Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dagmāra Beitnere-Le Galla Pertā

Valsts svētku runa

Laikraksts Latvietis Nr. 566, 2019. g. 15. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Dagmāra Beitnere-Le Galla Pertā. FOTO Jānis Purvinskis.

Tā kā Pertā Valsts Svētkus vienmēr esam svinējuši tieši 18. novembrī, un svētku viesi pie mums tieši 18. nov. tik un tā nekad neatbrauc, esam jau pieraduši, ka viesu svētku runas ir atsevišķs sarīkojums, un to uzņemam vairāk kā referātu. Tomēr nākam ar nepacietību klausīties ciemiņus, kuri vienmēr mērojuši garus ceļa gabalus, lai šajā nomaļus pasaules stūrītī, arī mums varētu sniegt kaut ko, par ko padomāt, kad domājam par mūsu valsti tās dzimšanas dienā. Mēs pateicamies LAAJ par šo runātāju un viņas ceļa izkārtošanu arī pie mums Pertā.

Šogad, Latvijas 101. gadadienas runu no Latvijas mums nesa mūsu Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, sieviete ar garu rindu panākumiem gan politikā, gan pētniecības sociālās zinībās. Viņas runas tēma bija par mums pašiem: kas mēs īsti esam? Kas ir latvietība? Kas ir tas, kas mums liek būt, justies kā latviešiem? Kāpēc nācija un ne tikai tauta? Cik svarīgi ir šos jautājumus mums pašiem risināt? Es nemaz nemēģināšu atrisināt šos jautājumus, bet mūsu viešņa visu mūsu kopiņu noturēja pārdomās daudz vairāk nekā viņa bija domājusi, un tomēr mūs nemaz neapgrūtināja, jo katrs jautājums attiecās uz katru pašu no mums.

Kas ir, vai kā es sev parādu, ka esmu latvietis? Vai tas ir tikai no ārienes, vai kaut kas vēl dziļāks? Un domāju abas atbildes ir pareizas, jo ja es jūtos kā latvietis, tad būšu arī lepns to parādīt uz āru, bet to kā es jūtu savu latviskumu izpaudīsies tur, kur es ar savu stāju un ar savu darbu, rādīšu savu latviskumu tieši Latvijai. Kas bija tas, kas lika mūsu Atmodas laika rakstniekiem, tiem, kuri pauda par Latviju kā neatkarīgu valsti, vispār kaut ko tādu iedomāties? Kristietība veda tautu kopībā vienoties, un doma par Latvijas valsti nāca no studējošo latviešu pašapziņas, ko pauda Atmodas laika rakstnieki, kuri sāka lasīt un arī tulkot Eiropas slavenos rakstniekus, kuri jau tad rakstīja par lielajām sociālajām pārmaiņām ikdienas dzīvē. Akuraters, Auseklis, Alunāns, Barons, Valdemārs un vēlāk Aspazija, Rainis u.c. Jaunas dzīves dziņas, kuras tika paustas Eiropā, atrada vietu mūsu rakstnieku rakstos. No tiem nāca valstiskuma idejas.

Mūsu runātāja mums piepildīja galvas un atrisināja šādus jautājumus. Ja Nameja gredzens pa lielākai daļai rāda, ka tā valkātājs ir latvietis, vai saktiņa dara to pašu latvietei? Kāpēc šie priekšmeti ir man tik nozīmīgi, un es jūtos laimīgs ar tiem lepoties. Vai tā ir tā latvietība?

Dagmāra mums stāstīja par to, cik svarīgi bija notikumi 13.gs. un kā mēs sakarā ar Čingizhana apstāšanos pie Zilupes, īstenībā pieslējāmies Eiropai: palikām par eiropiešiem, par Eiropas ziemeļu valsti. Viņa mums stāstīja, ka mūsu dainās mēs varam atrast kristietību.

Mūsu senču pagātnē mēs nebijām latvieši, bet bijām baltiešu ciltīm piederīgi: kurši, līvi, sēļi, letgaļi. Ja kurši bija zvejnieki un jūras sirotāji, tad sēļi bija vairāk zemnieki un muitnieki, kuri ieņēma muitu no Daugavas lietotājiem.

Kas, kāda ir Latvija? Latvijas viensēta ir pamats mūsu dzīvei un Latvijas laukiem un lauku dzīvei. Ja agrāk katrai ģimenei bija tuvi sakari ar kādu saimniecību, šodien tas vairs tā nav, bet viensētas vēl ir, un daudz jauniešu pārceļas no pilsētas uz laukiem, no pilsētas burzmas uz svaigu gaisu, tur mūsu lauku sētās.

Ja šodien pasaule paliek mazāka caur tehnikas sakariem, tad caur to arī mūsu valoda mainās, bet mēs nedrīkstam to kropļot, ja tam ir labs latvisks vārds, kurš to izsaka, mums tas ir jālieto. Un tomēr valodai ir jāattīstās ar modernismu, un tas tomēr var notikt bez mūsu valodas kropļošanas. Mums ir jāsaudzē to, kas ir lietojams.

19. gs. radīja nācijas. Ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tauta ir cilvēku kopība, valsts ir tās politiskā būtība, tad nācija ir tauta ar savu valsti. Šodien Latvija ir ekonomiski viena no Eiropas vispieaugošākām nācijām, par ko mēs varam lepoties. Mūsu ciemiņa tēmas lauks bija tik plašs un tomēr katram tik tuvs, ka tas stāsts varēja turpināties vēl daudz ilgāk, un man tik un tā nebūtu iespējams to kaut cik labi atstāstīt.

Man tikai atliek Pertas latviešu vārdā teikt: cien. Dagmāra, paldies, ka ceļojāt tādu garu ceļa gabalu un atnesāt mums tik daudz ne tikai jautājumu, bet arī interesantas un nozīmīgas atbildes jautājumiem, kurus tieši Latvijas dzimšanas dienā varbūt mums katram būtu jāpacilā un jāpajautā. Ja es esmu latvietis, kā es to pierādu?

Jānis Purvinskis
11.11.2019.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com