Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Nākotne savējiem

...saruna ar Vili Vītolu

Laikraksts Latvietis Nr. 117, 2010. g. 3. nov.
Linda Ozere -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Viļa Vītola Rīgas birojā Vilis Vītols, Linda Ozere, Jānis Čečiņš. FOTO Valda Auziņa.

Nesen satikos ar Vili Vītolu viņa Rīgas birojā, kas ērti iekārtots vectēva mājā Lāčplēša ielā. Cerēju kaut ko vairāk uzzināt par Vītola kungu pašu un par iespējamām tēmām viņa 18. novembra svētku runā Austrālijā. Sanāca runāšana par Austrāliju, par latviešiem Austrālijā, par nākotnes cerībām Latvijai, bet tikpat kā nemaz par intervijas sākotnē iecerētām tēmām.

Vislabāk Vili Vītolu var iepazīt caur viņa pārdomām, pieredzēm un atziņām paša nesen izdotajā grāmatā Savējiem, kā arī no viņa darbiem. Grāmatu lasot, parādās nelokams patriots, kam dziļas vērtības, kuras vispirms viņš ir centies mācīt savai ģimenei un tagad arī nodot tālāk Latvijas jauniešiem. Kaut pats vairākkārt piedzīvojis nabadzību, caur izglītību un lielu darbu ir spējis pārvarēt grūtības.

Pēc sekmīga uzņēmuma izveidošanas Venecuēlā, pirms 11 gadiem viņš pārcēlās uz Latviju un turpina strādāt Latvijas nākotnes labā. Viļa un Martas Vītolu 2002. gadā dibinātais Vītolu fonds stipendiju veidā palīdz spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Sākumā galvenais fonda atbalsts nāca no trimdas. No 2004. līdz 2010. gadam Austrālijas latvieši saziedojuši Ls 152 145, kas ļauj 23 jauniešiem piepildīt sapni, studēt kādā no Latvijas augstskolām. Vītolu fonds arī administrē 6 Austrālijas latviešu stipendijas: Adelaides Latviešu biedrības, DV Melburnas nodaļas, Buduļu ģimenes, Andra un Daces Dārziņu, Jāņa un Ainas Vējiņu un Jāņa un Natālijas Neiburgas.

Pēdējos gados trimdas ziedotājiem pievienojušies daudzi indivīdi un uzņēmumi no Latvijas. Vītola kungs it īpaši priecājās par tiem 50 bijušajiem stipendiātiem, kas tagad atgriezušies un ziedo Vītolu fondam, tādā veidā piepildot fonda mērķi Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem. Šogad 607 studenti saņem stipendijas, bet ir vēl daudzi citi, kam studiju atbalsts nepieciešams.

Vilis Vītols uzskata, ka Latvijas vislielākā problēma ir tās demogrāfija. Kā tauta pēdējos simts gados esam zaudējuši vairāk nekā 600 000 cilvēku. Ja turpināsies pašreizējais bērnu trūkums, tad demogrāfi paredz, ka 2060. gadā varētu būt tikai 700 000 latviešu un 2100. gadā 300 000. Valdībai nepieciešams atbalstīt lielas un stipras ģimenes!

Mums visiem ir zināms, ka vislielākais trieciens Latvijas demogrāfijai nāca no pēdējā gadsimta diviem pasaules kariem un to sekām. Lai neaizmirstu visus tos, kas gājuši bojā, neatkarīgi no tā, kurā pusē karojuši vai krituši, vai Gulagā cietuši, vai trimdā nomiruši, Viļa Vītola ierosmē veidojas Likteņdārza projekts. Uz salas pie Kokneses tiek veidots japāņu stila dārzs. Tā ir vieta, kur satiekas pagātne, tagadne un nākotne. Dārzā ir plānota ēka, kurā iecerēti dažādi vēstures notikumu izglītojoši pasākumi gan bērniem, gan vispārējai publikai. Ikviens var piedalīties Likteņdārza tapšanā ne tikai ziedojot Kokneses fondam bet arī strādājot dārzā vai aizbraucot uz šo salu un smelties mierinājumu pagātnei, spēku šodienai un iedvesmu nākotnei.

Līdz 18. novembrim Latvijā būs zināms jaunās valdības sastāvs. Vilis Vītols liek cerības uz jauno valdību, ka tā spēs pieņemt lēmumus, kas vispār uzlabos valsts finansiālo iekārtu.

Sarunā ar viņu, kā arī viņa grāmatā, parādās cilvēks, kas sīki izpēta informāciju un to nopietni pārdomā, pirms izveido savu viedokli. Bieži dzirdam negatīvus uzskatus par to, kas notiek Latvijā. Bet Vītola kungs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju domāšana pamazām atgriežas Eiropā, kaut 50 gadus ilgā smadzeņu mazgāšana savu efektu ir atstājusi. Latvijas jaunatne, it īpaši stipendiāti, ir dziļi iespaidojusi viņa pārliecību, ka Latvijai ir pozitīva nākotne.

Linda Ozere
LAAJ Preses ziņojums



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com