Redakcijā

Palielināt / Enlarge

Latvijas Okupācijas muzeja direktora Gunāra Nāgela uzruna Ikšķilē. FOTO Lelde Neimane.

Palielināt / Enlarge

Memoriāla komunismu upuru piemiņai atklāšana Tallinā, Igaunijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Memoriāls komunismu upuru piemiņai Tallinā, Igaunijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Palielināt / Enlarge

Memoriāls komunismu upuru piemiņai Tallinā, Igaunijā. FOTO Gunārs Nāgels.

Sveicināti, lasītāji!

Sestdien, 25. augustā, Ikšķiles brīvdabas estrādē notika Latvijas Politiski represēto personu ikgadējais salidojums, kurā pulcējās politiski represētie no visas Latvijas. Latvijas Okupācijas muzeja direktors Dr. Gunārs Nāgels, uzrunājot salidojuma dalībniekus, sacīja:

„Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Augsti godājamie ministru kungi!

Augsti godājamie deputāti un deputātes!

Dāmas un kungi!

Esmu pagodināts, ka man šodien ir iespēja jūs visus uzrunāt.

Pirms divām dienām, 23. augustā, Hitlera-Staļina jeb Molotova-Ribentropa pakta gadadienā, es biju Tallinā, Igaunijā, kur atklāja vērienīgu memoriālu komunisma upuru piemiņai. Memoriāla galvenā daļa ir divas augstas, melnas akmens sienas, kuras veido garu eju. Jāiet šai ejai cauri, lai sasniegtu tā saukto Mājas dārzu. Uz abām ejas sienām ir iekalti vairāk nekā 22 000 zināmu igauņu vārdu, kuri bija noslepkavoti vai mira kā komunisma terora upuri, un lielākai daļai viņu kapa vietas paliek nezināmas.

Neizbēgami bija jāsalīdzina ar Latviju, kur, liekas, beidzot, dažu gadu laikā būs piemineklis padomju represiju upuriem – pašā pilsētas centrā, un līdz ar to daudz mazāks nekā Tallinas memoriāls.

Memoriālam Tallinā ir arī lasāms īss vēstures kurss igauņu, angļu un krievu valodā. Teksti ir iekalti akmenī vairākos blokos gaiteņa vienas sienas ārējā pusē.

Interesanti, ka šai pašā laikā, un teikšu, beidzot, Kanādā sen lolotais Memoriāls komunisma upuriem ir saņēmis atļauju celtniecībai.

Pieminekļi ir svarīgi, jo tie ne tikai atgādina vēstures notikumus, bet arī tāpēc, ka tie apliecina sabiedrības nostāju, ka šie notikumi ir bijuši ļoti zīmīgi. Tas, ka Latvijā piemineklis padomju represiju upuriem ir izgājis ļoti grūtu tapšanas ceļu, bet tagad jau šķiet, ka ir nodrošināts, liecina par sabiedrības neviennozīmīgu attieksmi pret jūsu likteņiem.

Tāpēc jums vēl arvien ir divi uzdevumi – pieminēt tos upurus, kuri nepārdzīvoja represijas un sniegt liecības par jūsu piedzīvoto, lai varam izplatīt īsto pagātnes stāstu. Mēs visi varam piedalīties upuru pieminēšanā, bet tikai jūs varat liecināt par vēstures notikumiem.

Latvijas Okupācijas muzejam, kuru es vadu, ir misija – Atcerēties; Pieminēt; Atgādināt. Muzejs krāj gan priekšmetus, gan dokumentus, gan liecības. Mums ir ap 2 500 video intervijas, kuras izmantojam gan pētniecībai, gan mūsu vēstures izgaismošanai.

Es atkal jūs aicinu – tie, kuri nav vēl mums atstājuši savu liecību, sarunāt laiku un atļaut mums ierakstīt jūsu stāstījumu.

Ar kopīgiem spēkiem nodrošināsim to, ka esam paši savas vēstures valdnieki, un neatļausim citam mūsu vēsturi izkropļot svešiem mērķiem.

Novēlu sekmīgu salidojumu šodien.

Paldies par uzmanību!“

GN
2018. g. 27. aug.