visi gājām DV klubā. Drīz vien skanēja pavēle: Uzmanību karogam!, un Ilmāra Rudaka nestais DV nodaļas karogs tika ienests telpā un ieņēma savu vietu.

Kaut gan bija paredzēts, ka Pertas ev. lut. mācītājs Gunis Balodis vadīs svētbrīdi, diemžēl viņam pa ceļu šurp braucot gadījās kāda klizma, un viņš ātri sazinājies ar draudzes priekšnieci Ievu Vlahovu, un lūdzis tai svētbrīdi noturēt, jo viņš nav spējīgs tur tikt. Tā nu arī Vlahova kundze mums jau ne pirmo reizi ir atvietojusi mūsu mācītāju un to arī izdarīja, uzaicinot mūs ar Silvijas Lūks kundzes pavadījumu nodziedāt pirmo dziesmu Dievs sargi mūsu tēvu zemi. Tad Vlahova kundzei vadot, mēs aizlūdzām par mūsu dzimteni, pateicāmies Dievam par Viņa gādību, to sargājot un labklājībā vadot. Svētbrīdi nobeidzām dziedot Šī zeme Tava, Dievs.

Ilmārs Rudaks sveica mūs Valsts svētkos ar īsu uzrunu, mums atkal atgādinādams dažos vilcienos 99 gados mūsu valstī notikušos svarīgākos posmus. Valsts Proklamēšanas dienā Latvija nebija brīva. Tajā vēl bija divi sveši karaspēki. Brīvība bija jāizcīna, kam sekoja 20 gadi Brīvās Latvijas morāls un ekonomiskais uzplaukums. Drīz vien mūsu divi ienaidnieki mūs atkal ar viltu iekaroja, un šoreiz svešas varas okupāciju izcietām 50 gadus. Atkal ir pagājuši nu jau 26 gadi, kad Latvija redz valsts uzplaukumu un ierindojas ar redzamiem panākumiem pasaules un, jo sevišķi, Eiropas tautu kopienā bieži kā piemērs citām tautām. Latvija bija no pirmajām Eiropas valstīm, kura izkļuva ārā no ekonomiskās krīzes un bija kā piemērs tam, kā to izdarīt. Varam būt lepni uz mūsu tautas spējām. Mūsu valsts robežas ir nodrošinātas, jo esam Eiropas valstu Savienības robeža un ekonomiski augam stiprumā un neesam vairs atkarīgi no Krievijas, kuras atkarība nu ir kritusi no 70% uz 7%. Mūs gaida arvien labāka nākotne. Kaut esam tikai 2mil. cilvēku tauta, bet esam visā pasaulē un smeļamies visas pasaules gudrības, kuras protam attīstīt un izlietot paši sev. Mums ir vēl gaišāka nākotne.

Dzirdējām divus šiem svētkiem piemērotus dzejoļus mūsu spējīgo teicēju izpildījumā: Anitas Vaļikovas norunāto Zinaīdas Lazdas Varoņu Kaps un vēlāk Jūlija Bernšteina – J. Putniņa Mūžīgi mūžos tu būsi.

Šogad mūsu Valsts svētku runu teica Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis. Jānis mums stāstīja, kādai ir jābūt mūsu demokrātiskai valstij un kādiem arī mums, tās pilsoņiem, jābūt, lai savu valsti labklājībā un uzticībā veidotu. Mūs sveicot Latvijas 99. dzimšanas dienā, viņš teica, ka nu jau tuvojamies mūsu valsts Simtgadei, un daudzi no mums nākamgad brauks to svinēt tieši mūsu dzimtenē. Šajos 99 gados Latvija izcīnīja savu brīvību ar tās Brīvības cīņām, piedzīvoja 20 valsts un tautas uzplaukuma gadus, pārdzīvoja trīs okupācijas, vienu no kurām pārdzīvoja garus 50 gadus, un tagad pavadīja 26gadus valsts atdzimšanu.

