„Jaunā Gaita“ Nr. 296

Palielināt / Enlarge

Žurnāla „Jaunā Gaita“ Nr. 296 vāks.

Rakstu krājuma kultūrai un brīvai domai numurs JG 296 jau nonācis abonentu rokās visā pasaulē un daudzās bibliotēkās Latvijā, kā arī Jāņa Rozes un Zvaigznes ABC grāmatveikalos, Galerijā Istaba, Apgāda Zinātne veikalā, NicePlace veikalā, un Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu galdā.

Rakstu mākslas dzejas daļu ievada Agris Pilsums ar dažādu gadu dzejoļiem, kas tapuši kopš aizlieguma padomjlaikos. Juris Helds piedāvā izlasi no topoša krājuma Levitācija. No ebreju valodas latviešu valodā Ulda Bērziņa atdzejoti Gali Dana Zingeres (Singer) dzejoļi par fotomākslinieku kapiem Jeruzalemē. Kristas Annas Belševicas dzeja pievelk ar dziļdomīgu atklātību, Zanes Brūveres-Kvēpas ar tēlainību un humoru.

Rakstu mākslas prozas daļā Dagnijas Dreikas Ieskicējumi un divi īsstāsti: Ramonas Indriksones Vilcienā un Vlada Spāres Pilnmēness.

Tēlotājmākslu šai numurā pārstāv Kanādas latviete Ieva Baklāne ar akrila gleznojumiem uz audekla, kuros, mākslas redaktores Lindas Treijas vērtējumā, arhitektoniska fantāzija savieno reālismu ar abstrakciju: „Ievas glezniecība atgādina nebeidzamu vasaru, saulainu meditāciju un palīdz atgūt emocionālu līdzsvaru šajā spriedzes pilnajā laikā.“

Sarunā ar redakcijas locekli Lāsmu Gaitnieci, komponists/pianists Māris Lasmanis stāsta par savas karjeras gaitu un sasniegumiem, un piemetina, „Šis ir mūsu paaudzes laiks – laiks kāpt latvju mākslas Olimpā!“

Sanfrancisko Jaunais teātris, dibināts 2010. gadā, Māras Lewis režijā pērngad uzveda lugu Sprīdītis? trīs pilsētās ASV rietumkrastā un austrumkrastā. Jautājuma zīme lugas nosaukumā norāda uz Annas Brigaderes lugas Sprīdītis pārcelšanu mūsu laikos. Aija Moellere, teātra publicitātes lietu kārtotāja, apraksta uzveduma tapšanas vēsturi un tā pieņemšanu tautā. Linda Treija dalās ar savām krāšņajām kostīmu skicēm.

Neatkarīgais žurnālists Otto Ozols (īstā vārdā Mārtiņš Barkovskis) zem virsraksta Čekas maisu svarīgākā un vērtīgākā daļa sniedz izvērstu pārskatu par PSRS norieta vēsturi līdz pat Latvijas Republikas atjaunošanai 1991. gadā, uzsvērdams, ka vēl arvien neesam attīrījuši savu valsti no Padomju nomenklatūras varas.

Rakstniece, kopš 2010. gada stokholmiete Signe Rirdance apraksta Latvijas simtgades atzīmēšanu Zem zvaigžņu segas Zviedrijā, un vaicā „...vai mūsu laikā, kad katrs dzīvojamies pa saviem sociālo tīklu un citiem „burbuļiem“, vispār iespējama tāda īsti „saliedēta identitāte“.“

Rakstniece Ilze Lāce-Verhaeghe dalās atmiņās par dzejnieku Aivaru Neibartu (1939-2001). Neibarts ar iesauku Ņurbulis bija kolorīta personība sava laika Rīgas literātu bohēmā, kur viņš apgrozījās līdzās autores mātei Lidženei (Ligitai Lācei).

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša raksta par D. H. Lorensa (Lawrence) romāna Lēdijas Čaterlejas mīļākais latviskojumu 1934. gadā un trim latviešu profesoriem, kuri sadarbojās ar Rīgas Apgabaltiesas prokuroru, lai aizliegtu izdevumu un notiesātu izdevēju.

Grāmatu recenziju nodaļā literatūrzinātniece Bārbala Simsone Lauras Vinogradovas stāstu krājumu izelpas raksturo kā „vienu no nebūt ne daudzajiem pēdējā laikā tapušajiem latviešu autoru oriģināldarbiem, kurā atainota patiešām gaumīga seksualitāte.“

Literatūrvēsturnieks Andrejs Grāpis sniedz savas pārdomas par Dienas Grāmatas Mēs. Latvija, XX gadsimts sērijā tapušo Andra Akmentiņa romānu Skolotāji.

Dzejniece un publiciste Kristīne Ilziņa apraksta Daces Vīgantes stāstu krājumu Tad redzēs un Ināras Kaijas Eglītes dzejkrājumu Kliedziens starp āboliem. Piecdesmit gadus vēlāk.

Laikraksta konTEKSTS galvenā redaktore Sandra Ratniece atzinīgi vērtē Ingas Žoludes 1904. Melanholiskais valsis: „Lielisks piemērs, kādai jābūt gaumīgai grāmatai kopumā...“.

Nodaļā Dažos vārdos pieminēti veļu ceļā gājušie kultūras dižgari, jaunākās grāmatas, uzvedumi, u.c. Par abonēšanas kārtību rakstiet e-vēstuli juris.zagarins@gmail.com vai zvaniet +1 413 732-3803, vai arī skatiet mājas lapu http://jaunagaita.net, kur varat arī ieskatīties Jaunas Gaitas vēsturiskā arhīvā no 1955. gada līdz pat šodienai.

Juris Žagariņš
Laikrakstam „Latvietis“