Aira Birziņa – Intervija

Palielināt / Enlarge

Koris TIARA kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (centrā). No kreisās diriģente Aira Birziņa. FOTO Ernests Dinka.

Palielināt / Enlarge

Imanta Ramiņa operas „Lakstīgala“ pirmizrāde Lielajā Ģildē, Rīgā, 2018. gada 9. decembrī. FOTO Kaspars Teilāns.

Kora TIARA mākslinieciskā vadītāja un diriģente Aira Birziņa FOTO Jānis Deinats.

Laikraksta „Latvietis“ Nr. 540 rakstījām par Rīgas Doma meiteņu kora TIARA gaidāmo viesošanos Austrālijā un piedalīšanos pirmajā Gondvana (GONDWANA) Pasaules koru festivālā šogad no 15. līdz 21. jūlijam. Piedāvājam sarunu ar kora māksliniecisko vadītāju un diriģenti Airu Birziņu.

Par kori

Ilze Nāgela: Prieks bija uzzināt, ka pie mums uz Austrāliju dosies Rīgas Doma meiteņu koris TIARA. Kā radās šī iespēja piedalīties Gondvana (Gondwana) Pasaules koru festivālā?

Aira Birziņa: Gondwana koris pirms pāris gadiem viesojās Rīgā, un Rīgas Doma meiteņu korim TIARA bija tā iespēja iepazīties ar lielisku diriģenti Lina Viljamsa (Lyn Williams) un viņas vadīto kori. TIARA meiteņu ģimenēs vairākas dienas viesojās Austrālijas jaunieši un ļoti sadraudzējās. Kopīgi koncertējām Rīgas Domā, īpaši šim koncertam tika radīti divi jaundarbi – latviešu komponista Riharda Dubras Alleluia un austrāliešu komponista Dan Vokera (Walker) Arcturus in Autumn.

IN: Cik liels skaita ziņā ir koris? Cik skaitliski lielā sastāvā dosieties uz Austrāliju?

AB: Meiteņu korī dzied visas Rīgas Doma kora skolas 3. – 9. klases meitenes, vecumā no 9 līdz 16 gadiem, tas ir, 90 dziedātājas. Uz Austrāliju koris dosies 45 koristu sastāvā.

IN: Vai koris būs pirmo reizi Austrālijā?

AB: Gan koris, gan es pati uz Austrāliju dosimies pirmo reizi. Ir korī kāda dziedātāja, kas ar ģimeni iepriekš jau bijusi Austrālijā.

IN: Tā kā koristēm ir vecuma ierobežojums, tas nozīmē, ka kora sastāvs visu laiku mainās; cik gadus vidēji koristes dzied TIARĀ?

AB: Kora sastāvs tiešām mainās katru gadu. Šobrīd kora darbs organizēts divās vecuma grupās. 3. – 5. klašu koris, kas ir jaunā maiņa un ar nedaudz koncertiem pamazām uzsāk korista gaitas; savukārt, 6. – 9. klašu koris ir koncertsastāva pamats; nereti gan arī 5. klase piedalās lielākajos projektos un koncertos, piemēram, šajā gadā Imanta Ramiņa operas Lakstīgala izrādēs piedalās 70 meitenes no 5. līdz 9. klasei.

IN: Tas arī nozīmē, ka visu laiku jāgatavo maiņa, jo kora sastāvs mainās?

AB: Sastāvs mainās arī izaugsmes rezultātā, jo bērnu muzikālās attīstības ceļš ir dažāds, tādēļ gadās tādi zelta sastāvi, ar kuriem uzvarēts pat pieaugušo koru konkursos.

IN: Kopš kora dibināšanas, cik liels skaits meiteņu pavisam varētu būt dziedājušas korī?

AB: Nav saskaitīts precīzi, bet vajadzētu būt pāri par 200. Un daudzas kļuvušas par profesionālām dziedātājām, diriģentēm, ir arī viena komponiste.

IN: Cik bieži notiek kora mēģinājumi?

