Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra atceres Kanberā

Tev nebūs ne roku, ne vārdu pret otru latvieti pacelt

Laikraksts Latvietis Nr. 120, 2010. g. 24. nov.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics, Vilis un Marta Vītoli, Vītolu fonda dalībniece Ilze Budule Groves un KLB priekšnieks Ēriks Ingevics. FOTO Imants Skrīveris.

Kanberas latviešu biedrības rīkotā 18. novembra atcere notika šī gada 16. novembrī, Imanuela baznīcas zālē, Vodenā.

Svētku runu teica viesis Vilis Vītols no Latvijas.

Austrālijas latviešu avīzēs ir daudz rakstīts par Vili Vītolu un viņa, un viņa ģimenes, nesavtīgo darbošanos latviešu un Latvijas valsts labā. Bet liels liecinājums viņa patriotismam ir viņa grāmata Savējiem – Vītols to arī apzīmē kā Pārdomas, Pieredze, Atziņas – grāmatu, ko viņš ir rakstījis savas dzimtas nākošajām paaudzēm.

Iespaidīgs ir nodaļas Latvieši ievads. Tajā Vītols raksta: „Kad Laurai (Vītolu meitai) palika 15 gadu, es viņai uzdāvināju nelielu rotaslietu, mazu zelta plāksnīti, ko nēsāt pakārtu ap kaklu apliktā ķēdītē. Plāksnītē iegravēts: Tev nebūs ne roku, ne vārdu pret otru latvieti pacelt“.

Savā svētku runā Vītols optimistiski skatīja Latvijas valsts augšupeju, gan izvērtējot nupat notikušo vēlēšanu rezultātus, gan arī pievēršoties latviešu ekonomiskiem projektiem Latvijā, dzīves labklājības uzlabošanai.

Vītols pastāstīja par projektu Likteņdārzs un par Vītolu Fonda darbību un sasniegumiem. Kanberas svētku saimes vidū bija viena no šī Fonda atbalstītājām Austrālijā – Ilze Budule Groves. Kopā ar māsu un brāli (Annu un Ēriku Buduļiem) viņi pievienojās Vītolu fondam ar Buduļu ģimenes stipendijām, lai atbalstītu Latvijas jauniešus, kas vēlas studēt medicīnu. Stipendijas godina vectēvu prof. Hermani Buduli un tēvu Leonīdu Buduli.

Atceres aktu atklāja KLB priekšnieks Ēriks Ingevics.

Savā uzrunā viņš minēja Latvijas sasniegumus pēdējos 20 gados kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas 1990. gada 4. maijā.

Viņš teica, ka sasniegumi ir sevišķi ievērojami ārpolitikas laukā un Latvijas ārējās drošības nostiprināšanā. Tie nav tik lieli saimnieciskās un sociālās attīstības jomās.

Bez tam Latvija ir cietusi no endemiskas korupcijas, ideālisma trūkuma, pašlabuma meklēšanas un citām negatīvām parādībām valsts pārvaldē. Tas ir izraisījis neapmierinātību tautā un uzticības trūkumu Saeimai un valdībai.

Nesen notikušās Saeimas vēlēšanas bija ļoti svarīgas. Latvija bija nonākusi politiskās krustcelēs, un bija jāizlemj, pa kuru ceļu Latvijai būtu jāiet – pa ceļu, kas ved uz Rietumiem vai pa ceļu, kas ved uz Austrumiem.

Mēs varam priecāties, ka vairums vēlētāju ir balsojuši par nacionālu, latvisku un pašapzinīgu Latviju ar izteiktu Rietumu orientāciju.

Ingevics tālāk teica, ka jaunās valdības darbs tuvākos gados nebūs viegls.

Latvija, kopā ar citām valstīm, nesen pārcieta lielu saimniecisko krīzi, kas Latvijā bija smagāka nekā daudzās citās valstīs.

Lai pasargātu valsti no bankrota, Latvijas valdība bija spiesta spert drastiskus soļus, lai samazinātu valsts izdevumus un budžeta deficītu. Tas, protams, smagi skāra Latvijas iedzīvotājus.

Pēdējā laikā saimnieciskais stāvoklis ir uzlabojies, bet krīze vēl nav pilnīgi pārvarēta. Bez tam Latvija tagad ir nonākusi lielos parādos. Lai cīnītos ar saimniecisko krīzi, valdība ir aizņēmusies milzīgas naudas summas no starptautiskām finanšu organizācijām, kas būs jāatmaksā ar procentiem.

Tas nozīmē, ka valdībai būs jāturpina vai pat jāpastiprina pašreizējā budžeta stingrība. Tas arī nozīmē, ka nekādi būtiski atvieglinājumi Latvijas iedzīvotājiem tuvākā laikā nav sagaidāmi.

Bet uzticība, ko vēlētāji ir devuši partijām, kas veido jauno valdību, norāda, ka tauta saprot pašreizējo stāvokli, kā arī nepieciešamību paciest tagadējās grūtības, lai panāktu krīzes pilnīgu pārvarēšanu un saimniecisku atjaunošanu.

Ingevica uzrunai sekoja video filmētā Latvijas valsts prezidenta Valda Zatlera 18. novembrim veltītā uzruna un valsts himna.

Paziņojumus par balvām un atzinības rakstiem nolasīja LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics. Par ilggadīgu darbošanos Kanberas latviešu sabiedriskā dzīvē LAAJ atzinības rakstu saņēma Arvīds Purvis.

Ar priekšnesumiem vakaru kuplināja arfiste Liena Leisija (Lacey) un viņas vadītais muzikālais ansamblis.

Vakara noslēgumā svētku dalībnieki pakavējās pie uzkodām un glāzes šampanieša.

Ev. Lut. draudzes 18. novembra atcere

Svētdien, 14. novembrī notika Kanberas latviešu ev. lut. draudzes rīkotais 18. novembra atceres dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Rīdā. Dievkalpojumu vadīja mācītāja Māra Saulīte no Melburnas.

Pēc dievkalpojuma dievlūdzēji sanāca blakus esošajā baznīcas zālē, satikties pārrunās pie draudzes dāmu klātā uzkodu galda.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com