Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ūdens, ūdens visapkārt...

Lieli plūdi Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 127, 2011. g. 20. janv.
Uldis Siliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ūdens, ūdens visapkārt,
Bet nav ne piliena, ko dzert,

raksta S.T. Koleridžs savā slavenajā poēmā Vecais jūrnieks.

Es esmu mazliet par jaunu, lai būtu bijis liecinieks Bībeles laiku plūdiem un Noasa šķirsta būvei, bet to, ko es esmu vērojis TV beidzamā nedēļā, manā atlikušajā dzīves laikā būs grūti pārtrumpot. Ne par velti tiek lietots vārds – nacionāla katastrofa. Protams, līdzīga katastrofa bija piemeklējusi Brisbani, trešo lielāko pilsētu Austrālijā, arī 1974. gadā, bet toreiz televīzijas informatīvais segums nebija ne tuvu tik labs kā tagad, kad varam sekot notikumiem no savas viesistabas. Man nebija ne jausmas, ka toreizējie plūdi ir bijuši tik masīvi un postoši.

Dabīgi, ka cilvēks meklē iemeslu, kāpēc tas tā?

Dieva sods par cilvēces grēkiem? Sodomas un Gomoras slapjā versija? Nu neiesim tik tālu atpakaļ laikā, vainosim to pašu veco grēkaāzi – El Nino faktoru. Lai gan es, kā bijušais brisbanietis, stāstīšu galvenokārt par Dienvidkvīnslandi, pametīsim skatu mazliet atpakaļ uz Jaundienvidvelsu (JDV), kur tas viss sākās. Lietus! Nemitīgs, neatlaidīgs, postošs lietus! Zeme, lai cik izslāpusi, visu uzsūkt nespēj, ūdenim kaut kur ir jāpaliek.

Vispirms, tropiskās lietus gāzes barotas, upes izgāja no krastiem, appludināja pieguļošos apgabalus kopā ar ciematiem un pilsētām, pārrāva vai pārvarēja aizsargvaļņus, pa ceļam postīdamas, kas postams, un tad ūdens masas sāka ieplūst Kvīnslandē un, it kā ar to nebūtu diezgan, no turienes atkal atpakaļ JDV, gan šoreiz vēl neskārtā apgabalā. Lai būtu labāks ieskats, par cik lielu applūdušo teritoriju Kvīnslandē iet runa, iedomāsimies zem ūdens 8 Latvijas (500 000 km2).

Kvīnslandes reģionālos centros vairāk nekā 70 pilsētas ir skartas no plūdiem. (Šeit nav pieskaitītas Rokhemptona un citas Ziemeļkvīnslandes pilsētas un apgabali.)

Dažas ir pilnīgi zem ūdens, ar to es domāju – ūdens līdz mājas jumtam. Vislielāko postu piedzīvoja viena vai divas pilsēteles Lokjera ielejā, ko pārsteidza bez kāda brīdinājuma milzīgs, dubļains ūdens valnis, t.s., iekšzemes cunami, aiznesot prom vai pilnīgi iznīcinot mājas, aizraujot līdzi mašīnas ar cilvēkiem iekšpusē, iznīcinot kanalizācijas infrastruktūru. Brīnums, ka nogalinātie cilvēki, viņu starpā arī bērni, ir tikai 12, pazudušie – 43. Nogalināto skaits tagad ir apstājies pie 18 un pazudušo cilvēku skaitlis tiek nepārtraukti revidēts.

Vienu līķi atrada 80 km no vietas, kur šis cilvēks beidzamo reiz bija redzēts. Mirušos un pazudušos meklē speciāla policijas vienība. Viena pilsēta nedēļas laikā applūda divas reizes. Tūkstošiem cilvēku tika sākotnēji evakuēti un novietoti apmešanās centros. Šī informācija bija pareiza pagājušās nedēļas nogalē.

Ipsvičas pilsētā (Kvīnslandē) – 3000 applūdušas mājas un centrālais veikalu rajons. 900 cilvēku uzturas evakuācijas centros.

Gandavindi pilsēta ir augstākās trauksmes stāvoklī. 162 cilvēki evakuēti, Kondomainas pilsēta vēl arvien evakuēta, jo upe atkal ceļas un sagaida, ka līmenis pagājušās nedēļas nogalē sasniegs 14,8 m. Fernveles pilsētiņa, kas atrodas Brisbanes ielejā, applūdusi, jo pārrauts dambis. 6 pilsētās ūdens līmenis krities. Pa visu Kvīnslandi elektriķiem jāpārbauda 30 000 māju, pirms var pieslēgt elektrību.

Applūdušajos apgabalos cilvēkiem jāsastopas ar jauniem draudiem – indīgām čūskām, pat redzētas t.s. buļļu haizivis.

Sagaida, ka gaļas, augļu un sakņu cenas celsies tīri astronomiski. Ir lieli ganāmpulku zaudējumi, kas apgādāja Kvīnslandi ar gaļas un piena produktiem.

Kā jau tādās reizēs, mēs redzam cilvēku labākās rakstura īpašības un sliktākās. Ziedojumos ir savākti jau 25 miljoni dolāru plus, kas, protams, ir tikai piliens vajadzību jūrā. Tai pašā laikā ziņo, ka dažās pilsētās notiek atstāto dzīvokļu izzagšana, ko angliski apzīmē par looting. Speciāla policijas vienība tagad patrulē neapsargātās mājas, un 4 laupītāji ir jau apcietināti (līdz 14. janvārim – 10). Šos maitas putnus sagaida 10 gadu cietums. Viņu modus operandi ir tāds: pieņemsim, ka māja ir līdz jumtam ūdenī. Zagļi zina, ka vērtīgākās mantas būs novietotas bēniņos. Viņi piebrauc ar laivu un ielaužas mājā caur jumtu.

