Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertā svin 18. novembri – Latvijas Simtgadi

Latvijas neatkarības Simtgade Pertā bija aicinājusi 80 viesus

Laikraksts Latvietis Nr. 525, 2018. g. 30. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

18. novembra rītā karogi ir mastos, Valsts svētki ir sākušies. FOTO no Jāņa Purvinska personīgā arhīva.

Latviešu Centra zāle piepildījās ne ar parastajiem 40 viesiem, ne ar 60 kā trešdien, bet šodien ar 80 viesiem. FOTO Jānis Purvinskis.

Pertā katras 18. novembra svinības mēs uzsākam plkst. 7.00 no rīta, atklājot mūsu Valsts svētkus pie Pertas Latviešu Centra karogu mastiem, kad svinīgi, uzvelkot Latvijas karogus, kopā ar šim gadījumam zīmīgiem vārdiem un nodziedot Latvijas valsts himnu. Tā arī šogad, ar šo īso ceremoniju Latvijas Simtgades svinības tālajā Austrālijas nomalē, Pertā, mūsu valsts svētki bija sākušies. Šī agrā rīta stunda ir ņemta ar nodomu, lai tie, kuriem vēl jātiek uz darbu, var paspēt gan piedalīties šai pasākumā, gan vēl tomēr tikt arī laikus darbā.

Pēc ceremonijas tad vēl varam nobeigt, kaut ko sakārtot šī vakara Svētku aktam vai varam braukt mājās. Kaut es jau biju izmērojis 70 km braucienu no mājām, tomēr devos mājās, jo, diemžēl, datoram svētku nav, tas tikai bez apstājas saņem epastus, uz kuriem mums, cilvēkiem, ir jāatbild. Tāda nu ir tā mūsu tehnoloģiskā pasaule. Kad biju epastu apmierinājis un kad saulīte jau sāka tuvoties apvārsnim, es atkal mēroju savu ceļu uz Latviešu Centru.

Ierodoties Centra auto novietnē, tur jau bija vairākas automašīnas. Bažas par to, cik cilvēku atnāks uz mūsu pašu Svētku svinēšanu, tomēr bija. Vēl šo trešdienu jau svinējām Valsts Svētku pasākumu ar Latvijas goda konsula rīkoto Pieņemšanu ārzemju diplomātiem, Pertas latviešu vadošām personām un latviešu valodas skolniekiem. Vai tikai mūsu mazajai Pertas latviešu saimītei tas viss nav par daudz? Cik tad nu atnāks? Šorīt jau bija arī vēl viens svarīgs ev. lut. draudzes pasākums, kurš varētu atraut vēl vairāk svinīgā akta apmeklētājus. Nu, kas būs, būs.

Dodos zālē, kur jau vairāki pazīstamie pertieši ir sanākuši, bet ir arī viens otrs, kurš mūsu vidū ir bijis visai rets. Tas arī nav liels brīnums, jo mūsu Valsts svētku svinīgā akta pasākums jau parasti iesaista visvairāk cilvēku nekā citi mūsu sarīkojumi. Laiks iet uz priekšu, un saulīte jau sāk nopietni laisties zemāk. Karogus ir jānoņem ar saulrietu.

Izsaucam Centra zālē sapulcējušos ļaudis laukā pie mūsu karogu mastiem. Drīz, taures skaņām skanot, karogi lēni noslīd no augstajiem mastiem. Visi sapucējušies nu atkal dodas atpakaļ zālē un sagaida svinīgā akta sākumu. Ilgi nebija jāgaida, kad atskanēja: Uzmanību karogam! Ļaudis piecēlās kājās un ar skatiem sekoja Latvijas karoga ienākšanai, kuru ieveda mācītājs Gunis Balodis, ienesa Daugavas Vanagu Pertas nod. pr. Ilmārs Rudaks un karogu pavadīja LAAJ vicepr. Pertā Jānis Vucēns un Latvijas goda konsuls Pertā Jānis Purvinskis. Kad karogs bija iestātnī un viņa pavadītāji ar to atsveicinājušies, pavadītāji ieņēma savas vietas un akts varēja sākties.

Kā jau pie mums ir pierasts, svētku akts sākas ar svētbrīdi, kuru vadīja Pertas ev. lut. draudzes mācītājs ar dziesmu Bez krāšņiem vaiņagiem un ziediem, kuru nodziedājām ar Silvijas Lūks kundzes klavieru pavadījumu. Sekoja Bībeles lasījums un lūgšana, kur pateicāmies Dievam par Viņa gādību un to, ka bez tās mēs šos svētkus gan nebūtu varējuši svinēt. Izlūdzāmies, lai arī turpmāk Dievs stāv mums un mūsu tautai klāt un lai Viņš dod Latvijai piedzīvot laimīgus laikus. Svētbrīdi beidzām, nodziedot Šī zeme Tava, Dievs.

Pēc svētbrīža Pertas Sv. Pāvila draudzes priekšniece Ieva Vlahova atklāja svētku aktu ar īsu uzrunu, kurā viņa mūs izveda atpakaļ cauri Latvijas tapšanas brīdim pirms 100 gadiem. Ievas uzrunai sekoja Dainas Vārpiņas teiktais Antona Bārdas dzejolis Es brīnos.

