Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Goda konsuli sanāk Rīgā

Jāņa Purvinska piedzīvojumi Latvijā (3)

Laikraksts Latvietis Nr. 515, 2018. g. 27. aug.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Latvijas goda konsuli no Austrālijas. No kreisās: Mārtiņš Tutkēns no Sidnejas, Jānis Purvinskis no Pertas, Valdis Tomanis no Adelaides, Juris Meija no Brisbanes un Jānis Dēliņš no Melburnas. FOTO Jānis Purvinskis.

Valsts Prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni un Latgales muzikantiem Rīgas pilī. FOTO Jānis Purvinskis.

Latvijas goda konsuli no Austrālijas arī šogad, 2018. gadā, bija ieradušies Rīgā uz savu regulāro saietu, lai tiktu informēti par to, kas notiek Latvijas attīstībā, un tās stāvokli gan izglītības un kulturālajā, gan politiskajā un ekonomikas laukos. Bija ieradušies 118 goda konsuli no 58 pasaules valstīm.

Pēc reģistrēšanās un sanāksmes materiālu saņemšanas ārlietu ministrijas ēkā, preses konferenču zālē mūs vispirms uzrunāja Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Sveicot mūs ar ierašanos šajā svarīgajā gadā Latvijai – Latvijas Simtgadē. Viņš uzsvēra mūsu neatsverami svarīgo darbu, kuru Latvijas goda konsuli visā pasaulē veic Latvijas labā, par ko mums visiem liels paldies. Ministrs īsos vilcienos mūs informēja par Latvijas caurmēra stāvokli un Latvijas simtgades svinībām. Pēc tam ministrs mūs iepazīstināja ar Latvijas Republikas ministru prezidentu Māri Kučinski, kurš mums pastāstīja par Latvijas pašreizējo stāvokli un lielajiem plāniem nākotnē, sevišķi uzsvērdams mūsu svarīgo lomu šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Uzrunām sekoja jautājumu brīži, kuros kā ārlietu ministram, tā arī ministru prezidentam Latvijas goda konsuli no Austrālijas uzsvēra kritisko nepieciešamību atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā, lai arī šeit starp Latviju un Austrāliju varētu attīstīties tirdzniecība un stingrākas politiskās saites. Šādas saites ir vajadzīgas arī Austrālijai, lai tā vieglāk varētu saskarties ar Eiropas Savienības tirgiem, kur Latvija ir dalībvalsts, un Austrālijai varētu dot labu atbalstu. Latvijas vēstniecība Austrālijā ir arī nepieciešama, lai Latvijas pilsoņi varētu atjaunot savas Latvijas pases Austrālijā un tiem nebūtu jāmēro tālie un dārgie ceļi uz citām Latvijas vēstniecībām. Latvijas vēstniecība Austrālijā ne tikai paceltu Latvijas prestižu Austrālijas valdībā, bet arī atklātu Latvijai iespējas uz lielo tirgu Austrālijas kaimiņu valstīs. To visu abi ministri saprata un solīja, ka vēstniecība Austrālijā tiks atvērta, tiklīdz Saeima tai varēs piešķirt nepieciešamo finansējumu. Austrālijas goda konsulus viņu likmē atbalstīja arī pārējie ieradušies goda konsuli no citām valstīm ar saviem izsaucieniem un aplausiem.

Sanāksme turpinājās, kad mūs uzrunāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, kurš pēc īsas uzrunas atbildēja uz daudz un dažādiem jautājumiem sakarā ar iespējām, kā Latvijā varētu ieguldīt peļņas kapitālu. Pēc šīm uzrunām devāmies uz Latvijas Saeimu, kur mūs sagaidīja un uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pēc tam mūs uzaicinot Saeimas sēžu zālē kopējai bildei un sekojošām pusdienām. Pēc pusdienām atgriezāmies Ārlietu Ministrijā uz vairākām runām par Latvijas ekonomiju un attīstības nepieciešamību. Bija ieradušies Latvijas uzņēmumu darbinieki, mūs iepazīstinot ar lielu dažādību Latvijas precēm.

Kaut pievakarē līņāja lietutiņš, pēc stundas mums jau bija pieņemšana Rīgas pilī pie Latvijas Valsts Prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa kundzes Ivetas Vējones. Pils sargs mani ielaida pilī, tad katrs tikām iepazīstināti ar Prezidentu pēc vārda un kurā valstī pārstāvam Latviju, sasveicinājāmies, un mūs uzņēma bildē. Prezidents savā uzrunā mums atkal atgādināja šo Latvijai svarīgo dienu, kad svinam tās Simtgadi un to, cik svarīgi ir ņemt dalību un balsot šī gada Saeimas vēlēšanās. Pilī mums pasniedza uzkodas, vīnu, alu un atspirdzinošus dzērienus, kā arī ļoti labi muzikālo priekšnesumu sniedza Latgales muzikantu kapella. Savās sarunās ar Prezidentu pilī Latvijas goda konsuli no Austrālijas arī viņam lūdza palīdzību Latvijas vēstniecības ierīkošanai Austrālijā. Viņš mums pauda, ka mūs šai lietā arī atbalsta un pasmaidīdams teica, ka to viņš jau labi zina, jo daudz par to tiek runāts un, tiešām, esot tikai finanšu jautājums.

Nākušā dienā mūs izvadāja pa Rīgas Tehnisko Universitāti (RTU), Latvijas Mežiem (Latvija ir segta ar 54% meža), Rīgas lidostā pie Air Baltic un tās nākotnes plāniem paplašināt Rīgas lidostu. Tad devāmies uz Rīgas Brīvostu, kur mūs paēdināja un izvizināja pa Rīgas Ostu no viena gala līdz otram un atpakaļ. Visbeidzot bijām uz LMT (Latvijas Mobilais Telefons), kur mums stāstīja par lielajiem nākotnes plāniem un Latvijas iesaisti zinātnes pētījumos šai laukā uz nākošās pakāpes saziņas iespējām. Ar to tad arī otrā diena bija nomocīta, jo šī, tiešām, bija gara un grūta diena.

Trešā diena bija veltīta saziņai ar Konsulāro palīdzību ar Centrālo Vēlēšanu komisiju Saeimas vēlēšanu lietās. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukašēvica mūs uzrunāja un atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem. Tad devāmies uz Nacionālo Bibliotēku uz pusdienām bibliotēkas restorānā Klīversala un atvadas no Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andreja Pildegoviču; uzrunu sniedza Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga.

Ar to mūsu goda konsulu 9. sanāksme bija galā. Tikai man ļoti laimējās Nacionālajā bibliotēkā uziet pie lasāmo grāmatu plauktiem un ieraudzīt savu pagājušā gadā izdoto grāmatu Nevis slinkojot un pūstot. Man tas bija jo sevišķi liels un svarīgs brīdis.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com