Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Video stāstu „Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“ skatoties

Laikrakstam „Latvietis“ dalās

Laikraksts Latvietis Nr. 626, 2020. g. 2. dec.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru...“. Kadrs no video.

MLOA priekšsēde Anita Andersone. Kadrs no video.

Solveiga Silkalna uzrunā Melburnas latviešus. Kadrs no video.

„Tur, kur esam“. Tautas deju kopa „Ritenītis“, horeogrāfija Lija Andersone, mūzika „Voi, Dīveni, dai grūta dzeive“ Ivars Štubis. Kadrs no video.

„Tur, kur esam“. Tautas deju kopa „Ritenītis“. Kadrs no video.

„Tur, kur esam“. Tautas deju kopa „Ritenītis. Kadrs no video.

Šī gada Valsts svinības Melburnā nevarēja notikt veidā, kā gadu gadiem latvieši tos te ir svinējuši. Lai apturētu Covid vīrusa izplatīšanos, Viktorijas pavalsts bija pieņēmusi stingrus aizliegumus un ierobežojumus. Starp tiem arī aizliegums pulcēties, sanākt kopā sabiedriskiem pasākumiem. Melburnas Latviešu organizāciju apvienības (MLOA) priekšsēde Anita Andersone ar savu palīgu komandu sagatavoja svētku video. Ja nevar doties uz Latviešu namu svinēt svētkus, tad lai svētki ienākt mūsu mājās. Atsaucība bija liela, video noskatījušies simtiem latviešu un ne tikai Melburnā, ne tikai Austrālijā, bet visā pasaulē. Dalāmies ar dažiem saņemtajiem iespaidiem. Video skatāms: https://vimeo.com/481312215

>><<

Liels, jo mīļš paldies par šo brīnišķīgo darbu! Tiešām, aizkustinoši! Lai Dievs dod veselību, svētību, visu, kas dara sirdi pateicības pilnu.

Mīļi, –

Latvijas ev. lut. baznīcas pasaulē
Arhibīskape Lauma Zušēvica

>><<

Melburnas latviešu sveiciens Latvijas rudenī ienesa Austrālijas pavasara gaismu un sirds siltumu. To skatoties un klausoties, pazuda attālums – tik tuvu pienāca cilvēki, domas, dziesmas un dejas, Latvijai teiktie vārdi un labie darbi.

1947. gada novembra beigās Austrālijas krastā piestāja pirmais kuģis, kas atveda latviešu bēgļus no Vācijas DP nometnēm, un kopš tā tālā laika ne mirkli nav izsīcis gara spēks, ko viena paaudze nodod nākamai.

Tagad, kad mūs šķir ļaunā vīrusa noteiktās robežas, bet vieno domas un interneta iespējas, Melburnas Latviešu organizāciju apvienības svētku stāsts vienā mirklī apceļojis zemeslodi.

Vai nav brīnišķīgs mūsu laiks, kas brīvo Latviju saista un vieno ar visām vietām uz zemeslodes, kur vien dzīvo mūsējie, latvieši?!

Sirsnīgi sveicinādama,

Anna Žīgure,
Valsts svētku runas sniedzēja Austrālijā 2006. gadā

>><<

Ļoti īpašs ievads ar tautu meitām, karogu... gājienu pār tiltu, palmu aleju un pie jūras... Šai video stāstā ir ielikts kaut kas spēcīgs... un pilns ilgu pēc Latvijas.

Ievads ir tik labi režisēts... kamols kaklā, jo atcerējos garo lidojumu uz Austrāliju un to sāpi par tālumu pāri okeānam. Bet šodien to pieņemam kā latvietības paplašinājumu, ka esam tik lieli savā garā, ka varam būt jebkur pasaulē, un tiecamies būt latvieši.

Solveigas Silkalnes siltā un apjomīgā uzruna svētkos bija piepildīta ar pieredzi un plašu redzējumu.

Latvieši Austrālijā pieder gan Latvijai, gan Eiropai, gan veselam kontinentam – Austrālijai. Tas prasa sirds bagātību. Un tā latviešiem ir.

Paldies Anitai Andersonei par sirsnīgo video svētku vadīšanu!

Sveicieni un apsveikumi Mārai un Arnim Siksnām – Brisbanē!

