Kora „Kamēr...“ koncerts

Palielināt / Enlarge

Koris „Kamēr“. FOTO Ilona Brūvere.

Otrās Adventes, 10. decembra, vakarā, plkst.19.30, kad kādas četras stundas jau bija nodzīvots tumsā, parādījās gaismiņa, kas iedvesmoja un apbūra. Šī gaismiņa spīdēja Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kur korim Kamēr... notika jaunākā albuma Pelēcis/Plakidis. Kamēr… atvēršanas koncerts.

Lielai daļai no koncerta apmeklētājiem vakars iesākās agrāk ar otrās Adventes dievkalpojumu pievilcīgajā baznīcā, kas notika tieši pirms koncerta. Šī baznīca ir apbrīnojama, ne jau tāpēc, ka tur notiek Adventes dievkalpojumi, jo iespēja apmeklēt tos ir daudzviet Rīgā, bet tāpēc, ka to apkurina! Kas par laimi! Ziemas vakarā siltā baznīcā var atļauties mūzikas izaicinājumam, ne klausīties kā zobi klab!

Un bija daudz izaicinājumu, kas radīja visādas emocijas. Koncerts sastāvēja no Pētera Plakida un Georga Pelēča kora mūzikas skaņdarbiem, jo abiem komponistiem 2017. gads bija jubilejas gads.

Tas nebija pārsteigums, ka koncerts sākās ar In Memoriam (Plakidis), jo komponists no šīs pasaules šķīrās šogad. Šis darbs jau ir diezgan pazīstams un no pirmajām frāzēm jau izaicina aizrauties personiskās meditācijās. Tā tas turpinās ar katru jaunu plūstošo skaņu vilni. Tikai šoreiz beigās ir tāda trausluma sajūta, jo komponista vairs nav starp mums.

Koncerts rit uz priekšu ar sakrālo mūziku, bet mūs jau brīdināja, ka mūzika pieskarsies vairākiem baznīcas un dabas gadalaikiem, ieskaitot Lieldienas un Jāņus. Georga Pelēča uz pareizticīgās baznīcas liturģijas balstītās partitūras (Kristus ir augšām cēlies, Tēvreize, Nāvi ar nāvi iznīcinājis 1. daļa, Credo) ir valdzinošas un atkal meditatīvas, un šo sajūtu kopā stiprina kora saskaņotā dziedāšana.

Bet koncerts jau nesastāv tikai no skaistas sakrālās mūzikas. Tavas saknes tavā zemē (Plakidis) atgādina „…esi mierīgs, tici, zini, tava zeme paliks“, un arī to, ka Plakidis savās kompozīcijās lieliski spēj izcelt dzejnieka liriku. Tad seko jaunas noskaņas, un klausītāji tiek iepīti vasaras mīlīgumā un tautas dziesmu enerģijā (Vasaras vidus dziesmiņa – Plakidis, Stāvēju, dziedāju un Man dziesmiņu nepietrūka – Pelēcis).

Visas dziesmas netaisos aprakstīt, jo koncerts turpinās ar skaņdarbiem, kas ne tikai aizved klausītājus uz citu sfēru, bet arī ļauj iepazīsties ar to, kas komponistus personīgi iedvesmo. Bet, nav jau tikai komponisti, – ir arī koris un tā diriģenti: galvenais diriģents Jānis Liepiņš un diriģents Aivis Greters. Bez kora harmoniskās dziesmu izpildes un diriģentu reizēm intensīvās, reizēm domīgās, reizēm izteiksmīgās un emocionālās diriģēšanas, koncerta noskaņa jau būtu pavisam cita.

Bet ko tad domāja citi? Viens korists, Arturs, izsakās, ka ir tāds sasprindzinājums, kad ir tik daudz klausītāju, un sanāk cita skaņa. Jaunā koriste, čelliste Dita priecājas par iespējām iegūt izpratni par citu mūzikas formu, dziedot korī. Daudzi saka, ka ir paveikts liels darbs. Un, vai tad koncerta repertuārā ir arī kāda mīļākā dziesma? Šajā sarakstā parādās In Memoriam un Credo.

Ilona Brūvere
Laikrakstam „Latvietis“