Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


No Adelaides uz Ārkarūlu (2)

Flindersa Kalnos – Dienvidaustrālijas iekšzemē

Laikraksts Latvietis Nr. 626, 2020. g. 2. dec.
Marija Perejma -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Haukerā – Džefa Morgana galerijā. FOTO Marija Perejma.

Haukera krogs. FOTO Marija Perejma.

Sausa upes gultne. FOTO Marija Perejma.

Iebraucot Arkarūlā. FOTO Marija Perejma.

Pirmais turpinājums. Sākums LL623.

6. oktobris

Piecēlāmies, cerot, ka būs labvēlīgāka diena, bet realitātē – tā nebija vis. Abi savilkām trīs kārtas siltākās drānas un bijām gatavi dienas maršrutam.

Turpinājās līdzenais klajums, un dārzeņu laukus nomainīja nesen apcirptās aitas ar jēriņiem. Bija sastādīti olīvu lauki un gar malām auga dabīgie sāls un zilie krūmi (Salt Bush, Blue Bush).

Zeme pieder Adnyamathanha ļaudīm, izrunā – Adnamuta, kas dzīvoja tuvējos pakalnos. Pētījumi rāda, ka gan pirms 7 000 gadiem ēģiptieši cepa maizi. Šī iedzimto grupa bija foršie beķeri, cepot maizi no vietējām sēklām pirms 15 000 gadiem un esot labi apsaimniekojuši zemi.

Šis rajons ir arī pazīstams kā R. M. Viljamsa (R. M.Williams) zeme. 13 gadiņus vecajam jauneklim Reģinaldam Marijam (Reginald Murray) Adelaidē skola nepatika un, sapakojis savu čemodānu, viņš atgriezās iemīļotajos laukos.

Viņš dzīvoja pie iedzimtajiem, šoferēja kamieļus un iemācījās ādas apstrādes darbus. Vēlāk dzīvē, kad finansiāli palika grūti un viens dēls smagi slimoja, viņš sāka pārdot savus ādas izstrādājumus, lai samaksātu ārstēšanās izdevumus.

Pirmie no ādas apstrādes darbiem bija zābaki; tie bija praktiskāki nekā līdz šim tika valkāti, jo bija ar elastīgi sānu daļā. No tā izauga bizness ar drēbēm, cepurēm un biksēm. Viņš kļuva miljonārs, bija iecienīts, saņēma daudz valsts atzinības medaļas un bija īsta buša* personība. Kaut arī viņš atvadījās no šīs zemes 2003. gadā, viņa vārds turpinās gan biznesa vārda ziņā, gan lielceļos, par kuriem mēs braucām.

Kad iebraucām Haukerā (Hawker), redzējām, ka apkārtnē atrodas minētie pakalni. Apskatījāmies starptautiski pazīstamā mākslinieka Džefa Morgana (Jeff Morgan) 2017. gadā veidoto 360° panorāmas galeriju, kas bija ļoti iespaidīga un plaša. Panorāma ir veltīta Flindersa kalnu ainavām, atspoguļot dabīgās krāsas un dzīvniekus. Milzīgā darbā mākslinieks ieguldījis 4 000 stundas! Viņš arī pats bija klāt, lai atbildētu uz mūsu ceļotāju grupas jautājumiem.

Ap stūri bija maza kafejnīca, un dažiem tūres ļaudīm tas bija ļoti gaidītais kafijas laiks.

Ceļš turpināja sekot vecajai Gāna (Ghan) dzelzceļa līnijai, kas kādreiz vijās no Adelaides uz Darvinu, šķērsojot kontinentu no dienvidiem līdz ziemeļiem. To paveica kopā ar afgāņu kamelieriem un viņu atvestajiem kamieļiem. Pa šo līniju Otrā pasaules kara laikā brauca zaldāti, lai sargātu Darvinu no japāņiem. Plūdu dēļ šodienas Gāna līnija tika pārvietota prom no šīm mazākajām pilsētiņām, un tagad tās visas ir samazinājušās.

Pusdienas ēdam Koplei pilsētas (Copley) parkā dabas vējos un ar lietus lāšu piedevām. Atradām aizvēju un uz minūti baudījām saules siltumu. Pretī atradās pilsētas tūristu centrs, buša beķereja, kurā daži no mūsu bariņa ietankojās ar nākošo kafijas dozi.

Sākās grumbuļainie, bet interesantie zemes ceļi. Skata lokā neredzējām nevienu zaļumu. Visas krāsas bija iekšzemes tuksnešaini pelēkas, dzeltenas, brūnas un īpaši saules atspīdētas – ar sarkanu piešprici. Redzējām mežonīgos zirgus un atstātās kapara raktuves. Zeme nevēlējās no kapara šķirties, un bija vieglāk tās pamest. Pārmaiņus bija melnas kazas un dabīgie aprikozu koki, kuru augļi ir rūgti, jo satur indi. Apkārtne bija kalnaina.

Pēc 100 km izbraucam cauri Nepabunai, kas ir pirmā vieta Austrālijā, kur 1977. gadā atdeva zemi iedzimtajiem ļaudīm.

Īsu posmu bija mazliet vieglāks brauciens, jo pilsētas ielas visas bija noasfaltētas. No šī rajona minētais R. M. Viljems 1940. gados atrada lopkopjus un nesagaidītā kārtā maksāja viņiem balto cilvēka algu.

Šodien, ja vēlās te kempingot, ir jāpieprasa vietējo atļauja.

Pārējais zemes ceļš šķērsoja daudzas akmeņainas, izžuvušu upju gultnes, kur auga lieli eikalipti, kā arī kalnu grēdas un nelielas aizas. Neviena tilta. Varēja izjust lielo tukšumu, plašo zemi un baudīt īpatnējās krāsas. Vēlā pēcpusdienā ieradāmies Arkarūlā (Arkaroola). Bijām nobraukuši 650 km, tik pat kā no Rīgas līdz Varšavai.

Debesis tumšas ar mākoņiem, un paredzētā BBQ un nakts zvaigžņu vērošanu nenotika. Vienīgā instrukcija bija dzert lietus ūdeni, jo krāna ūdens esot ar nepatīkamu piegaršu.

Pēc vakariņām, kurās baudījām lasi, sēdējam pie kamīna, cerot, ka rītdien paciemosies saulīte. Cik neparasti, ka tik auksts.

Marija Perejma
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl

* austrāliski – „lauku“. Burtiski „krūmu“.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com