AB: Mēģinājumi notiek dažādās klašu grupās. Divas reizes nedēļā pusotru stundu mēģina katra klašu grupa: 3. – 5. klases, 6. – 9. klases, 5. – 9. klases. Tātad, 6. – 9. klases meitenēm mēģinājumi ir kopā 4 reizes nedēļā, arī 5. klases meitenēm ir 4 reizes, taču viņas divreiz dzied kopā ar jaunākajām, divreiz – ar vecākajām. Un vēl ir arī klašu ansambļu stundas 3. un 4. klasei reizi nedēļā. Tā kā esam vienīgā šāda veida Kora skola Latvijā, tad kora mēģinājumu tiešām ir ļoti daudz mūsu skolas bērniem.

IN: Pēc kādiem principiem tiek izvēlēta dziesmu programmu korim – repertuārs?

AB: Kora repertuāru veido ļoti plašs mūzikas klāsts. Tas atkarīgs no radošajām idejām, valstiskiem uzdevumiem, citiem aspektiem. Daudz strādājam ar komponistiem, lai veicinātu jaundarbu radīšanu. Dziedam sakrālo mūziku, jo Rīgas Doms ir mūsu galvenā koncertu vieta. Veidojam arī skatuves darbus – 2014. gadā pēc manas iniciatīvas radās sešu latviešu komponistu sacerētā Kartupeļu opera. Šosezon Rīgā jau notikušas divas izrādes, bet Cēsīs un Ventspilī aprīlī izskanēja Imanta Ramiņa opera Lakstīgala. Veidojot programmas un citus lielākus projektus, galvenokārt, izvēlos sadarbību ar izciliem profesionāļiem mūzikā, teātrī, horeogrāfijā, dzejā u.c., kas veidotu jaunajās dziedātājās muzikālo gaumi un inteliģenci, dotu izaugsmes iespējas. Uzskatu par savu lielāko uzdevumu un misiju audzināt jauno Latvijas mūziķu paaudzi, dot visas savas zināšanas un labāko pieredzi, lai meitenes izvēlētos skaisto mūzikas profesiju ceļu.

IN: Vai pārsvarā ir latviešu komponistu kompozīcijas?

AB: Daudz latviešu mūzikas, taču jāņem vērā, ka mūzika meiteņu balsīm ir jauna, tā pamatā nāk no 20. gadsimta komponistiem, tādēļ svarīgākais repertuāra atlases kritērijs ir kvalitatīva mūzika, profesionāli augstvērtīga un saturiski dziļa mūzika.

IN: Saprotu, ka gatavojoties konkursiem jāgatavo attiecīgi speciāla programma, bet vai korim ir pamatrepertuārs – savs „zelta“ fonds – dziesmas, kuras atkal un atkal no jauna apgūst katra korim klātpienākusī dziedātāja?

AB: Ir dažas dziesmas, kuras izpildījuši visi kora sastāvi, piemēram, B. Skultes Lūgšana, C. Franka Panis angelicus, B. Brittena Missa Brevis in d un citas.

IN: Cik un kādās valodās koris izpilda dziesmas?

AB: Svarīgākā ir latviešu valoda. Tad noteikti otro vietu ieņem latīņu valoda, jo daudz dziedam sakrālo mūziku; angļu valodā arī iznāk dziedāt daudz, jo mūsdienās daudzi pasaulslaveni un arī mazāk zināmi (tajā skaitā arī latviešu) komponisti raksta angliski. Ir dziedāts arī vācu, japāņu, franču, spāņu, basku, krievu, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, zviedru, itāļu, zulu u.c. valodās.

Par Jums

IN: Izmantojot gadījumu, vēlos Jums sirsnīgi pateikties, jo kā Austrālijas Latviešu kora „Atbalsis“ (2013.g.) un Melburnas latviešu jauktā kora „Daina“ dalībniecei (2018.g.) man bija tā iespēja dziedāt Jūsu diriģētās dziesmas Dziesmu svētku Noslēguma koncertā. Liels paldies Jums!