Dagmāra Beitnere-Le Galla
Dr. sc. Soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece,
Valsts svētku runas sniedzēja Austrālijā 2019. gadā

>><<

Ir tik liels prieks, redzēt Melburnas latviešu rosību, šogad atzīmējot 18. novembri!

COVID laiks, kaut arī grūts, ir devis vienu labu lietu diasporas latviešu kopienām – gan jauniem, gan veciem: tas ir attīstījis mūsu iemaņas darboties ar jaunajām tehnoloģijām, lai sazinātos un uzturētu saiknes ar Latviju un vienam ar otru. Apsveicu Melburnas latviešus ar brīnišķīgo tiešsaistes pasākumu! Mani personīgi aizkustināja gan (sen nedzirdētās!) Austrālijas putnu skaņas, sākot raidījumu, gan skaistās kora dziesmas Austrālijas latviešu izpildījumā. Bet neslēpšu, ka man vislabāk patika bērnu sirsnīgie sveicieni. Tie liecina par to, ar kādu mīlestību, rūpību un cieņu latvieši ārzemēs nodod mūsu kultūru un identitāti nākamām paaudzēm.

Marianna Auliciema
„Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs“
Valsts svētku runas sniedzēja Austrālijā 2012. gadā

>><<

Paldies par šo gandarījumu, ko sniedzāt!

Allaž esmu brīnījies par to mūsu tautas daļu, kas 1944. gadā labprātīgi devās svešumā un daudzus gadu desmitus tālumā no dzimtenes saglabājuši savu nacionālu pašlepnumu, garu, to kopuši un tālāk attīstījuši.

Jau kopš pirmajām tikšanās reizēm 20. gs. 90. gados biju pārsteigts, ka ASV, Kanādas vai Austrālijas latvieši tik lieliski runā latviešu valodā, bieži pat bez akcenta un svešām intonācijām, īpaši ar to izcēlās Austrālijas tautieši. Un kad man bija iespēja pabūt dziesmu svētkos Indianopolē vai kad dziesmu svētku atskaņu koncertā Toronto ieraudzīju latviešu dejas dejojam un nacionālos tērpos ģērbušos tumšādainos bērnus un jauniešus, šis apbrīns tikai palielinājās.

Tās 20 dienas, ko pavadīju Austrālijā 2014. gadā, cēla manu nacionālo lepnumu par mūsu māsām un brāļiem, kuru dzīves ritējušas tālu no Baltijas jūras. Vēl tagad acīs stāv Melburnas Latviešu nams ar skaisto latvisko būvi, dekoriem, ornamentiem, greznajiem interjeriem. Un šogad, kad skatījos turpat pusotras stundu garo Anitas Andersones vadībā sagatavoto Melburnas Latviešu organizāciju apvienības apsveikumu 2020. gada 18. novembra svētkos Taisīšu tiltu pār plašu jūru…, atkal un kārtējo reizi pārliecinājos, cik mēs visi – latvieši, esam stipri! Un cik esam varoši un radoši! Lūk, kaut vai šis izcilais apsveikuma sākums ar garo gājienu cauri pilsētai, nesot sarkanbaltsarkano karogu, lai tiktu pie jūras, aiz kuras tāltālu ir Latvija! Tas bija tik satraucoši, dziļi, daudznozīmīgi un īsti. Un koru dziesmas un Ritenīša deja Melburnas centrā! Paldies par šo gandarījumu, ko sniedzāt!

Un tad atcerējos, ka biju reiz skaļi izteicis vēlēšanos uztaisīt trešo grāmatu sērijā Trimdas mākslas rakstos un attēlos, kurā būtu apkopoti Austrālijas mākslas notikumi. Cēsu izstāde Austrālijas pavasaris arī par to atgādināja, ka Latvijā (un ne tikai tur) ir tik maz zināšanu par šo tālo kontinentu un latviešu mākslu tajā. Būtu laiks šo solījumu izpildīt. Vai austrālieši palīdzēs? Viens es paveikt to nespēšu.

Māris Brancis,
Valsts svētku runas sniedzējs Austrālijā 2014. gadā

>><<

MLOA sagatavotā programma bija ļoti iespaidīga, aizkustinoša un vispusīga. Svētku tradīcijas ir jāturpina, jākopj un jāattīsta jebkuros apstākļos. Pandēmija liek mums visiem domāt par mūsu darbību un liek rīkoties ļoti atbildīgi un radoši. Man tiešām ir jaukas atmiņas par pavadīto laiku Austrālijā, un bija patiess prieks redzēt šajā raidījumā pazīstamas seja ne tikai no Melburnas, bet no visas Austrālijas.

