Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Raimonds Krauklis

1924. g. 4. martā – 2020. g. 24. oktobrī

Laikraksts Latvietis Nr. 623, 2020. g. 11. nov.
Andris Jaunbērziņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Krauklis_1

Raimonds Krauklis.
4.03.1924.-24.10.2020.

Raimonds Krauklis 2019. gadā savā 95. jubilejā. Stāv no kreisās: Vija Spoģe-Ērdmane, Andris Jaunbērziņš, Daina Jaubērziņa. FOTO Ojārs Greste.

Andris Jaunbērziņš rāda Raimonda Kraukļa diplomu par dalību 1. vietas komandā 1939./40. g. Latvijas basketbola Zēnu līgā. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejas Latviešu vīru kora saime atvadās no sava dibinātāja, mūža biedra un tuvā drauga Raimonda Kraukļa.

Klusē kalni, klusē lauks,
Klusē tālie sili.
Tālu mana dzimtene, meži, meži, zili...

Raimonds Krauklis piedzimst Rīgā, 1924. gada 4. martā. Viņa tēvam Ernestam un mātei Marijai aug divi dēli – Raimonds un brālis Leonīds. Rīgā Raimonds apmeklē pamatskolu, kur jau sāk dziedāt jauniešu korī, kas saucās Kur Tu te, Kur Tu te (ci), un tā sākās Raimonda mūža garā saistība ar kora dziedāšanu.

Pēc tam Raimonds apmeklē pilsētas Arodskolu. Jaunībā viņam ir daudz un dažādas intereses – it sevišķi basketbola spēle. Viņa klubs Rīgas Starts izcīnīja Latvijas valsts jauniešu vecumā zem 16 gadiem zēnu līgas meistartitulu – varens panākums! Raimis pats spēlēja kā aizsargs. Daži pazīstamie viņa komandas līdzspēlētāji bija brāļi Priedkalni un izcilais Latvijas zvaigzne – Jānis Zebeliņš, kurš pēc kara spēlēja Eiropā slavenajā latviešu All Stars de Rīga vienībā.

Raimonds arī bija savas skolas avīzes atbildīgais redaktors. Daži viņa tā laiku raksti un zīmējumi ir tagad ievietoti Latvijas Universitātes arhīvos.

1943. gadā, 19 gadu vecumā, Raimondu iesauc leģionā, kur viņš dienē ceturtajā piegādas pulkā līdz otrā pasaules kara beigām 1945. gadā. Pēc kara nāk gūsta laiks Zedelgema, Beļģijā, kur Raimonds paliek līdz 1946. gadam.

Zedelgemā, kur tika dibināta Daugavas Vanagu organizācija, arī uzturās mums visiem labi pazīstamais SLVK dibinātājs un izcilais kora solists Alberts Cinis.

Pēc kara Raimonds uzturās Rotenburgas nometnē Šlezvig-Holšteinas apgabalā Vācijā līdz izbraukšanas uz Austrāliju. Rotenburgā sākās pazīšanās ar SLVK superbasu Ēriku Kuikulīti un varoņtenoru Ojāru Kiršteinu.

Kuģis General Taylor ved bēgļus caur Itālijas ostas pilsētu Tarāni uz Ņūkāsli un tad tālāk ar vilcienu uz Grētas nometni Jaundienvidvelsā.

Savus divus līguma gadus Raimonds strādā virs zemes ogļu raktuvēs Kvīnslandē.

1955. gadā, pārceļoties uz Sidneju, Raimonds strādā automašīnas uzņēmumā, kur tanī laikā būvēja Austin un Leyland mašīnas.

Sidnejā viņš iestājās Sidnejas Latviešu biedrībā, kur kalpojis neskaitāmos amatos. Raimonds arī iestājās sporta kopā Olimpia, kur ar kluba vadītāju un mūza draugu Kārli Ērgli, ilgus gadus sekmīgi spēlēja basketbolu un volejbolu. Veselības dēļ ārsts Raimondam neļāva piedalīties vieglatlētikā.

Par SLVK dibināšanu Raimonds stāsta, un es citēju: „1956. gadā tiekoties ar Ēriku Kuikulīti pie Stratfīldas stacijas, Ēriks man teica, ka šovakar dibināsim vīru kori – nu atnāci. Aizgāju ar, un tā viss sākās, ka 1956. gada 2. martā Latviešu namā sanāca pulks vīru. Un sapulci beidzot, bija tapis SLV koris. Pirmais mēģinājums Jāņa Puisēna vadībā notika 23. martā toreiz vēl nepārbūvētā Latviešu nama telpās ar 23 dziedātājiem.“

Raimonds dzied otro tenoru jau no sākuma un ilgus gadus dziedāja plecu pie pleca ar dibinātājiem: Vitāliju Andersonu, Elmāru Bērziņu, Arnoldu Gūtmani, Alfrēdu Siļķēnu un pēc tam ar Maksi Vasiļevski un Gunāru Zodiņu. Raimonds arī piemin Albertu Cini un Arvīdu Luci – abi arī izcili kora solisti.

