Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lasītāja vēstule

No maisiem jātiek ārā…

Laikraksts Latvietis Nr. 497, 2018. g. 14. martā
Jānis Dimants, Jr. MD -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Līdz šim nav atbildes ne no valdības, ne Saeimas, kāpēc čekas maisi netika atvērti atjaunotās valsts sākumā. Tā bija valdības un Saeimas nevarība, gļēvums un politiskās gribas trūkums to darīt tad, visādi gudri un pārgudri aizbildinoties, it kā baidītos no kā. Jā, no kā? Paši no sevis?

Nekas netika uzrādīts, bet sazvērnieciski noklusēts, cerot, ka cilvēki aizmirsīs; cilvēki nekad neaizmirst.

Atverot maisus tagad, varbūt beidzot tiksim pie kādas skaidrības par mums pašiem, kas mazinās īstus un izdomātus aizspriedumus. Tas kliedēs neziņu, kas mūs grauž no iekšas diendienā.

Daži saka: kādu labumu tas dos, atverot maisus tagad. Tad jājautā: ko mēs vispārīgi no tā visa sagaidām un gribam. Labums kā zelta gabals neatlēks. Un ko nozīmē labums? Visi runā vispārībās…

Tās lietas nav tik sarežģītas, kā to grib mums visiem iegalvot daudzi cilvēki, valdībai un Saeimai ciešot klusi.

Kad mēs beigsim sevi mocīt, šaustīt un turēt visādās aizdomās, nezinot čekas maisu sastāvu; aizbildinoties, ka šogad nebūtu gudri to darīt. Bet kāpēc tas gudri nebūtu?

Visus šos gadus esam diskutējuši ar teorētiskiem spriedelējumiem, esam apzināti vilcinājušies gaidot uz vēsturnieku vērtējumiem. Šī visa runāšana, kas notiek komisijas darbā, nav nesusi nekādu skaidrību, ieteikumus vai risinājumus. Un vispārīgi, vai ko risinošu varam sagaidīt no tā? Cik gadu nav pagājuši, un vēl joprojām netiekam pie mazākās skaidrības. Galu galā, no kā mēs baidāmies? Paši no sevis? Ar skaidru prātu nevēlamies skatīties patiesībai acīs.

Vairs neesam cīnītāji, lai gan latvieši ir visur. Mēs esam palikuši pasīvi, neizdarīgi, bailīgi – tas viss bieži noved pie garīgiem traucējumiem. Sametās kauns par to mums un necieņa pret tiem, kas nevar skatīties patiesībai acīs un attīrīties. Šodienas valodā runājot, mēs terorizējam sevi paši. Un mūsu nelabvēļi un naidnieki par mums smejas un ņirgājās. Zūd respekts. Zūd uzticība vienam pret otru.

Maisi jātver ne jau ziņkārības dēļ, bet patiesības un taisnības vārdā. Ja mēs paši to nedarīsim, neviens cits to mūsu vietā nedarīs, jo citam tas nesāp un nerūp.

Mēs varam kļūdīties; par to mums vēsture piedos, bet ja neko nedarījām vai nemēģinājām darīt ko lietas labā, vēsture bargi mūs visus sodīs un nepiedos.

Jānis J. Dimants, Jr., M.D.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com