Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Modris Miervaldis Mednis

Izcils dzejnieks aizsaulē: 1930. g. 3. augusts – 2020. g. 9. jūnijs

Laikraksts Latvietis Nr. 602, 2020. g. 24. jūnijā
Sandra Milevska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Mednis_1

Modris Miervaldis Mednis
3.08.1930. – 9.06.2020.

No kreisās: Modris Mednis, Valdis Kārklis, Vija Vilde-Mežnora, Ēriks Šmits. Filadelfijas jaunatnes pulciņa (FLJP) dibinātāji 1950. gadā. FOTO Nezināms.

Pie latviešu literatūras izslavētajiem autoriem-vidzemniekiem noteikti pieskaitāms nule mūžībā aizgājušais Modris Mednis, kaut viņa dzeja dzima galvenokārt trimdā, ASV lielās ostas Filadelfijas apkārtnē. Taču četrpadsmit pirmajos mūža gados, Rencēnu pagasta mājās Skābumos – protams, blakus Saldumiem – bērnībā uzsūktais iekrāsoja visu Medņa turpmāko dzīvi, liekot pamatu jau svešos krastos izkoptajiem abiem mūža galvenajiem idejiskajiem virzieniem: valodas rotaļas dzejā, un to pamatā, dainu sniegtās valodas lakonisms un dzīvesziņa, piekopta dievturībā. Abi šie virzieni protams saslēdzas vienā lokā, ar kopsaucēju – latvieša doma izteikta latviešu valodā.

Izdzīvojis klasisku lauka zēna bērnību, govis ganot tad uzstrādājoties līdz lauku darbiem savu vecāku Herberta Gotfrīda un Martas dz. Zaltes (Glaumes) saimniecībā, Modrim Mednim paveicās augt tieši Latvijas ziedu laikā, kad Pirmā kara posts un trūcība lielā mērā bija pārvarēti un iedzīvotāji brīvi attīstīja gan paši sevi, gan savu neatkarīgo nacionālo valsti. Šajā posmā Mednis dažādos laikos apmeklējis Rencēnu un Sauļu pamatskolas. Taču visas tautas liktenis skāra arī padsmitu vecumā iesoļojošo Medni: pirmais krievu terors, vācu okupācija, dažiem bēgšana no krieviem, okupācija pārējiem. Ar abiem vecākiem un divus gadus jaunāko brāli Alfonu, Mednis dodas bēgļu gaitās un kā pusaudzis nonāk pēckara izbumbotajā Vācijā.

Dzīvelīgajam jaunietim uzturēšanās Lībekas nometnē un Neištates Latviešu ģimnāzijas apmeklēšana pavēra lielākas sabiedrības plašākās iespējas. Sastopoties ar dullajiem klases biedriem, tikai zinātājiem saprotamā Sulivānu klanīšanās ietvaros vienaudži rīkojuši dzejas sacensības, dēkas, jokus, un ēverģēlības. Par mūža draugiem kļūst Vitolds Vītols, Verners Krūmiņš un vēlāk Losandželosā nonākušais dzejnieks Olafs Stumbrs.

Seko lielā izbraukšana no Vācijas, kuģis uz ASV un zemes darbi visai ģimenei Ņudžersijas veclatvieša Liepas fermā. Drīz pēc ieceļošanas, Korejas kara laikā Modri iesauc ASV bruņotajos spēkos, kur pirmajā dienesta dienā turpat uz vietas piešķīra viņam pavalstniecību. Brālis Alfons nedaudz vēlāk pats pieteicās ASV Marines, kur dienēja visu karjeru līdz pat pensijai (sk. viņa formas tērpus Kara muzejā). Modris gan karoja tikai sev noteikto izdienas laiku, paspējot arī kādās karavīru apmācībās paslēpot Japānā.

Pēckara latviešu sabiedrība Filadelfijā sita augstu vilni, un toreizējai jauniešu paaudzei piederošais Mednis ar sadraudzēto nākamo līgavu, zvārdenieci Maiju (dz. Kārkle), aktīvi piedalījās visādos radošos pasākumos, kuri ietilpa Filadelfijas Latviešu jaunatnes pulciņa nodarbībās. Kā topošs literāts, Mednis uzņēmās FLJP žurnāla Neiemītās takas redaktora pienākumu ievērojamo darba slodzi. Pamats visai šai nodarbinātībai bija Latvijā daļēji iznīcinātās sabiedriskās dzīves struktūras pārcelšana uz daudzajiem trimdas centriem: draudzes, biedrības, pulciņi, svinamo dienu atzīmēšana, uz kuru fona noritēja latviskā sadzīve, kaut maizes darba dēļ galvenokārt tikai pa nogalēm. 1957. gada 25. maijā Modris un Maija svin kāzas, un laika gaitā ģimenē dzimst trīs bērni: Laila (1958), Vidvuds (1959), Laima (1964).

