Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembris Rīgā

Visam kā kronis – varavīksne

Laikraksts Latvietis Nr. 525, 2018. g. 30. nov.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Saeimas svinīgā sēde Nacionālā teātrī. Saeimas prezidijs – no priekšas: Marija Golubeva, Andrejs Klementjevs, Ināra Mūrniece, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Inese Lībiņa-Egnere. FOTO Aina Gailīte.

Saeimas svinīgā sēde Nacionālā teātrī. FOTO Aina Gailīte.

Saeimas svinīgā sēde Nacionālā teātrī. Balkonā ložā otrā rindā no labās: Latvijas Okupācijas muzeja direktors un laikraksta "Latvietis" redaktors Gunārs Nāgels, PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. FOTO Aina Gailīte.

Brīvības piemineklis Rīga 18. novembrī. FOTO Aina Gailīte.

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. No kreisās: Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Islandes prezidents Gudni Johannesons. FOTO Aina Gailīte.

Militārās parādes laikā. FOTO Aina Gailīte.

Latvijas Nacionālā bibliotēkā. No kreisās: LNB direktors Andris Vilks, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Somijas prezidents Sauli Nīniste, Islandes prezidents Gudni Johannesons. FOTO Aina Gailīte.

Latvijas Nacionālā bibliotēka. FOTO Aina Gailīte.

Koris pie Brīvības pieminekļa. FOTO Aina Gailīte.

No rīta, iebraucot Rīgā, dimdēja baznīcu zvani. Brīvības piemineklis apaudzis ziediem; apbrīnojami – jau tik daudz ziedu. Mans pirmais atskaites punkts bija Nacionālais teātris, tikai tagad pirmo reizi ieraudzīju plāksnīti, kas vēstī par vēsturisko notikumu 1918. gada 18. novembrī, jo uzmanību piesaistīja ziedi.

Pēc ekumēniskā dievkalpojuma Doma baznīcā, šeit, Nacionālajā teātrī notika Saeimas svinīgā sēde. Biju pārliecināta, ka skatuves noformējumā būs kāds nepārprotams atgādinājums par vēsturisko brīdi pirms simts gadiem, bet – nē, ja nu tikai galds uz skatuves pie kura sasēdās jaunievēlētās Saeimas prezidijs. Deputāti sēdēja parterā; ložās un balkonā vietas ieņēma lūgtie viesi. Mediji arī ieņēma ložu pie pašas skatuves, visi bijām ļoti draudzīgi, jo sēdes laiku pavadījām ciešos apkampienos; tā būtu pusbēda, bet no šīs vietas bija redzama tikai daļa no tribīnes un tikai no augšas un nemaz nebija redzama partera daļa, kur atradās Valsts prezidents, bet to visu jau atrādīja LTV. Ievēroju, ka jaunievēlētie deputāti sēdēja kā sastīvināti.

Viss sākās ar Valsts Akadēmiskā kora Latvija uznācienu diriģenta Māra Sirmā vadībā, dāmas beidzot baltās kleitās. Tad savas vietas ieņēma Saeimas jaunais prezidijs, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atklāja svinīgo sēdi veltītu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai un uzrunāja klātesošos un visus, kas viņu dzird, savā uzrunā izstaigājot visu Latvijas simtgades ceļu, īpaši atzīmējot trimdas lielāko nopelnu, ka vadošās Rietumvalstis nekad nav atzinušas Padomju Latviju par starptautisko tiesību subjektu. Uzrunas nobeiguma doma – „Taču savā sirdī skaidri zinām – mūsu ceļš visus simt gadus vienmēr ir vedis pretim trim zvaigznēm. Tā ir mūsu zeme, mūsu valoda un mūsu valsts.“ Koris kopā ar deputātiem un visiem klātesošajiem nodziedāja Valsts himnu, un sēde tika paziņota par slēgtu. Visi tika aicināti uz šampānieti, teikšu kā ir, tas nebija necik labs, jo visa telpa smaržoja pēc rauga.

Nākamā svētku vieta pie Brīvības pieminekļa ar ziedu nolikšanas ceremoniju. Bruņoto spēku pūtēju orķestrim atskaņojot visiem pazīstamas raitas dziesmas, lēnā solī uz pieminekļa pusi uzsāka gaitu daudz, daudz apsveicēju ar ziediem, sākot ar prezidentu rindu. Uz Latvijas simtgades svinībām bija ieradušies Igaunijas, Islandes un Somijas Republiku prezidenti, tad Valsts augstākās amatpersonas, ārvalstu vēstnieki, Bruņoto spēku virsnieki, sabiedriskie darbinieki un tauta, neierasti daudz tautas. Šī procedūra ir nesteidzīga, un katrs nez kāpēc centās nolikt savus ziedus noteikti uz augstākā pakāpiena, laikam bija aizmirsies, kā kādreiz veidoja ziedu ceļu. Bija daudz lietuviešu un arī igauņu. Diemžēl lietuvieši savu prezidenti nesagaidīja, neparedzētu apstākļu dēļ viņa neatbrauca. Tā nu mūsu brīvībai tika daudz ziedu karoga krāsās. Ap pieminekli bija gan lielie ekrāni, gan skatuve, tikai tā šoreiz bija pretī kāpnēm, tur koncerta laikā stāvēja koris un vēl, piemineklis daļēji bija apjozts ar tādu kā baltu redeļu žogu, tur bija salikti ziedi.

