Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Pavasaris Austrālijā“

Cēsīs atklāta krāšņa Austrālijas latviešu mākslinieku darbu izstāde

Laikraksts Latvietis Nr. 617, 2020. g. 6. okt.
Jānis Andersons -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Izstāde „Pavasaris Austrālijā“. FOTO Jānis Andersons.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte izstādes „Pavasaris Austrālijā“ atklāšanā Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. FOTO Jānis Andersons.

PBLA

PBLA

Vasarīgi siltā, saulainā un zeltītā 26. septembra atvasaras sestdienas pēcpusdienā Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) pagalmā Cēsu vecpilsētā pretim Cēsu luteriskajai baznīcai krāšņi blakus plīvoja Latvijas un Austrālijas valstu karogi.

Tur tika atklāta izstāde Pavasaris Austrālijā, kurā apskatāmi 27 savās mākslinieciskajās izpausmēs atšķirīgu Austrālijas mākslinieku darbi. Sākot ar Imantu Tilleru, ar konceptuālajām Jāņa Nedēļas gleznām un skulpturālajām instalācijām, ar Arvīda Soduma latviski smalkajām grafikām, ar Jāņa Šēnberga ekspresīvi piesātināto Melburnas vīziju pasteļtoņos, ar Haralda Norīša gleznu ģeometriski lakoniskajiem krāsu laukumiem un beidzot ar apjomīgajām sirreālajām Lidijas Dombrovskas-Larsenas vīzijām un Ojāra un Edgara Grestes emocionāli saviļņojošām videoinstalācijām.

Krāšņa un mākslinieciski ļoti prasmīgi iekārtota izstāde, ko ievada Haralda Norīša zaļos fona toņos veidots plakāts Pavasaris Austrālijā ar attiecīgi proporcijās attēlotu lielu Austrālijas kontūru iepretim pavisam mazajai Latvijas kontūrai plakāta augšējā stūrī.

Izstādes atklāšanas sarīkojumu dzidrās atvasaras saules piesildītajā mākslas centra pagalmā ievadīja gleznotājas un mākslas zinātnieces, PLMC izstāžu kuratores Leldes Kalmītes rūpīgi pārdomātā uzruna, kurā viņa uzsvēra, ka trimda ir nozīmīga latviešu kultūras daļa ar savu nozīmīgu kultūru un mākslu, ko Cēsīs jau septīto gadu saglabā un sabiedrībai izrāda Pasaules latviešu mākslas centrs. „Šī ir vieta, kur domāt,“ tā šī gada 18. jūnijā sava apmeklējuma laikā PLMC viesu grāmatā ierakstījis Valsts prezidents Egils Levits.

Lelde Kalmīte savā uzrunā izstādes atklāšanas ceremonijas dalībniekiem arī emocionāli atsauca atmiņā vēstures faktus par to, ka Austrālija bija pirmā valsts, kas no Vācijas bēgļu nometnēm uzņēma 25 tūkstošus jaunu un neprecējušos 2. Pasaules kara latviešu bēgļu, un kad 1947. gadā Austrālijas krastos bija piestājusi pirmā latviešu, lietuviešu un igauņu bēgļu krava, viņi tur ieguva apzīmējumu – skaistie balti.

Lelde Kalmīte atzina, ka domājusi par to, kāda būtu Austrālijas latviešu mākslinieka jēgpilna definīcija, un nonākusi pie secinājuma, ka turienes latviešu māksliniekus praktiski nav iespaidojusi carisko mākslas skolu vai Latvijas brīvvalsts Mākslas akadēmijas ietekme, turienes latviešu mākslinieki galvenokārt veidojušies starptautiskās un austrāliešu mākslas iespaidā. Lelde Kalmīte arī pieminēja, ka starptautiski visatpazīstamākais Austrālijas latviešu gleznotājs Imants Tillers bijis ļoti atsaucīgs viņas aicinājumam un dāvinājis Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs savu gleznu Daba izsakās EQ / Nature Speaks EQ (2013). „Baudīsim šo jauko izstādi un domāsim,“ savas uzrunas noslēgumā mums visiem novēlēja Lelde Kalmīte.

PLMC direktors Kārlis Kanderovskis savas uzrunas ievadā pieminēja, ka studiju gados Čikāgā uzzinājis, ka aborigēnu ciltīm Austrālijā ir cita sajūta par laiku, proti, ka laiks var ritēt citādāk tai milzīgajā salā. Šogad laiks ir kustējies citādāk arī Latvijā un visā pasaulē, uzsvēra Kārlis Kanderovskis, tomēr vismaz šogad Latvija, līdzīgi kā Austrālija, arī ir bijusi pasargāta sala. Kārlis Kanderovskis pateicās daudzajiem šīs izstādes veidotājiem un atbalstītājiem – Dainim Mjartānam, Amerikas latviešu apvienībai, Pasaules latviešu mākslas savienībai un tās vadītājai Vijai Zuntakai-Bērziņai, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA) par nozīmīgo ziedojumu PLMC sanāksmju zāles krēslu iegādei un savai mammai – Leldei Kalmītei, kas viņam iemācījusi divas valodas – latviešu valodu un mākslas valodu.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte īsā uzrunā pateicās visiem šī krāšņās izstādes veidotājiem, jo īpaši Leldei Kalmītei un Kārlim Kanderovskim, pasniedzot Leldei ziedu velti, savukārt Kultūras ministrijas pārstāve Gunta Robežniece pieminēja to, ka bez entuziastu milzīga atbalsta visā pasaulē šāds muzejs nevarētu pastāvēt.

Noslēgumā jāpiebilst, ka visiem šīs jaukās izstādes atklāšanas ceremonijas dalībniekiem bija iespēja mākslas centra pagalmā atvasaras saulē pie Austrālijas vīna baudīt Cēsīs jau septiņus gadus dzīvojošā austrālieša Gaja Marskela (Guy Marskell) gatavotos steikus.

P.S. Izstādē pārstāvēti šādi Austrālijas latviešu mākslinieki: Uldis, Āboliņš, Anda Banikos, Juris Ceriņš, Pēteris Ciemītis, Igors Dimits, Lidija Dombrovska-Larsen, Mārtiņš Gauja, Inta Goddard, Ojārs Greste, Edgars Greste, Dzidra Knochs, Lidija Mednis, Dzidra Mičela (Mitchell), Jānis Nedēļa, Haralds Norītis, Irīna Ozoliņa, Gunta Pārups, Māris Raudziņš, Jānis Šēnbergs, Arvīds Sodums, Vija Spoģe-Erdmane, Margarita Stīpnieks, Jānis Supe, Imants Tillers un Dagnija Zariņa-Greste.

Jānis Andersons,
PBLA pārstāvniecība
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com