Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kā ar āmuru pa galvu

Vīru kora „Veseris“ koncerts

Laikraksts Latvietis Nr. 505, 2018. g. 21. jūnijā
Ivars Mirovics -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Jau ar pirmās dziesmas sākuma skaņām vīru koris Veseris sagrāba publikas uzmanību kā slazdā. Šis sākuma trieciens kā šoks palika un piesaistīja pilnīgu klausītāju uzmanību līdz izskanēja koncerta pēdējās notis. Un tā, klātesošā publika ar sajūsmu, gandarījumu un lielu respektu uzņēma Melburnas vīru kora Veseris priekšnesumu viņa 3 gadu jubilejas koncertā 2. jūnijā Melburnas Latviešu Ciema zālē.

Daudzas mūsu kultūras nozīmīgās nodarbības trimdā ir sarukušas un dažās nozarēs gandrīz izirušas. Bet dziesmu gars, brīnumainā kārtā, pārdzīvodams ilgākas klusuma pauzes, ir bijis spējīgs atkal atdzīvoties un atdzimt vēl augstākā pakāpē.

Pirmo tādu pārsteigumu piedzīvojam Dainas jauktā kora 30 gadu pastāvēšanas jubilejā 29. novembrī 2014. gadā Melburnas Lietuviešu Namā. Tas bija atdzimšanas brīdis jauktam korim, paceļot dziesmas mākslas karogu necerētā līmenī. Tas bija arī manāms pagrieziens dziesmu iestudēšanā, ieviešot dziesmās instrumentu solo partitūras (kokli un dūdas). Šoreiz Vesera koncertā izjutām to pašu sajūsmu, klausoties interesanto programmu un beigās cildinot dziedātājus, mūziķus un diriģentus. Visi vārdi, kas lasāmi koncerta programmā, būtu pelnījuši, lai tos pieminētu, ko, diemžēl, šajā rakstiņā nevar izdarīt. Šis koncerts iezīmēja vīru kora sekmīgu atdzimšanu Melburnā.

Kora nosaukuma Veseris simboliskā nozīme strāvoja cauri visai koncerta programmai. Kad smēdē kalēja veseris atsitās pret laktu, izraisītā skaņa skaidri un nepiesārņota izplūst telpā. Tāpat Vesera koristu balsis – skanīgas un tīras nonāca zālē pie klausītājiem. Kaut arī sēdēju pēdējā rindā, izjutu ne tikai skaisto dziedājumu, bet pirmo reizi mūžā, esot kora koncertā, varēju sadzirdēt un saprast dziesmām vārdus.

Ar prieku varēja klausīties koru dziesmās iesaistītos mūzikas instrumentus solo partitūrām, piesaistot klavieres, čellu, spāniešu ģitāru, basģitāru, akordeonu un piesitamos instrumentus. Katram instrumentam ir sava īpatnēja skaņa, kas, pielietota īstā vietā un laikā, var papildināt dziesmas muzikālo saturu. Nav tāds mūzikas instruments, kas nav nekur derīgs ne arī, salīdzinājumā ar kādu cita tipa instrumentu, ka tas būtu sliktāks vai labāks. Mūzikā ir tikai sliktāki vai labāki spēlētāji. Tāpat kā teātrī nav lielas vai mazas lomas – ir tikai lieli un mazi aktieri.

Ar šo koncertu koris Veseris nav tikai atdzīvinājis vīru kori Melburnā; šī jaunā kora potenciāls iet pāri Melburnai. Tam ir lemts ieņemt vietu plašākā telpā. Ja tas turpinās iet savu mūzikas izkopšanas un augšanas ceļu, tad tas drīz varēs ar lepnumu braukt un uzstāties citās zemēs, piedalīties koncertos un koru konkursos.

Nobeidzot rakstiņu, esmu pārliecināts, ka visu klausītāju vārdā varu atļauties izteikt vislielāko uzslavu un pateicību Birzes pārim – Sandrai par talantīgo un lielo darbu, ko viņa ir ielikusi muzikāli veidojot Veseri un Robertam par lielo un spējīgo administrācijas darbu, nodibinot un vadot Veseri. Par viņu abu talantiem nebūtu šaubas; kaut viņiem nezustu intereses un nepietrūktu spēka turpināt šo lielo, skaisto mūzikas darbu!

Ivars Mirovics
(Viens no koncerta noklausītājiem)
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com