Diemžēl tie 50 okupācijas gadi uz tautu atstāja sekas, kuras spilgti redzamas mūsu valstī vēl šodien. Tai laikā bija uzaugušas jau vairākas paaudzes, un latvieši bija zaudējuši savu patriotismu un pašlepnumu, un visu bija jāsāk no gala, lai varētu sevi atkal uzskatīt kā latvieti. Vēl latviešu pašlepnums uz savu valsti, uz savu tautu nav tautā nostiprinājies. Goda konsuls citēja no kāda raksta, kādā Latvijas avīzē, kur ES tiesnesis Egils Levits runā tieši par šādām tēmām kā – demokrātiju, valsti, tautu un tās suverenitāti un tautas tiesībām, un tās varu. Ar to visu nāk līdzi arī pilsoņu pienākums valsti atbalstīt un tās darbu veicināt. Mums ir brīva valsts, mēs paši ievēlam savus pārstāvjus. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņi šeit nosaka, kas notiek. Mēs to jau spilgti pierādījām referendumā par latviešu valodu. Dzīvojot demokrātijā, mēs nevaram aizbildināties, ka kāda vaina jeb nepareizība ir valdības vaina, jo demokrātijā, paši mēs šādu valdību ievēlējām, un paši esam par to atbildīgi. Latvijas vara ir tautas, manās rokās. Tātad, demokrātijā – Latvija, valsts, esmu es pats. Es esmu atbildīgs par to, ko es daru vai nedaru, un nevaru nevienu citu vainot.

Jānis nevarēja saprast, kā var būt, ka valsts iestādē vienam ierēdnim ir jārunā ne valsts valodā, bet svešā valodā, jo viens cits ierēdnis nesaprot valsts valodu? To viņš atzina par mūsu pašu vainu, jo mēs ļaujamies ar nemākuļiem runāt krieviski, un tad jau krieviņam nav nekāda vajadzība runāt latviski. Tas, ka valsts ierēdnis valsts iestādē neprot valsts valodu, nevienā citā demokrātiskā valstī kā Francijā, Vācijā, Anglijā vai Austrālijā nav iespējams. Mums ir viena no visvecākajām Eiropas valodām, uz ko mums jābūt lepniem un šo valodu ir jāaizstāv un jākopj.

Latvijas valsts uzdevums ir garantēt latviešu tautas, latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadu simtiem, mūžīgi. Valsts gādā par savas pamattautas pastāvēšanu, tās valodu, kultūru, tās vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. Valsts valoda ir tā redzamākā nacionālas valsts pazīme. Ar savu valodu Latvija atšķiras no visām citām valstīm. Ja nu es esmu atbildīgs par to, ko mana valsts dara, tad kā es varu neiet balsot vēlēšanās, jo tad es atceļu savu pienākumu uz tiesībām, būt šīs valsts pilsonis. Pilsonis taču ir tā valsts. Latvija esmu es pats. Vēlēsim mūsu Latvijai viņas 99. gadadienā, lai latvju dēli un meitas apzinās savu pienākumu savai valstij, iesaistās valsts izaugsmē un politiskajā darbībā, jo citas valsts mums nav, un lai mēs visi varam teikt: Latvija, mana valsts, esmu es pats.

Turpinājumā uz ekrāna noklausījāmies mūsu valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 18. novembra runu tautiešiem ārzemēs, kuras beigās vienojāmies, nodziedot Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju.

Pēc valsts prezidenta runas LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucens nolasīja atsūtītos apsveikumus un par PBLA šī gada izsniegto Balvu, kura bija izsniegta mirušajam arhitektam Gunāram Birkertam. Tika nolasīts viņa dzīves stāsts un lielie sasniegumi, kuru starpā Valsts Bibliotēkas jaunā celtne un topošais Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nams. Tad Jānis pasniedza skaistas rozes šī gada LAAJ Atzinības Raksta saņēmējām: Rutai Auziņai, Silvijai Lūks, Austrai Kaģei un Ritai Džonsonai.

Pēc apbalvojumu pasniegšanas Ilmārs Rudaks pateicās mums visiem, jo sevišķi jaunām latviešu sejām mūsu saimē, par apmeklējumu un aicināja visus uz glāzi vīna un uzkodām. Pēc komandas Uzmanību karogam! Pēc karoga iznešanas sākām sadzīvi.

Paldies visiem devējiem, paldies visiem jaunajiem un vecajiem ciemiņiem, bija prieks redzēt visus kuplā skaitā. Uz redzēšanos nākamgad – Latvijas Simtgadē!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com