Bet visilgāk viņš mūsu ierindās ir dziedājis kopā ar Ivaru Birzi. Ivars apstākļu dēļ nevarēja šodien ierasties. Ivars ar lielu cieņu atcerās ilgos gadus kora valdē, kopā strādājot ar Raimondu, kā arī viņa pašaizliedzīgo darbu, kora arhīvu krājot. Raimonds, tāpat kā Ivars, ir dziedājis pie visiem vīru kora diriģentiem. Raimonds sākuma gados veda Ivaru mājās no mēģinājumiem, un kopā korī viņi ir pavadījuši gandrīz 120 gadus!

Ivars Štubis dēvēja Raimondu par inspirāciju visiem un pateicās viņam par atbalstu. Ivars uzskatīja Raimondu par nekustamu pamatu vīru korim un atstāstīja vienu spilgtu atmiņu no Raimonda. 2013. gada Dziesmu Svētkos kora mēģinājuma laikā tempratūra uzskrējusi pāri 35°C. Vīru koriem gadījās sēdēt karstā saulē vairākas stundas. Ik pa 15 minūtēm dzirdami skaļi saucieni: Palīgā, palīgā! Vēl viens jaunietis noģībis briesmīgā karstumā! Redzami jaunieši bez krekliem un daži pat aizbēguši prom no saules. Vienīgais SLVK dziedātājs Raimonds, jau tuvu pie 90 gadiem, ar savu cepuri, kreklu ar garām rokām, saules krēmu un ūdens pudeli mierīgi sēdēja un izturēja visu mēģinājumu gandrīz bez sviedriem! Šis stāsts, Ivars piebilst, izsaka ļoti daudz par Raimonda raksturu un izturību.

Nobeigšu ar diriģentes Dainas Jaunbērziņas atmiņām par Raimondu. Un es citēju: Raimondu pazinu 40 gadus, kopš pirmās dienas kori vadot. Raimonds bija man liels palīgs, it sevišķi sākuma gados. Bieži no viņa smēlu informāciju par komponistiem un autoriem. Raimonda zināšanas bija ļoti plašas.

Viņš arī bija priekšzīmīgs nošzinis. Varēju ātri un viegli visu atrast kora skapī vai krājuma grāmatā. Raimonds bija atbildīgs par vairāk nekā 650 dziesmu notīm. Starp citu, Raimondam bija ļoti glīts rokraksts!

Kopā sastādījām neskaitāmus tekstus mūsu programmām koncertiem, dziesmu pēcpusdienām un eglītēm. Kora eglītes vakaros koristi deklamēja Raimonda sagādātos dzejoļus un stāstījumus. Kopā ar savu ilggadīgo draugu Jāni Siļķēnu no Brisbanes, Raimonds koordinēja kora programmu vāku un afišu zīmējumus. Varēja uzreizi pazīt vīru kora reklāmas.

Raimonds ir bijis kora pirmais propogandas ministrs, rakstot laikrakstos un Ritumā* par kora dzīvi. Viņš ir arī bijis vairākās Kultūras dienās apkūlību dziesmu autors. Ar vārdu sakot, inteliģents, talantīgs rakstnieks, mākslinieks, dzejnieks un dziedātājs!

Un ko lai saku par viņa nepārspējamo, pašaizliedzīgo kora arhīva darbu? Nezinu otru kori, kam tik plaša, rūpīgi saglabāta kora vēsture. Tagad varat atrast daudz Raimonda kora arhīva materiālus arī Latvijas Nacionālā arhīvā.

Raimonds bija iegrāmatojis vairāk nekā 3 000 rakstus, fotogrāfijas, plakātus un afišas. Varens sasniegums! Kora lielajās jubilejās Raimonds bija atbildīgs par izstādi – 10, 20, 30, 40 un 50 gadu atcerēm. Gatavojot mūsu 60 gadu izstādi, lietojām materiālus no Raimonda krājuma. Bez viņa lielām pūlēm visus šos gadus mums nebūtu bijusi tik varena izstāde. Tas viss Raimonda nopelns!

Kopš dibināšanas Raimonds braši dziedāja otro tenoru šeit Sidnejā, visās Austrālijas pilsētās, kur notika atsevišķi latviešu sarīkojumi, Kultūras Dienās, Daugavas Vanagu dienās, kā arī vairākas reizes Latvijas Dziesmu svētkos.

Viņš ļoti efektīvi darbojās kora valdē kā vicepriekšnieks un, kā minēju, nošzinis. Raimonda padoms bija vienmēr pieejams un augsti novērtējams.

Raimonds vienmēr bija smaidīgs, draudzīgs un izpalīdzīgs.

Visu mūsu vārdā pateicos Tev, Raimond, par mūža darbu veltītu vīru korim un zinu, ka Tu to visu esi darījis ar lielu mīlestību un ar prieku. Nav bijis un vairs nebūs otrs tāds kā Raimonds! Tu, mīļais Raimond, esi bijis un vienmēr paliksi Tava kora ģimenes atmiņā kā iecienīts dibinātājs, patiess draugs un mūsu kora dvēsele.

Nesot pēdējos sveicienus no kora saimes, izsakām Tev daudzkārt pelnīto godu, noliekot šos ziedus, Tev iestājoties debespulka kora ierindās.

Saldu dusu, mīļais Raimond!

Andris Jaunbērziņš

* Red. Sidnejas Latvieši biedrības ikmēneša izdevums.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com