Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Pasaules izpēte vizuālos tēlos turpinās

Laikraksts Latvietis Nr. 504, 2018. g. 4. jūnijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Skats no izstādes ar gleznu „Senpurvs“. 2001. FOTO Māris Brancis.

Pašportrets. 1976. FOTO Māris Brancis.

„Madonna“. FOTO Māris Brancis.

Par galerijas MuseumLV pastāvēšanu un tās atrašanās vietu Rīgā, Andreja Pumpura ielā 2, neko nezināju, pirms man nebija piezvanījusi Daina Dagnija un uzlūgusi uz savas gleznu izstādes atklāšanu. Nezināju, ka šī galerija ir kultūras centra Grata JJ sastāvdaļa, kas, kā teikts mājas lapā: „Centrs piedāvā iespējas teātra izrāžu norisei, aktiermākslas kursiem, radošiem vakariem, dzejas un prozas lasījumiem, koncertiem, operas un citu mūzikas notikumu videotranslācijām, kā arī papildizglītībai,“ un ka „Kultūras centram ir paredzēta plaša sadarbības programma ar Latvijas Mākslas Akadēmiju – studentu plenēri, izstādes, stipendiju konkurss.“

Acīmredzami, ambīcijas ir lielas, taču līdz šim neko gan nebiju dzirdējis par šī centra un galerijas pienesumu Latvijas kultūrā, bet tā acīmredzami ir mana vaina. Mani tomēr padara uzmanīgu abu iestāžu nosaukumu dīvainie veidojumi (jaušams, ka valodas centram te nav nekādas teikšanas!). Laikam īpašnieki vēlas uzsvērt savu saikni ar Rietumeiropu, nevis ar Krieviju, tādēļ šādi starptautiski vārdi izvēlēti. Jā, starp citu, 26. aprīlī Montrē centrā, kas atrodas Ženēvas ezera krastā Šveicē, centrs atklāja savu filiāli ar latviešu mākslinieku izstādi. Visa sponsors ir Grata Eco House, kas esot „koka karkasa māju ražotne“ un kas eksportējot mājas uz Eiropu.

Tas vispārējai izziņai, ja kāds ir tikpat svešs ar šo galeriju kā es.

Bet pievērsīsimies Dainas Dagnijas darbu izstādei Dzīve mākslai, māksla dzīvei no mākslinieces kolekcijas.

MuseumLV ir izstāžu telpas divos stāvos, tādēļ mākslinieks var krietni izvērsties un parādīt savu radošo darbību krietni pilnīgāk, nekā citās galerijās ierobežoto telpu dēļ. Tādējādi Daina Dagnija izvēlējusies retrospektīvu skatījumu, ko ievada agrīnākie darbi no Okinavas perioda ar visai robustu formveidi un dekoratīvu krāsu valodu. Pēc tam seko Amerikas periods, kas iezīmējas ar to, ka krāsas veido savrupus laukumus, ko apvelk pretkrāsas līnija un atdala vienu krāslaukumu no otra. Māksliniece atklāj visai rezervēto attieksmi pret Amerikas dzīvi. Šķiet, viņa ir pārņēmusi tēva uzskatus par šo valsti. Kaut arī viņa tēlo svētkus, pat krāsas ir gaišas un košas, taču, kā gleznā Rolanda dzimšanas diena, īsta prieka nav. Šī perioda darbu kalngals ir Melnais gājiens, kas gleznots 1975. gadā un veltīts Sigurda Vīdzirkstes nāvei.

Jauni impulsi un jauna tēma saistās ar gleznu ciklu Sieviete un govs 20. gs. 80. gados. Tas risina sievietes saistību ar dabu, bieži izvēršot to mīta formātā. Tādēļ ļoti loģiska bija pāreja uz mitoloģisko pasaules apzināšanu un attēlojumu pēc tam, kad Daina Dagnija 2001 gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Gleznotāja šajos darbos tiecās atrast vizuālos tēlus mītiem par pasaules radīšanu, par latviešu tautas tapšanu kosmoloģiskā vispārinājumā.

Līdz šim Daina Dagnija Latvijā nav vai ļoti maz rādījusi savus portretus. Viss sācies ar ukraiņu imigranta Vlada ļoti reālistisko attēlojumu (1950), par ko māksliniece jaunībā saņēma stipendiju un iespēju mācīties. Bieži viņa zīmējusi sevi, ar laiku vienkāršojot zīmējumu. Izstādē viena istaba atvēlēta arīdzan viņas tekstilkolāžām.

Māksliniece turpina ļoti aktīvi gleznot. Daļu no tā ieraugām arī izstādē. Šiem darbiem nav doti nosaukumi, tos aizvieto kārtas numuri. Tie it kā turpina kosmoloģisko ciklu, taču šīs gleznas ir krāsās gaišākas, caurspīdīgākas, vispārinošākas. Attēlojums nereti pietuvināts zīmēm, ornamentiem. Gleznotāja it kā rezumē savus pasaules izpētes attēlojumu vizuālos tēlos.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com