Paldies Anitai Andersonei un viņas komandai, vēstniecei Solveigai Silkalnei par sakarīgu runu un Pēterim Saulītim – Baumaņu Kārlim.

Saules mūžu Latvijai!

Pēteris Elferts,
Valsts svētku runas sniedzējs Austrālijā 2015. gadā, tagad ir Latvijas vēstnieks Grieķijā.

>><<

„Taisījām tiltu pār plašu jūru...“ – MLOA rīkoto Valsts svētku atbalss

Kur vien pasaulē dzīvo latvieši, tur šajā laikā atzīmē Latvijas Valsts dibināšanas svētkus. Visām atcerēm formāts ir līdzīgs: Valsts prezidenta uzruna, Valsts himna, svētku runas, apsveikumi, tautas darbinieku apbalvošana un svētku koncerts vai atsevišķi priekšnesumi.

Melburnas stingro Kovidaizliegumu dēļ šī gada akts notiek virtuālā plāksnē. Taču prasmīgi izmantotās un iedvesmoti pielietotās digitālās iespējas padara aktu par emocionāli bagātu pārdzīvojumu.

Kas atšķir šos svētkus no daudzajiem iepriekšējiem, ir programmā ieaustā digitāli veidotā vizuālā simbolika, kas bez vārdiem izceļ un pasvītro svētku nozīmi. Dziļi izjustu, simbolikas iekrāsotu momentiņu akta gaitā ir daudz. Šoreiz atstāstīšanu tikai vienu no tiem, ļoti iespaidīgo programmas sākumu.

Tautas dziesmai Taisīšu tiltu pār plašu jūru atskanot, uz ekrāna parādās trīs tautu meitas ar ziedu vainadziņiem galvā un augsti paceltu Latvijas karogu rokās. Uzmanību saista meiteņu grupējums. Šķiet, kaut kur redzēts: augumā garākā vidū, divas mazākās katra savā pusē.

Pret dziesmas fonu, meitenes uzņem gaitu. Iet un iet – ilgi un tālu, nesot paceltu Latvijas karogu. Ceļš ved caur zālainu. Tad caur tumšu un tukšu Melburnas Latviešu namu, kur svētku galdi un krēsli ir sakrauti kaudzēs gar mēmajām sienām. Nams ir bez dzīvības. Bez apstājas meitenes iziet tam cauri. Vēl gabalu pa svešu zālainu. Tad pāri pār garum garu tiltu līdz pašai ūdens malai jūras krastā. Tur, ar skatu pāri plašajai jūrai, meitenes apstājas, stāv. Nu atpazīstu savu nojausmu! Manā iztēlē meitenes pārtop par trim zvaigznēm Mātes Latvijas augstu paceltajās rokās.

Aina apbur, raisa asaras. Vai tajā nesaskatām paši sevi un savas 50 gadu garumā lolotās ilgas un cerības brīvai, neatkarīgai Latvijai?

No negurstoša darba un ticības taisītais tilts ir pārvedis mūs mājās.

Dievs mūsu lūgšanu ir uzklausījis. Svētījis Latviju un svētījis mūs.

Sirsnīgs paldies svētku programmas iniciatorei, autorei un MLOA priekšsēdētājai Anitai Andersonei, daudzajiem darbiniekiem un dalībniekiem par šo izjusti skaisto svētku aktu.

Lauma Reinfelde

>><<

Sveicinājums Dānai, Liai un Kristai!

Mīļās māsiņas! Es apsveicu jūs visas un jūsu ģimeni ar to, ka tikāt uzaicinātas un uzņēmāties šo pienākumu – nest Karogu latviešiem visā pasaulē! Paldies, es esmu to saņēmusi... Virtuālajā realitātē izsekojot Karoga ceļam, arī es gara acīm varēju noglāstīt gan sarkanbaltsarkano audumu, gan Latviešu nama senās durvis un sienas, kurās bijis tas gods un lepnums paviesoties arī man.