Omulīgās Medņu ģimenes mājās vairāk par pusgadsimtu valdījis atvērto durvju princips. Tur brīvi pulcējušies jaunie un vecie, radi un draugi, kas meklējuši spraigas sarunas par latviešus interesējošiem tematiem. Intelektuālas, literārimūzikālas, bohēmiskas un izcili tautiskas, šīs mājas ir vienmēr īpaši pievilkušas jauno paaudzi, pat kad paši īpašnieki jau sen vairs tai nepiederēja, taču arvien nepiespiesti izdvesa kaut kādu netveramu pievilkšanas spēku.

Pa šiem gadu desmitiem Modris Mednis turpina nometnes ēverģēlībās sākto dzejas ceļu; viņš ietekmējies no angļu valodas modernās dzejas strāvojumiem, vienlaicīgi smēlies dziļu latviskumu dainās un folklorā, un ar laiku attīstījis savas izteiksmes trāpīgo lakonismu, kura nozīmes nodošanai organiski iestrādātas pašas valodas skaņas. Trimdā un, protams, pašā Latvijā ir ļoti, ļoti daudz izcilu dzejnieku. Taču momentā atpazīstama, pa gabalu tikai dzirdēta, pat vēl neredzēta, dzejas pasniegšana pieder tikai vienam. Tagad laikam jāsaka: piederēja...

Līdz šim nekad neizpaustā incidentā, 1976. gada trimdas kaislīgo kultūras sakaru apsaukāšanās laikā, šai rindu rakstītājai, kas kā maģistra studente uz laiku atkal dzīvoja ģimenes mājās, negaidīti piezvanīja agrāk Rīgā satiktais Jānis Anerauds. Šokanti, jo tajos telekomunikāciju aizvēsturiskajos laikos, dārdzības dēļ neviens nesazvanījās ar Latviju, ja ne lai paziņotu nāves gadījumu. Taču Anerauds, kopā ar Jāni Peteru, izrādījās tikko ielidojuši ASV un, no zila gaisa, tūlīt pat meklēja naktsmājas! Piekritām, žigli tam pašam vakaram ataicinājām nelielu cilvēku grupu pie sevis, arī Medņus, un, neviena nepamanītas, notika nelielas mājas viesības.

Sarunām sekoja vakara nagla: dzejas lasījumi; Peters papriekšu, tad, savā neatvairāmajā stilā, iesāka Modris – lēni un ar uzsvaru: „Mans tēvs bija bu-dzis / Viņš audzēja mie-žus un ru-dzus...“ Nelaiķe Dagmāra Vallena ierakstīja vakara gaitu kasetē, kuru varētu tagad iedrošināties noklausīties, ja vien nebūtu jābaidās, ka 44 gadus vecā lente nepārplīst vai neizirst, zaudējot visu saturu. Modris Mednis bija dziļi nacionāls ne tikai dzejoļos, bet arī darbos: tajā pašā gadā viņš kopā ar bērniem Lailu un Vidvudu un vēl četriem līdzgaitniekiem tika aizturēts un īslaicīgi ielikts aiz restēm par pašiniciatīvu, sadedzināt PSRS karogu pie vēstniecības Vašingtonā. Šis gadījums izskanēja starptautiskajā presē, bet latviešiem šie aktīvisti kļuva par Vašingtonas Septiņiem.

Latvijas neatkarības atgūšana padarīja kultūras sakaru cīņas neaktuālas un dziļi ietekmēja Modri Medni tāpat kā visus pārējos latviešus, trimdiniekus un pašmāju ļaudis. Izdzīvots īpašumu atgūšanas laikmets; baudīta jauna iedvesma, smeļoties nepieredzētos piedzīvojumos un dzejas avotos; iepazīstināta Latvijas publika ar sevi un savu dzeju – izdevumos, klātienes lasījumos, skolas vizītēs un tāpat vien. Pat mazmeita Imanta atdāvināta Latvijai, kuru jau paspējusi papildināt pati ar savu jauno pēcnācēju.

Lai vieglas smiltis dievturim, dzejniekam, mūsu draugam Modrim Mednim, kura pelni tiks guldīti zemes klēpī pie vecākiem un brāļa Ņujorkas štata Katskiļu kalnu Tannersvilles kapsētas latviešu nodalījumā.

Pusotras minūtes sirreālu paša Medņa atskatu uz savu dzīvi skatīt šeit: https://vimeo.com/428342811

Sandra Milevska
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com