Nu pienācām pie sarīkojuma galvenās daļas – Sv. Pāvila draudzes Tanundā mācītāja Guntara Baikova svētku runas, kurā viņš uzsvēra, ka Bībeles svētie raksti mums saka, ka Dievs ir radījis visu: gan zemes un tautas, gan valstis un mūs pašus. Un tātad, lai gan tas ir tiešām brīnums, tomēr mazā latviešu tauta starp lielajām un varenajām valstīm un tautām varēja izdzīvot un piedzīvot savu Simtgadi. Ja mēs paļausimies uz Dievu un būsim viņam uzticīgi, viņš mūsu Latvijai ļaus izdzīvot un nosvinēt vēl daudz šādas Simtgades. Mūsu pagātne rāda Dieva varenību un dod mums cerības uz mūsu nākotni. Mācītāja runa mums tiešām deva cerības uz mūsu un mūsu Latvijas valsts un tautas nākotni, jo kopā ar Dievu mēs spējam veikt visus un vēl lielākus, brīnumus.

Pēc šīs aizraujošās runas uz ekrāna sekoja Latvijas valsts prezidenta runa, kurā prezidents pateicās mums visiem plašajā Pasaulē, kuri kopā ar tautu dzimtenē visus okupācijas gadus cīnījāmies, lai Latvija atgūtu savu brīvību un neatkarību. Prezidents uzsvēra, ka mēs šeit svešumā cauri visiem tiem gadiem esam spējuši saglabāt gan mūsu latviešu valodu, gan mūsu tradīcijas un mīlestību mūsu dzimtenei, Latvijai. Mūsu neatlaidīgā cīņa ir spējusi saglabāt mūsu tiesības uz brīvību un Latvijas vietu rietumvalstu saimē. Kaut esam izkaisīti pasaules tālēs, mēs smeļamies gudrības, kuras varam izlietot Latvijas labā. Viņš novēl, lai mēs ejam uz nākotni lepni un mīlestībā par mūsu Latviju. Prezidenta runai sekoja Latvijas valsts himna, kuru Lūka kundzes klavieru pavadījumā visi kopā nodziedājām.

Tālāk sekoja Jūlija Bernšteina izjusti un aizraujoši sniegtais Edvarda Virzas dzejolis Karogs, kurš tiešām mums skrēja pa priekšu un sauca ar vienu dzirdamāk un mūs ar visiem mirušiem un dzīviem aicināja, lai mēs viņam vienmēr sekojam.

Tad LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucēns sniedza savu uzrunu un apsveikumu; nolasīja PBLA izsniegtos apbalvojumus un PBLA valdes priekšsēdes Kristīnes Saulītes apsveikumu mums Latvijas Simtgadē. Sekoja arī Latvijas goda konsula Pertā Jāņa Purvinskas nolasītais Latvijas vēstnieces Austrālijā atsūtītais apsveikums mums. Tālāk goda konsuls, sveicot mūs šajos Latvijas Simtgadu svētkos, Latvijai vēlēja saules mūžu zaļot un zelt. Ar to tad Latvijas karogs ar pavadoņiem svinīgi atstāja Latviešu Centra zāli, un oficiālā daļa bija beigusies.

Mūsu Pertas latviešu paraša ir, ka 18. novembrī pēc oficiālās daļas visi tiek aicināti uz glāzi vīna un uzkodām, kas notika arī šovakar. Latvijas valsts dibināšanas svētki Pertā ir vienmēr pulcinājuši vairāk apmeklētāju nekā citi sarīkojumi. Šogad bija skaidri redzams, ka mēs svinam ne jau tikai Latvijas neatkarības pasludināšanu, bet gan Latvijas Simtgadi. Gadījumu, kādu pat vairākas un daudz lielākas valstis par Latviju, nav spējušas piedzīvot. Latvijas Simtgades svinības Pertas latviešu Centrā bija aicinājušas vairāk apmeklētāju nekā tur esam redzējuši vismaz pēdējos piecus un vairāk gados. Latvija sauca un latvieši nāca. Tieši kā Virzas Karogs to teica.

Ja ar LAAJ viesa mācītāja, Dr. Jura Cālīša apmeklējumu publika bija apmierināta, tad Latvijas goda konsula diplomātiskajā Pieņemšanā jau pildījām lielo Centra zāli ar nu jau ar 60 viesiem, bet mūsu pašu Latvijas neatkarības Simtgade Pertā bija aicinājusi 80 viesus. Vai tas viss bija tiešām tikai Simtgades iespaids, vai vēl kaut kas vairāk? Vai Pertas latviešu saimē ir jūtama kaut kāda sabiedriska atdzimšana? Lai Dieviņš mums dod, ka tas tā ir, jo pašreizējo darītāju gadu nastas paliek arvien smagākas un meklē palīgus un vietniekus. Paldies visiem darītājiem, jo viss notika, kam bija jānotiek, un vēl vairāk. Bija prieks atkal redzēt mūsu centra zāli izdekorētu jau vairāk tā kā vecos laikos un piepildītu ar tautu gandrīz kā vecos laikos. Paldies visiem, kuri jūt tuvumu Latvijai un nāca svinēt Latvijas dzimšanas dienu!! Latvijas valstij un latviešu tautai vēlēsim, lai mūsu bērnu bērni svin vēl daudz citas Latvijas Simtgades.

Lai Dievs svētī Latviju!

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com