Vai Jūs pati būsiet pirmo reizi Austrālijā?

AB: Austrālijā viesošos pirmo reizi.

IN: Cik ilgi Jūs pati vadāt šo kori, kuram ir jau vairāk nekā 20 gadu?

AB: Kori vadu kopš 2000. gada, kad mana māsa Gunta Birziņa pārcēlās dzīvot uz ārzemēm un uzticēja man pašas izveidoto Doma kora skolas meiteņu kori.

IN: Vai Jums ir diriģenti-palīgi, balsu apmācītāji... utt.? Ja ir, tad cik un kas tieši?

AB: Meiteņu korī strādāju kopā ar kormeistari Zani Stafecku, kas ir bijusi arī mūsu kora dziedātāja savos skolas gados.

Kora menedžeres darbu šobrīd veic Madara Boka. Nu jau divus gadus sadarbojamies, un uzskatu, ka esam stipra komanda, jo tikai tā var tapt operas iestudējums vai nozīmīgi ārzemju braucieni.

IN: Vai Jums ir vairāki kori, ko vadāt? Ja ir, tad kādi un cik?

AB: Esmu mākslinieciskā vadītāja Ogres sieviešu korim RASA (kopš 1997. gada) un sieviešu korim DZINTARS (Rīga), ko 2000. gadā pārņēmu no izcilās diriģentes Ausmas Derkēvicas.

Esmu kordiriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, mācu jaunos kordiriģentus arī Rīgas Doma kora skolā.

IN: Cik ilgi jau esat diriģente?

AB: Sāku strādāt dažādos koros jau 1986. gadā, kad mācījos Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas pēdējā kursā.

IN: Vai koncertos, Dziesmu svētkos netraucē operatori, kas gan filmē diriģentam priekšā, gan pārvietojas starp koristu rindām?

AB: Jā, tas traucē. Varbūt arī esat redzējusi kādu video ierakstu no Dziesmu svētkiem, kur es pārvietojos diriģente tribīnē, lai redzētu solisti, jo operators visu laiku ķer kadrā mani, bet es no viņa mēģinu izvairīties un skatīties uz solisti... Koristu rindās esošos fotogrāfus jūtu tikai mazākos koncertos, kur tas tiešām traucē ļoti...

IN: Vai Jums ir kāds īpaši mīļš kora dziesmu komponists?

AB: Grūti būs nosaukt kādu vienu komponistu, bet īpašu saikni sajūtu ar Mārtiņu Braunu.

IN: Vai bez piedalīšanos koncertos festivāla ietvaros Austrālijā, būs arī kora koncerts Sidnejas Latviešu namā?Vai paredzes apmeklēt citas Austrālijas pilsētas? Citus Latviešu centrus?

AB: Jā, koncertēsim arī Sidnejas Latviešu namā un par to esam pateicīgas visiem, kas iesaistījušies šī koncerta rīkošanā. Diemžēl citos latviešu centros nebūsim, taču varam aicināt līdzjutējus un interesentus uz koncertiem Kērnsā (Cairns), jo pēc Sidnejas dosimies uz festivālu turp.

IN: Ko Jūs vēlētos pateikt Austrālijā dzīvojošiem latviešiem?

AB: Ir tiešām liels pagodinājums būt vienam no izredzētiem pasaules bērnu un jauniešu koriem, kas aicināti svinēt GONDWANA 30. jubileju. Latviešu kormūzika skanēs līdzās amerikāņu, franču, japāņu un daudzu citu autoru darbiem. Priecāsimies par katru latviešu klausītāju festivāla norisēs, kur būs gan dažādi koncerti, gan meistarklases. Jo īpaši gaidām tikšanos Sidnejas Latviešu namā, lai turpinātu Latvijas simtgades noskaņā godāt mūsu bagātās kultūras vērtības un īpaši – kora dziesmas!

IN: Liels paldies par interviju, uz drīzu tikšanos Austrālijā. Lai skan! ■