Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pertas Daugavas vanadzes svin savu jubileju

70 gadu jubilejas svinības

Laikraksts Latvietis Nr. 622, 2020. g. 4. nov.
Jānis Purvinskis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Vanadzes svin 70 gadu pastāvēšanas jubileju. FOTO Jānis Purvinskis.

Rita Džonsone saņem pateicības ziedus no DV Pertas nod. pr. Ilmāra Rudaka. FOTO Jānis Purvinskis.

Ilgi Pertas vanadzes gudroja, kā viņas atzīmēs savu svarīgo jubileju? Taču – 70 gadi nav nekāds joks: brauksim šur, brauksim tur, nē, nebrauksim nekur.

Nu un tad? Ko nu tad darīsim? Beidzot nolēma, ka tiešām nebrauks nekur, paliks tepat mājās un svinēs pašu Daugavas Vanagu klubā. Nu, bet pašām rīkot? Tā jau nebūtu nekāda svinēšana. Un, ja vēl viss jācep un jāvāra un tad vēl jāapkalpo ciemiņi? Tas tomēr jubilejā neder. Vajag kaut ko glaunāku, un pašas arī esam pelnījušas nevis strādāt, bet svinēt savu jubileju. Aicināsim sagādnieku, kurš gan visu sagādās, gan mūs un mūsu viesus kārtīgi paēdinās un arī apkalpos. Un visu šeit pat, mūsu pašu mājās, mūsu klubiņā, un arī mēs pašas ar saviem viesiem verēsim baudīt savus svētkus. Kas nolemts, tas būs darīts.

Tā nu vienā skaistā, saulainā svētdienā, 2020. g. 25. oktobrī, kad nebija ne par karstu, ne par aukstu, pūta jauka mīļa vēsmiņa, mēs visi sēdējām Pertas Latviešu Centra pagalmā, zem sava lielā ozola, kamēr sagādnieks kārtoja galdus, ēdienu un rīkojās, lai mūsu vanadzes varētu izbaudīt savu 70. dzimšanas dienu.

Kad nu viss bija kārtībā mūsu pieņemšanai, mūs aicināja pie galda. Mūsu klubiņā bija balti klāti, smalki dekorēti divi gari galdi ar visu kā vajag: vairākas glazes un dakšas, naži un kārtīgas salvetes. (Nē, jau mums tās pierastās papīra!) Nu viss jau, kā mēs būtu kādā glaunā viesnīcā. Viesmīles, divus un trīs, traukus balansēdamas uz rokas, lidoja pa grīdas virsu, ka likās – to nemaz neskārdamas. Tika piedāvāts šampanietis vai sula un vēlāk arī vīns. Nu dzer, ko gribi, un tikai uzprasi – drīz vien būs tev glāzē. Ēdienus nu gan es neminēšu, jo es jau neesmu nekāds ēdienu pazinējs, protu tikai ēst un baudīt, citi gudrāki, lai skaidro, ko mēs ēdām. Es zinu tikai to, ka bija trīs ēdieni: iesmeķējamais, galvenais ēdiens un saldais ēdiens, un visas dakšiņas un nažus es arī izlietoju.

Nu tā, un vēl pirms lielās ēsšanas un mielošanās Pertas Daugavas vanadžu vadītāja Rita Džonsone mūs visus sveica un lūdza māc. Gunim Balodim iesākt mūsu viesības ar lūgšanu, ko viņš arī veica ar Bībeles lasījumu un lūgšanu par vanadzēm un mums, visiem ciemiņiem. Mācītājam sekoja Ritas īss atstāsts par to, kad un kā Pertas vanadzes bija dibinājušās. Kā desmit čaklas latviešu sievietes pamanījušas, ka bijušajiem karavīriem vajadzīga palīdzība viņu darbā un 1950. g. 29. oktobrī pie vanagu nodaļas, nodibināja dāmu komiteju, kura vēlāk kļuva par DV Pertas nodaļas vanadžu kopu. Darba pamatidejas, uz kurām veidojās dāmu komiteja, vēlāk balstījās un veidojās arī vanadžu kopa, kura uz tām darbojas vēl šodien. Tad Rita lūdza nodziedāt vanadžu dziesmu Daugav' abas malas, kam tad sekojām, ar klusuma brīdi atcerētos tās daudzās vanadzes, kuras jau atdusas kapu kopiņās.

Pēc Ritas DV Pertas nodaļas valdes pr. Ilmārs Rudaks sveica vanadzes un slavēja viņas ar to, ka visus tos gadus viņas nekad nav bijušas pārāk nogurušas vai nespējīgas savu darbu turpināt. Un ne tikai palīdzēt mums mūsu darbā, bet arī vispār Latvijas palīdzības darbā. Mazs cinītis gāž lielu vezumu – būtu ļoti piemērots uzsaukums mūsu vanadzēm. Tad tam visam uzdzērām glāzi šampanieša.

Daugavas Vanagu valdes pr. apsveikumam sekoja citi apsveikumi, un tā kā pie mums arī vairāki austrāliešu ciemiņi apsveicēji bija lūgti, sveicienus sniegt arī divās: latviešu un angļu valodās. Pirmais tad bija Latvijas goda konsuls Jānis Purvinskis, kurš sveicot teica, ka mūsu vanadzes vienmēr ir labs latviešu sievietes tradīciju piemērs, kuras vienmēr ir gādājušas par savu vīriešu un bērnu labklājību, ko viņas dara vēl tagad. Jānim sekoja LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Jānis Vucēns, pateicoties vanadzēm par lielo palīdzību, ko viņas ir vienmēr sniegušas gan Pertas latviešu saimei, gan tautiešiem Latvijā.

Sv. Pāvila ev. lut. draudzes pr. Ieva Vlahova teica mīļu paldies par vanadžu dāsno un biežo palīdzību gan pie draudzes darba, gan vispār pie Pertas latviešu dzīves. Sekoja un apsveikumu rindu noslēdza Latviešu biedrības vārdā Jānis Kukuls, sveicot vanadzes, un novēlot vēl ilgus gadus būt mūsu palīdzīgiem rūķīšiem, kuri dara daudz darba neredzamās aizkulisēs darbus, kuri tikai parādās, kad tie ir veikti. Ar to tad arī oficiālā daļa bija beigusies.

Nu bija jānododās nopietnai ēsšanai, ko šoreiz nevis vanadzes, bet slīdošās viesmīles mums piegādāja, un arī dzērieni pildījās glāzēs pēc gribas. Paši visi sēdējām un mielojāmies, un varējām kārtīgi parunāties ar draugiem un palīdzēt mūsu čaklajām vanadzēm nosvinēt savu lielo gada dienu.

Laukā laiks bija jauks, iekšā – priecīga un pacilāta omulība; bijām ēduši un dzēruši un palīdzējuši Pertas vanadzēm nosvinēt lielo jubileju.

Tagad – paldies vanadzītes par svinībām, paldies par viesmīlību, un pēc gada svinēsim jūsu 71. dzimšanas dienu.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2020. gada 25. oktobrī



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com