XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tuvojas

Palielināt / Enlarge

Astra Kronīte un Gints Ceplenieks. FOTO no Astras Kronītes personīgā arhīva.

Pāris dienas atpakaļ man bija gods satikt un runāt ar diriģentu un pedagogu Gintu Ceplenieku, kurš jau otro gadu strādā Annas Ziedares Vasaras vidusskolā (AZVV) kā mūzikas nozares vadītājs.

Profesionāli Gints pašreiz ir ļoti nodarbināts cilvēks, būdams Rīgas Doma kora skolas vadītājs, RTU jauktā kora Vivere un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jauktā kora Artidangā mākslinieciskais vadītājs. Viņam arī uzdots Talsu, Rojas un Dundagas novadu koru apriņķa virsdiriģenta amats.

Viņš bija ļoti pašaizliedzīgs ar savu laiku, kad runājām par nākamiem XII Latvijas Skolas jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks šogad Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam. Runājot ar Gintu Ceplenieku, kurš būs viens no noslēguma koncerta virsdiriģentiem, sāku saprast, cik milzīgs, apjomīgs darbs jāiegulda, sagatavojot šāda veida svētkus. Svētki notiek ik pa pieciem gadiem, un 2015. gadā Gints bija noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Valsts Izglītības satura centrs (VISC), kurš atrodas Izglītības ministrijas paspārnē, sadarbībā ar pašvaldībām ir galvenais Svētku rīkotājs. Varētu teikt, ka plānošana nākamajiem svētkiem sākas tūlīt pēc iepriekšējo svētku beigšanās. Jāieceļ katras nozares vadītāji, jāsāk plānot repertuāru, jāizsludina konkursus, to rezultāti jāizsijā un jānovērtē. Tad jāsāk mācīt repertuāru. Svētkos var piedalīties jebkura izglītības iestāde, kura piedalījusies novadu/pilsētu koru skatēs iepriekšējos mācību gados. Piedalās vispārējās izglītības iestādes, kā arī speciālās mūzikas skolas.

Par pamatu sagatavošanu ir atbildīgi novadu/pilsētu pašvaldību izglītības pārvaldes speciālisti, sadarbībā ar izglītības iestādēm un viņu koru diriģentiem. Pēc tam Valsts izglītības satura centrs (VISC) sūta svētku virsdiriģentus uz visiem novadiem, lai repertuāru noslīpētu un dotu instrukcijas vietējiem skolotājiem.

Tiek rīkoti visādi koncerti un sadziedāšanās iespējas, tā saucamie modelēšanas koncerti vietējās pilsētās, novados un reģionos, lai darītu atlasi, izmēģinātu repertuāru un pieradinātu skolniekus pie dziedāšanas lielajās vienībās.

Piemēram, 2019. gadā Siguldā jau notika deju modelēšanas koncerta Saule vija zelta rotu deju lieluzvedums. Tiem, kuri nevarēs apmeklēt lieluzvedumu Rīgā, tātad arī bija iespēja piedalīties un baudīt daļu no svētkiem. Sāku saprast, cik nozīmīgi Svētki ir ne tikai kultūras izpratnes un mūzikas izglītības attīstībai, bet arī sociālās saliedētības un iekļautības stiprināšanai.

Pavisam kopā lielajā Noslēguma kopkora koncertā, kura sauklis ir Dziesmubērns, paredzēti ap 12 000 dziedātāju no 8 līdz 23 gadu vecuma (tie ir skolu absolventi). Caurmēra vecums koristam ir 18 gadi. Deju lieluzvedumā piedalīsies 16 800 jaunieši. Vēl jāpiemin simfonisko orķestru, kokļu mūzikas un pūtēju orķestru mūzikas koncerti un sarīkojumi jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Būs vēl daudz citu Svētku pasākumi, kurus daļēji paši jaunieši ieteic un veido.

Latvijā ir 150 mūzikas skolas, kas ir unikāls fenomens starptautiskā skatījumā. Gints uzsver, ka neviena cita valsts nevar lepoties ar tik daudzām speciālistu mūzikas skolām. Pedagogi atzīst un fizioloģijas pētījumi, jo īpaši ASV, ir pierādījuši, ka pakļaušanās mūzikas izglītībai no mazotnes rada pozitīvu ietekmi uz smadzeņu šūnu attīstību.

Eiropas Savienība (ES) Izglītības padome pagājušā gadā šo fenomenu atzinusi un, ņemot Latvijas sistēmu kā paraugu, ierosina visām ES valsts izglītības sistēmām sekot. Kā par piemēru, Francija nolēmusi ieguldīt €2 milj. muzicēšanai nākamos gados.

Vaicāju, kā diriģentam veicas ar jauniešiem AZVV. Gints atzinās, ka strādāt ar Austrālijā dzimušiem jauniešiem, kuriem ir ļoti dažāda līmeņa valodas prasmes, ir ļoti izaicinoši un prasa pielietot visas savas pedagoga zināšanas. Vienā iepriekšējā intervijā Gints teicis: „Neatceros savā mūžā, ka es vēl kaut kur būtu izjutis Latviju un latvietību tik ārkārtīgi tālu esot no Latvijas.“ Laikam jau patīk.

Šogad viņš jauniešiem māca dziesmas no Skolas jaunatnes dziesmu svētku repertuāra ar cerību, ka daži AZVV skolnieki varēs piedalīties lielajos svētkos Rīgā. Priekšdarbi tādam nolūkam ir jau veikti. 2019. gada beigās Jaunatnes dienu ietvaros daļēji tika apmācīts repertuārs. Koordinatori un repertuāra apmācītāji iecelti katrā Austrālijas galvaspilsētā. Interesi braukt uz Svētkiem jau izteikuši apmēram 20 jaunieši un viņu vecāki. Viņi piebiedrosies Īrijas un Norvēģijas latviešu jauniešu koriem, kuri jau pieteikušies. Tie, kuri piedalīsies, varēs lepoties ar to, ka būs pirmie, kuri dziedās pārbūvētajā Mežaparka Lielajā estrādē, kurai Spāru svētkus tikko nosvinēja 8. janvārī. Auditorijai estrāde palielināta par 10 000 sēdvietām, un galvenais panākums ir jaunie akustikas vairogi, kas padarīs šo estrādi par vienu no labākajām, ja ne pat labāko visā pasaulē.

Es pateicos Gintam Cepleniekam un domāju, ka varu runāt visas Austrālijas latviešu saimes vārdā, par viņa pozitīvo ieguldījumu mūsu jauniešu audzināšanā. Esmu pārliecināta, ka šajā vasaras vidusskolas intensīvā muzicēšanas laikā jauniešu smadzeņu šūniņas būs pamatīgi attīstījušās!

Astra Kronīte
Laikrakstam „Latvietis“