Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Par Latviju“

Lāčplēša piemiņas dienu atceroties

Laikraksts Latvietis Nr. 623, 2020. g. 11. nov.
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

Jānis Kārkliņš 2019. gada Lāčplēša dienas atcerē. FOTO Ilze Ābele.

Jau vairākus gadus Daugavas Vanagu Melburnas nodaļa un Melburnas Latviešu evaņģēliski luteriskā draudze kopīgi ar dievkalpojumu un sarīkojumu piemin un atceras mūsu karavīrus, varoņus Lāčplēša piemiņas dienā. Diemžēl šogad, COVID-19 krīzes iemesla dēļ, to nevaram darīt visi kopā, bet tomēr atcerēsimies un pieminēsim katrs savā veidā, kopā ar savām ģimenēm mūsu varoņus Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

Šī gada 11. novembrī atcerēsimies 101 gadu kopš Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas 1919. gada 11. novembrī. Latvija tad vēl nebija pat gadu veca, bet kaut Latvija bija jaundibināta valsts, mūsu robežās vēl joprojām atradās ārzemju karaspēks. 1919. gada 11. novembrī neatkarīgās Latvijas armija padzina Bermotiešus no Rīgas. Latvijas armija 1919. gadā, salīdzinot ar savu ienaidnieku, bija skaitliski ļoti maza, un līdzekļu arī nebija ne tuvu tik daudz kā labāk apbruņotajam ienaidniekam. Latvijas valsts armijas galvenās priekšrocības bija mūsu karavīru drosme un varonīgums. Tomēr nevaram arī aizmirst sabiedroto valstu sniegto atbalstu, un arī pretinieka sliktās kaujas organizāciju un iniciatīvas trūkumu.

Tieši tamdēļ Lāčplēša Kara ordeņa dibinātāji izvēlējās 1919. gada 11. novembri kā ordeņa dibināšanas dienu. Tāpēc, kā mēs šeit, tā arī latvieši visā pasaulē Lāčplēša dienā godinam Latvijas brīvības cīnītājus. Latvijā gan to varēja atklāti atsākt atcerēties tikai 1988. gadā. Jau 1989. gadā tā tika noteikta kā oficiāla vēstures atceres diena, un ar 1990. gadu tā skaitās arī kritušo varoņu piemiņas diena.

Lāčplēša kara ordenis, kuru piešķīra Latvijas armijas un latviešu strēlnieku pulka karavīriem, kā arī ārzemniekiem par kara nopelniem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu, tika pasniegts trijās šķirās. Sākot ar 1922. gada 11. novembrī tika pasniegts kā ordenis, tā arī diploms. Pirmie ordeņi tika pasniegti 1920. gada 11. novembrī un beidzamie – 1928. gada 11. novembrī. Viens no noteikumiem, sakarā ar ordeņa piešķiršanu, bija, ka II šķiras ordeni varēja piešķirt tikai III šķiras ordeņa kavalierim un I šķiras ordeni tikai II škiras ordeņa kavalierim. Tomēr šis likums neattiecās uz ārzemniekiem. Kopā tika piešķirti 2146 Lāčplēša kara ordeņi: 11 – I šķiras, 61 – II šķiras un 2074 – III šķiras. Tātad, it sevišķi, ja runā par I un II šķiras apbalvojumiem, tad skaits ir ļoti mazs. Ar III šķiras ordeni tika apbalvotas arī trīs sievietes – Valija Veščunas-Jansone, Līna Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglevica. 322 ordeņi tika piešķirti ārzemniekiem. Ar ordeni apbalvotas ne tikai personas, bet arī Verdenas cietoksnis par tā aizstāvju varonību Pirmajā pasaules karā.

Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem bija arī priekšrocības: iegūstot militāru izglītību, izskatot citādi vienlīdzīgas kandidatūras augstiem amatiem armijā vai flotē, priekšrocība tika dota ordeņa kavalieriem. Kavalieriem arī pienācās divreiz ilgāks atvaļinājums, kā arī viņi varēja braukt pa dzelzceļu par puscenu. Aizejot mūžībā, visus Lāčplēša kara ordeņa kavalierus izvadīja ar militāru godu.

1931. gada 19. novembrī tika dibināta Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru biedrība. Šī biedrība Latvijā darbojās līdz padomju okupācijai. Biedrība tika atjaunota 1947. gadā Eslingenā. Vēlāk Eslingenā atjaunotās biedrības valde savu darbību pārcēlu uz ASV, un nodaļas nodibinājas arī citās zemēs, kur pēc kara aizceļoja dzīvot Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. Ordeņa kavalieri pēc Otrā pasaules kara izceļoja arī uz Austrāliju un aktīvi darbojās latviešu sabiedrībā vairākās Austrālijas pilsētās, ieskaitot Melburnā.

Lāčplēša Kara ordeņa devīze ir Par Latviju. Neaizmirsīsim nekad, ko tas nozīmē. Vārdi Par Latviju attiecās tikpat daudz uz mums šodien, kā tie attiecās uz Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem un visiem mūsu kara varoņiem. Cīnīsimies katrs pēc savām spējām Par Latviju, lai tā vienmēr būtu brīva un neatkarīga valsts dzintarjūras krastā.

Cerams, ka nākošā gada novembrī varēsim atkal visi sanākt kopā un ar godu pieminēt ne tik vien Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet visus mūsu karavīrus, kuri ne tik vien atdevuši savas dzīvības, bet arī tos, kuri cietuši izsūtījumu un tos, kuri lielāko daļu savu dzīvi pavadījuši trimdā un aizgājuši mūžībā nepiedzīvodami Latvijas brīvības atgūšanu. Neaizmirsīsim nekad, ka mūsu varoņus Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, tā visus, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību. Bez viņu upuriem mēs neviens nebūtu varējuši piedzīvot to brīvību un priekšrocības, ar kurām esam uzauguši.

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com