Redakcijā

Sveiki, lasītāji!

Atbildība un bezatbildība. It kā pretstati, bet tomēr vēl ir trešā iespēja – nav atbildīgs.

Tā vien liekas, ka Latvijā neviens nav tā īsten atbildīgs par neko. Vārdu kopa „uzņemties atbildību“ te nozīmē pilnīgi kaut ko citu nekā daudzviet citur pasaulē. Te tas nozīmē, galvenokārt, tikt pie varas un dot rīkojumus. Un ja kaut kas aiziet greizi, tad nejusties nemaz vainīgs.

Katrā valstī ir prokuratūra un tiesu sistēma, lai tomēr sauktu pie atbildības atbildīgo, un attiecīgi sodītu par bezatbildīgu rīcību. Bet kā tas darbojas Latvijā?

1997. gadā Talsos bojā gāja deviņi bērni, jo tika rupji pārkāpti drošības noteikumi, kuri atļāva pacēlāja grozā vienlaikus atrasties ne vairāk kā četriem pieaugušiem cilvēki. Grozā ielaida un pacēla 22 cilvēkus, grozu mazliet pakratīja (lai būtu interesantāks piedzīvojums), bet 19 metru augstumā strēle lūza, un grozs nokrita uz asfalta. NEVIENS netika sodīts ar reālu cietuma sodu. Iekšlietu ministrs Dainis Turlais atkāpās no amata, dažus priekšniekus attaisnoja, citam deva nosacītu sodu. Pacēlāja vadītājus gan notiesāja uz reālu brīvības atņemšanu, taču viņu noziegums netika uzskatīts par smagu, un uz Amnestijas likuma pamata viņi tika atbrīvoti no soda izciešanas.

2013. gadā Zolitūdē Rīgā sagruva lielveikala Maxima jumts, un bojā gāja 54 cilvēki. Nedēļu vēlāk ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata. Sekoja pamatīga izmeklēšana un vairāk nekā 6 gadus vēlāk noslēdzās tiesas process, kurā noskaidroja, ka vienīgais vainīgais bija būvinženieris, kurš bija kļūdījies aprēķinos. (Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija 2015. gadā par politiski un morāli atbildīgiem gan nosauca sešus politiķus un Rīgas būvvaldes vadītāju, bet, liekas, tas nav nemaz traucējis viņu tālākai darbībai.)

Vai patiešām mūsu valsts ir tik atpalikusi, ka dēļ viena cilvēka kļūdas mirst 54? Diemžēl, jāsaka, ka ir. Ja citos laukos arī tiek ikdienā pārkāpti likumi, nolikumi, statūti, uzraudzības pienākumi, labās pārvaldības principi, tad kāpēc lai tos sagaidītu būvniecībā?

Mums katram ir sava daļa atbildības – pienākums godīgi pildīt mums uzdoto darbu.

Godīgums un īsta atbildība iet kopā. Protams, var būt sāpīgas sekas, uzņemoties atbildību, bet nav godīgi ar vārdiem uzņemties atbildību, bet ar darbiem rīkoties, it kā nebūtu atbildīgs. Tā ir īsta bezatbildība.

GN
2020. g. 25. febr.