Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Šodien mēs atceramies un godinām

Latviešu leģionu, kā arī pulkvedi Oskaru Kalpaku

Laikraksts Latvietis Nr. 543, 2019. g. 23. maijā
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Latviešu leģiona atceres diena ir 16. marts. Šo dienu kā leģiona atceres dienu ierosināja Daugavas vanagu organizācija 1952. gadā. Tieši šo dienu izvēlējās kā atceres dienu, jo 1944. gada 16. marts bija pirmā un vienīgā reize, kad abas latviešu divīzijas, 15. divīzija un 19. divīzija cīnījās kopā Austrumu frontē pie Veļikajas upes pret Sarkanarmiju. Tātad tieši šogad atceramies 75 gadus kopš notika šī slavenā kauja. Kauja bija, lai atgūtu augstieni Veļikajas upes labajā krastā, ko tad ieņēma sarkanarmija. Pēc vairāku dienu ilgstošas kaujas augstiene tika atgūta. Bez tam, ka šī bija pirmā reize, kad abas latviešu leģiona divīzijas cīnījās kopā, šī kauja ir svarīga arī ar to, ka pretuzbrukums bija sekmīgs, un tajā tika iesaistīti ievērojams skaits mūsu spēki.

Atcerēsimies, ka leģionāri bija daudziem no mums tuvi radi – vīri, tēvi vai brāļi. Viņi brīvprātīgi pieteicās, lai cīnītos par Latvijas brīvību. Mūsu leģionāru vienīgais mērķis bija Latvijas brīvība. Viņi cīnījās pret sarkanarmiju, ne pret pārējiem sabiedrotiem vai civiliedzīvotājiem.

Latviešu leģionu 16. martā tagad atceramies ne tik vien mēs, kas dzīvojam ārpus Latvijas, bet arī sākot ar 1990. gadu to atceras Latvijā. 1990. gadā notika gājiens uz Brāļu kapiem, kur nolika ziedus karavīru piemiņai. 1993. gadā pirmo reizi Leģiona dienā tika nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa. Šajā dienā atcerējās 50 gadus kopš latviešu leģiona dibināšanas.

Arī šogad Latvijā atkal tika pieminēti latviešu karavīri, kaut Leģiona diena vēl nav atguvusi oficiālo piemiņas dienas statusu. Arī šogad Nacionālā apvienība Latvijas Saeimā atkal ierosināja Leģiona dienu atgriezt svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstā. Diemžēl valdība nolēma to šogad nedarīt, sakot, ka šo jautājumu ievietos Saeimas dienaskārtā, ja to atbalstīs vismaz vēl viena Latvijas politiskā partija. Pašlaik to atbalsta Nacionālā Apvienība, Tēvzemei un brīvībai un LNNK.

Šogad 16. martā atkal notika dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā, kam sekoja gājiens uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus karavīru piemiņai. Vēlāk tajā pat dienā bija piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos. Visi šie sarīkojumi notiek jau gadiem ilgi, un vēl joprojām pulcina vairāk nekā tūkstoš tautiešus. Šos sarīkojumus rīko politiskā partija Nacionālā apvienība ar Daugavas Vanagu Limbažu nodaļu. Tomēr ir arī tie cilvēki, kas uzskata mūsu leģionārus par nacistiem un ienaidniekiem. Rīgā šogad 16. martā Rīgas pilsētas dome arī atļāvusi Latvijas antinacistiskai komitejai rīkot savu pasākumu, kaut tas nedrīkstot notikt tajā pašā laikā kā citi pieteikti sarīkojumi Brīvības pieminekļa laukumā. Interesanti gan redzēt, ka Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Latvijas televīzijas programmā Rīta Panorāma teicis, ka šogad 16. marta konfrontācijas riski ir lielāki nekā iepriekšējos gados. Tam pievienojoties, iekšlietu sistēmas amatpersonas solījušas, ka šogad sabiedriskās kārtības nodrošināšanā tiks iesaistīti vēl vairāk policistu nekā citus gadus. Cerēsim, ka šis uztraukums ir nevietā, un visi atceres brīži Latvijā izdevās un traucējumi bija minimāli. To cieņu tiešām ir pelnījuši mūsu varoņi – latviešu leģionāri.

Mēs šodien arī pieminām pulkvedi Oskaru Kalpaku, bet par pulkvedi Kalpaku daudz nerunāšu, jo par viņu mums tuvāk pastāstīs mūsu šīs dienas referents Edmunds Smalkais. Gribētu tikai minēt, ka pulkvedis Oskars Kalpaks dzima 1882. gada 6. janvārī Cēsu apriņķa, Meirānu pagastā. Kalpaks jau no jaunības gribēja būt karavīrs. Pulkvedis Kalpaks krita 1919. gada 6. martā pie Airītēm. Viņam bija tikai 37 gadi. Pagājušo nedēļu mēs atcerējāmies 100 gadus kopš pulkveža. Kalpaka aiziešanu mūžībā. Oskars Kalpaks ir kļuvis par vienu no mūsu tautas varoņiem. Viņš bija ne tik vien izcils karavadonis, bet arī liels Latvijas patriots.

Neaizmirsīsim nekad nevienu no mūsu kareivjiem, kuri cīnījās par Latvijas brīvību. Bez viņiem mēs nedzīvotu brīvībā ne šeit Austrālijā, ne Latvijā, ne citur pasaulē. Mēs visiem mūsu tautas karavīriem vienmēr būsim parādnieki. Paldies par uzmanību.

Jānis Kārkliņš



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com