14. jūnijs – traģiska diena Latvijai

Palielināt / Enlarge

Gājiena sākums Rātslaukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Gājiens tuvojas Brīvības piemineklim. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa Rīgā. No kreisās: Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ministri un Saeimas vadība. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ārzemju vēstnieki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ārzemju vēstnieki. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: LR kultūras ministra kandidāts Nauris Puntulis, Latvijas Okupācijas muzeja direktors un laikraksta „Latvietis“ redaktors Gunārs Nāgels. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Piemiņas zīme pie Torņakalna stacijas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Vagons pie Torņakalna stacijas. FOTO Aina Gailīte.

Pēc Sibīrijas bērniem veltītās konferences Rīgas pilī, tie, kas var noiet to ceļa gabalu, pulcējas Rātslaukumā pie Okupācijas muzeja, kas tagad būvdarbu laikā ietīts zaļā sietā. Arī šogad šai gājiena daļai pievienojas vairākas augstas amatpersonas, bet diemžēl, nonākot Brīvības pieminekļa laukumā viņi pievienojas otrai gājiena daļai, kas pulcējas tieši šeit.

Ziedus jāliek pēc protokola. Politiski represēto apvienības dubultais karogs ar pavadonēm tiek svinīgi nests pāri visam laukumam līdz pašam Brīvības piemineklim. Svinīgumu ziedu nolikšanas ceremonijai piedod Godasardzes maiņa, valsts himna pūtēju orķestra izpildījumā un karavīru parādes soļojums.

Klātesošos uzrunā Latvijas politiski represēto organizācijas vadītājs Ivars Kaļķis un valsts prezidents Raimonds Vējonis. Gulst ziedi pie pieminekļa, no amatpersonām krāšņi ziedu pušķi ar karogu lentītēm, no tautas rudzupuķes un margrietiņas.

Noslēgumā prezidents sarokojas ar ārvalstu vēstniekiem un citām amatpersonām, tad kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci nofotografējas ar Cesvaines bērniem. Prezidents tālāk dodas uz Liteni.

Es dodos uz Torņakalnu, kur tradicionāli notiek piemiņas brīdis ar amatpersonu uzrunām, dzeju, kora dziesmām un ziedu nolikšanu pie pieminekļa izsūtītajiem un vagoniņa pie pašām sliedēm. Šoreiz jaunums, jaunais Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais ieradās ar bērnu pulciņu, tos atveda dzeltens autobuss. Jaunas vēsmas. Uzrunas teica Latvijas politiski represēto biedrību vadītāji un Rīgas domes pārstāvji; runāja emocionāli, visi vēlēja Latvijai saules mūžu, cilvēka dvēseles brūces nav dziedināmas. Pie vagoniņa parasti kāds izsūtītais pastāsta kādu atmiņu gabaliņu. Uz vagona kāpnēm sarkanas rozes.

Manuprāt, ir nopietni jāpiestrādā pie tā, lai jaunā paaudze zinātu, ko nozīmē 14. jūnijs un 25. marts. Laikam jau tieši filmas un pašu izsūtīto stāstījuma ieraksti var veidot nākamajām paaudzēm pareizu sapratni par tā laika šausmām.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“