Ja Brisbanē šinī brīdī jaunas briesmas vairs nedraud, tad pavalsts iekšienē notiek jauna pilsēteles evakuācija. Draud applūšana un pie tam pamatīga. Visumā laika apstākļi Kvīnslandē ir uzlabojušies. Lietus mākoņi virzās iekšā Viktorijas pavalstī un jau paspējuši appludināt dažas pilsēteles, tāpat Ziemeļtasmānijā. Jaundienvidvelsas pilsētas Graftonas centrs palicis sauss! Ūdens līmenis apstājies 15 cm no uzmestā vaļņa augšpuses.

* * *

Un tad kārta ir pienākusi skaistajai subtropu pilsētai Brisbanei, kurā es nodzīvoju 7 gadus.

12. janvāris.

Brisbanes upe, kas tek cauri pilsētai līču loču, šīs rindas rakstot, ir jau daļēji vai galīgi appludinājusi 30 priekšpilsētas, un ūdens sāk ieplūst komerciālā centra ielās. Sagaida, ka upe sasniegs savu augstāko līmeni plkst. 5.00 rīt no rīta – 5,2 m vai vairāk. Visa satiksme pārtraukta. Veikali nedarbojas. Strāva pakāpeniski tiek noslēgta. Cilvēku evakuācija. Kvīnslandes metropole ir tukša no ļaudīm, izņemot speciālā dienesta cilvēkus un kādus pāris simtus ziņkārīgo, kas ieņēmuši pozīcijas samērā augstā vietā. Vēl viens faktors, kas nepalīdz nabaga Brisbanei, ir pārpildītais ūdens rezervuārs, kas vēl gadu atpakaļ bija gandrīz tukšs, bet tagad pilns līdz malām un draud pārplūst. Es kaut kur lasīju, ka dienā tiek nolaists ūdens daudzums, kas tilpuma ziņā līdzinās divām Sidnejas ostām. Un tas viss ietek Brisbanes upē.

Pēc mana pulksteņa līdz upes līmeņa kulminācijai vēl ir 7 stundas.

* * *

13. janvāris.

Es sēdu pie televīzijas aparāta, klausos, skatos un gaidu.

Pulkstenis pieci no rīta pienāk un aiziet, bet upe pacēlusies tikai mazliet zem 4,5 metriem, līdz ar to 1974. gada rekords netiek pārsniegts, lai gan nodarītais posts ir daudz lielāks, jo iedzīvotāju skaits ir audzis. Bet ar to pietiek, lai applūstu, kas vēl nav applūdis.

Kvīnslandes policijai un avārijas dienestam, ugunsdzēsējiem ir nākuši palīgā dienesti no citām pavalstīm, arī 1200 armijas karavīri ar helikopteriem, elektriķi, amatnieki un citi brīvprātīgie no vietējiem un citām pavalstīm. Strādā Sarkanais Krusts, Pestīšanas armija. Sāk trūkt pārtika, jo ne visām vietām to ir viegli pievest.

* * *

14. janvāris.

Brisbanē ir iesoļojusi brīvprātīgo palīgu armija, bruņota slotām, spaiņiem, lāpstām – sievietes, vīrieši dažādos vecumos. To skaits sniedzas tūkstošos. Kaimiņš palīdz kaimiņam. Valda tīri neticami pašaizliedzīgs sadarbības gars un ne tikai Brisbanē. Ūdens līmenis galvaspilsētā turpina kristies. Tagad daži skaitļi: 11 900 mājas un 2500 veikali/uzņēmumi pilnīgi applūduši, 14 700 mājas un 2500 veikali utt.. daļēji applūduši, skartas 67 Brisbanes priekšpilsētas, evakuācijas centros vēl 1025 cilvēki, kas nevar atgriezties mājās. Viens no galvenajiem artērijas ceļiem, kas ved pāri upei, ir klāts ar 15-20 cm biezu dubļu kārtu. Brīnumainā kārtā nav ziņu, ka kāds no Brisbanes latviešiem būtu plūdos cietis. Vienam birojā esot ienācis ūdens. Tas viss. Brisbanes latviešu gaismas pils stāv kā stāvējusi.

Tai pašā laikā Tasmānijā no spēcīgā lietus upes izgājušas no krastiem un aizdambējumi pārplūduši.

Rietumu un Centrālviktorijā 2000 cilvēku evakuēti, viena pilsētele (1000 iedzīvot.) zem ūdens. Tagad no Viktorijas plūstošos ūdeņus gaida Dienvidaustrālija, kur viena otra vieta jau applūdusi.

Priecīgākas ziņas: Kvīnslandē ir atkal sācis darboties pasts, lai gan 50 pasta iestādes ir vēl arvien slēgtas. Un ir atsācies ogļu eksports.

* * *

16. janvāris.

Brisbanes centra ielas ir no dubļiem un sanesumiem tīras. Zaudējumi dolāros un nodarītais fiziskais posts ir milzīgs. Jā, tā ir mūsu Austrālija. Būvēsies zemā apvidū – agri vai vēlu applūdīsi, būvēsies mežiem apaugušā kalnā – agri vai vēlu māja nodegs. Es, protams, pārspīlēju. Austrālieši ir izturīgi ļaudis. Pārdzīvos arī šo traģēdiju, bet paies gadi, kamēr Kvīnslande un Jaundienvidvelsa būs tur, kur tā bija pirms 2011. gada.

Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com