Es centos iztēloties, ko jūs, meitenes, jutāt, Karogu nesot. Noteikti, tās bija skaistas vīzijas, jo Karogu nesuši un godājuši arī jūsu vecvecāki un vecāki. Es iztēlojos – varbūt sajutāties kā laiva, kuras bura ir Karogs? Varbūt bijāt dziesma, kura dzied par Karogu, par Latviju, par Mājām? Mīļās meitenes, jūs pašlaik esat kā ziedi pumpurā, bet nepaies gari gadi, un jūs atvērsieties dzīvei, un tieši jūsu rokās būs prasme un vēlme pīt vainagus dēliem un meitām, mācīt viņiem mūsu tautas dziesmas un ielikt rociņās pirmos Karodziņus.

Visā raibu raibajā pasaulē sievietes ir tās, kuras pirmās pratušas pieradināt svešu zemi, starp svešām krāsām, smaržām un vilinājumiem nepazaudējot LATVISKUMU. Tas nav viegls uzdevums trauslajiem pleciem, bet tāpēc JAU JŪS ESAT LATVIETES, lai prastu ikvienu bēdu palikt zem akmeņa un uz tā gavilēt! Ar mīļiem sveicieniem –

Anita Mellupe,
3 bērnu māmiņa un 5 mazbērnu vecmāmiņa Rīgā, Latvijā

>><<

Bija liels gods piedalīties fantastiskajā Anitas Andersones filmā! Esmu sajūsmā par filmu! Brīnišķīga dāvana Latvijas Valsts svētkos! Tik saturīga, svinīga, emocionāla, idejām bagāta un daudzveidīga! Fantastiski Austrālijas latviešu dziedātāju un dejotāju priekšnesumi! Tik mīļi un burvīgi Austrālijas bērni, kuri skaisti runā latviešu valodā!

Daudz ko uzzināju par Austrālijas latviešiem, viņu nozīmīgo darbu latviešu kultūrvērtību kopšanā. Gatavojot video, vēlreiz varēju pakavēties brīnišķīgās sadarbības atmiņās ar komponisti Sandru Birzi! Prieks, ka arī dziesmas Lēce saule reitā agri pirmatskaņojuma video, ko atskaņojām ar kori Balta Latvijas Diriģentu sanāksmē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 2019. gadā, bija pieejams un to varēja iekļaut filmā!

No sirds pateicos Melburnas latviešu organizācijas priekšsēdētājai Anitai Andersones kundzei, kā arī viņas augsti profesionālajai, lieliskajai komandai par lielo darbu filmas sagatavošanā!

Lai stipra veselība un pozitīvs skats nākotnē! Priecāšos saņemt jūsu laikrakstu!

Ar cieņu un sirsnīgiem sveicieniem,

Māra Marnauza,
diriģente, profesore, Dr. paed.
Kamerkora FORTIUS un Sieviešu kora BALTA mākslinieciskā vadītāja, Rīgā, Latvijā

>><<

Paldies par emocionāli piepildīto sūtījumu!

Karoga virzībā i asara nobira... Tai vietā, kur gājiens pār tiltu, likās, ka... tūdaļ parādīsies Rīgas torņi. Beigās gandrīz tā arī notika. Paldies!

Anita Jansone Zirnīte
Māksliniece, kultūras darbiniece Burtniekos, Latvijā

>><<

Paldies, skaistu sveicienu esat sagatavojuši! Pamatīgs darbs.

Sirsnībā,

Vita Gaiķe,
Laikraksta „Latvija Amerikā“ redaktore, Toronto, Kanādā

>><<

Paldies par šo lielisko filmu. Ar interesei noskatījos! Ļoti profesionālā veidā viss tika pasniegts un ar tik interesantiem materiāliem.

Helēna Gintere,
Pianiste, mūzikas pedagoģe Toronto, Kanādā

>><<

Jūsu ierakstā gājiens ar karogu uz jūru tiešām bija skaists. Patika arī tautas deja un bērnu novēlējumi.

Inta Vīsta (Wiest),
Seatlā, ASV

>><<

Paldies par Melburnas Latviešu organizāciju apvienības sagatavoto sveicienu Valsts svētkos. Simboliski, ka video Latvijas karogu nesa meitenes, jo Latvijas vēsturē un arī mūsdienās sieviete lielāko dzīves un ikdienas smagumu iznes uz saviem pleciem. Tāpat ar interesi noklausījos Solveigas Silkalnas stāstījumu.

Sintija Bernava,
„Radošās darbnīcas“ vadītāja, Rīgā, Latvijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com