Milzum daudz koncertu dažādās pilsētas vietās svinību četru dienu garumā; jau laicīgi ļaudīm bija nopietni jāplāno maršruts, lai varētu paspēt.

Tālāk pa Akmens tiltu devos uz Daugavas kreiso krastu. Tālu jau netiku, jo AB dambis bija nožogots dēļ vakara uguņošanas. Valsts svētkos militāro parādi esmu skatījusies no dažādām vietām, nekur jau nav īsti labi redzams. Bet šoreiz iedomājos pievērst uzmanību jau pierastajiem lidaparātiem ar karogu. Faktiski, parādi es noklausījos, bija laba dzirdamība, pat prezidenta uzrunu dzirdēju un smagās tehnikas ducināšanu arī, redzēju pat soļotājus ar karogiem. Redzēju kā lidaparāti riņķoja kaut kur aiz ostas, gaidot savu laiku. Un bija helikopteri, šoreiz pat ar diviem karogiem. Vispirms ar iekārtu sarkanbaltsarkano karogu, tas vienmēr izsauc visu sajūsmu, un kā pārsteigums bija vēl viena helikopteru grupa ar baltu karogu, uz kura uzraksts Latvija100. Tad vēl dažas armijas lidmašīnas, un tad Air Baltic sarkani balta triju iznīcinātāju pavadībā. Mans nodoms piepildījās, dabūju kadrā Rīgas panorāmu ar karogiem gaisā virs Daugavas.

Nākošais plānotais pasākums bija Gaismas pilī. Bija brīvs brīdis un izstaigāju lejā visas jaunās izstādes. Ļoti interesanta ir Latvijas pilsētu un novadu ģerboņu karte, arī stāsts par Valsts lielo ģerboni.

Un tad jau pienāca grāmatu dāvinājuma brīdis Tautas grāmatu plauktam. Šoreiz dāvinātāji bija triju valstu prezidenti – Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida, Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste un Islandes Republikas prezidents Gudni Johannesons. Pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas, minēto triju valstu prezidenti pastāstīja kāpēc tieši šīs grāmatas dāvina Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Visu prezidentu teiktajā bija kas kopīgs un vienojošs, asprātības sprēgāja vien, bija redzams, ka viņi labi saprotas. Nu jau tradicionāli prezidents viesiem uzdāvināja sudraba grāmatzīmes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks pēc savas uzrunas viesiem dāvāja Gaismas pils arhitekta Gunāra Birkerta grāmatu. Tad visi tika nofotografēti pie karogiem uz Tautas grāmatu plaukta fona. Manuprāt, tas ir ļoti jauks pasākums; visi dāvinātāji, arī karaliskās personas, atceras to labāko un senāko no savas zemes lasāmgabaliem, tā šoreiz tika pieminētas sāgas, rūnas un eposi.

Ārā tumsa, bibliotēkas ēka krāšņi izgaismota kā Gaismas pils. Visapkārt spožas kustīgas gaismas, svētku laiks ir arī gaismas festivālam Staro Rīga. Pa akmens tiltu dodos atpakaļ uz centru, jātiek atkal pie Brīvības pieminekļa. Te nu man negāja tik gludi; ik pa brīdim tiku pretējā gājēju plūsmā. Vienu brīdi sajutu gaisā lāpu dūmus, tikko bija beidzies Nacionālās apvienības organizētais grandiozais lāpu gājiens, un ļaudis steidzās uz krastmalu ieņemt vietu uz svētku uguņošanu, par ko pēdējā laikā sociālajos tīklos tika lauzti šķēpi – vajag vai nevajag, bagāti vai nabagi. Es, protams, nokavēju presei norādīto ierašanās laiku un pat netiku tuvumā, kā jau tas ir masu pasākumos. Pa gabalu tik dzirdēju kori dziedam, šoreiz izpalika prezidenta foto viņa svētku uzrunas laikā.

Dievs Latviju mīl, bija labs laiks, pāris minūšu ziemīgs lietus, saule un ļoti krāšņi mākoņi un visam kā kronis – varavīksne. Tagad jādzīvo tālāk, ir zināma pieredze, visiem kopā jāsargā savu Tēvuzemi un jāstrādā tās uzplaukumam.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com