Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Burulis“ 2020. gadā

Burtnieku rudens literatūras sarīkojums

Laikraksts Latvietis Nr. 621, 2020. g. 28. okt.
Anita Jansone-Zirnīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vēstītāji. No kreisās: Valdis Lukss, Mudīte Luksa, Anita Jansone-Zirnīte, Anda Līce, Elīna Līce. FOTO no Anitas Jansones-Zirnītes personīgā arhīva.

Sarīkojuma publika. FOTO no Anitas Jansones-Zirnītes personīgā arhīva.

Vēstītāji un klausītāji. FOTO no Anitas Jansones-Zirnītes personīgā arhīva.

Burulis šajā gadā izskanēja septiņpadsmito reizi. Veltīts dzejnieka Pētera Zirnīša piemiņai, tas kļuvis par neatņemamu Burtnieku kultūras dzīves daļu.

Šoruden, sarīkojumā ar tēmas pieteikumu Pieredzētais un esošais, vēstītāju pulkā bija vairāki Pētera Zirnīša laika un darba biedri. Runājām par tolaik spēka zenītā esošās, radošo cilvēku paaudzes pienesumu kultūras kopšanā un ieguldījumu tautas dzīvā gara uzturēšanā.

Dzejnieces un publicistes Andas Līces lasījums no viņas nesen iznākušā dzeju krājuma Ceļadomas, veda klausītājus personīgās pārdomās par laika ritējumu mūža ceļa garumā. – „Nav tādas varas, kas saved kopā tos, kam dvēseles nesaskaras,“ – saka dzejniece un atbalso klausītāju sirdīs. Jau kopš pirmās grāmatas Uzvilkti pulksteņi, laika un cilvēku attiecību tēma viņai allaž bijusi nozīmīga. Taču ne vien liriskā šķautne, bet arī skarba publicistika veido būtisku Andas Līces dzīves daļu. Atmodas laikā, strādādama Rakstnieku Savienībā un darbodamās staļinisma noziegumu atmaskojošo atmiņu apkopošanā, veikusi nozīmīgu tautas vēsturiskās atmiņas uzturēšanas pienākumu. Ar brīvu vieglumu, runājot par smagām tēmām, viņa dziļi uzrunā savus klausītājus un lasītājus. – „Vienkārši būt par stikliņu dievnama logā,“ – Andas atziņa.

Tad skanēja dziesminieces – dzejnieces Elīnas Līces mūzika un balss. Gaišs jaunības romantisms, stabules un ģitāras skaņās, apmīļoja klātesošos klausītājus. Elīna savu darbu ierosmi radusi gan folkloras mītiskajā slānī, gan sievišķīgi intuitīvajā pasaules redzējumā. Viņas dzeja lasāma grāmatā Tik tuvu pie, kas kopā ar mātes Andas Līces liriku veido vienu veselumu. Pirms pāris gadiem iznāca Elīnas Līces krājums Redzu. Jaunā sieviete uzsver, ka viņas daiļradē gan dzeja, gan mūzika ir vienlīdz svarīgas, abas šīs radošā gara izpausmes skan un runā par mīlestību.

Pēc Elīnas nestā jaunības vēja, garā starpbrīža, ar senu draugu sarunām, atkal ieklausījāmies Pētera Zirnīša paaudzes līdzbiedru atmiņās.

Mudīte Luksa daudzus gadus vadīja RS literatūras sarīkojumus, pārraudzīja praktisku lietu risināšanu. Būdma dažnedažādu situāciju lieciniece, viņa redzējusi to savstarpēji cilvēciski ieinteresēto gaisotni, kas tolaik valdīja rakstnieku sabiedrībā. Mudītes asprātīgajā sniegumā, uzklausījām jautru sadzīves situāciju atstāstus. Būdama profesionāla žurnāliste, Mudīte Luksa publicē atmiņu stāstus par mūsu kultūrai nozīmīgām personībām patreizējos preses izdevumos. Vakara klausītājiem tika daudz izvērstāki stāsti par jo krāšņiem notikumiem.

Jānis Lukss pastāstīja par savas bērnības un jaunības gadiem. Uzaudzis tā laika spožāko rakstniecības pārstāvju tuvumā, mazais Jancis sasmēlies gan jocīgus, gan skumjus pieredzējumus. Viņa tēvs, augstu vērtēts dzejnieks un sabiedriskais darbinieks Valdis Lukss, mājās bieži pulcējis draugus. Interesantas sarunas par literatūru, asprātīgi dzīves situāciju pārspriedumi, neapšaubāmi ietekmējuši tobrīd augošā jaunā cilvēka prātu un dzīves izjūtu, arī žurnālista profesijas izvēli. Jānis Lukss pamatīgi izsmīdināja publiku. Viņa stāstītāja prieks nerimās vēl ilgi pēc sarīkojuma nobeiguma zvana izskanēšanas.

Burtnieku rudens ziedi tagad smaržo Jūrmalā, Cesvainē, Piebalgā un Rīgā. Tik dažādos Latvijas virzienos dziļā nakts tumsā pa gaismas ceļiem tika aizvizināti vairāku garīgi piesātinātu stundu sarunu biedri – pārdomu un atziņu virzītāji. Patreizējā, daudz atsvešinātākā pasaulē, mūsu sarīkojuma noskaņa bija tik tuvi sirsnīga.

Pētera Zirnīša portreta klātbūtne visa vakara gaitā jēgpilni apstiprināja pieļāvumu, ka laika lineārais plūdums var koncentrēties vienā punktā. Jauši vai nejauši, bet sagadījies tā, ka patlaban burtnieciešu prātos un darbos īpašu vietu ieņem senās Burtnieku baznīcas durvju atjaunošana. Tur, lielajā Pētera portretā, viņš stāv ar atslēgu plaukstās baznīcas priekšā, atgādinot to, ka astoņdesmitajos gados viņš bija viens no baznīcas un draudzes atjaunošanas aizsācējiem.

Burulis allaž iesākas ar Pētera Zirnīša dzejoli, kuru lasa kāds no sarīkojuma dalībniekiem. Šajā vakarā Jāņa Ulmes lasījums. Lūk, dažas rindas no tā:

„...
mētru maigajos vaigos cerība zaļo.
izklīdīsim, lai satiktos, mazliet mirsim, lai dzīvotu ilgāk varbūt.
valga migla klāj mūsu vienīgo māju,
šīs pasaules nesalāpāmo jumtu.“

Anita Jansone-Zirnīte
Speciāli laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com