Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Infodēmija

Laikraksts Latvietis Nr. 627, 2020. g. 9. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Visi būs iepazinušies ar vārdu „pandēmija“, bet tagad uz tā vārda pamata tiek izveidoti vēl citi līdzīgi vārdi. Pirms nedēļas Latvija sadarbībā ar Austrāliju, Franciju, Indiju un Indonēziju tiešsaistē rīkoja tematisku pasākumu „Atbilde infodēmijai.“ Latvijas ārlietu ministrs deklarēja, ka: „Šeit valdībām ir plašāka loma – līdzās Covid-19 ierobežošanas pūlēm ir jācīnās pret dezinformāciju, kas ar to saistīta“.

Dezinformācija nāk no visām pusēm, bet vēl arvien ir skumji konstatēt, ka cilvēkiem, kuriem vajadzētu zināt labāk, palīdz izplatīt nepatiesas vai maldinošas ziņas. Rodas iespaids, ka pēdējos dažos gados vārds „patiesība“ ir kļuvis par apzīmējumu ļoti relatīvam jēdzienam. Tas, kopā ar nespēju civilizēti pārrunāt jautājumus, norāda uz lieliem izglītības un audzināšanas trūkumiem.

Kādreiz skolās, vismaz Austrālijā, mācīja, kā kritiski vērtēt kādu „ziņojumu“, bet tagad viss, kas Feisbukā, Instagramā, Tviterī vai Jūtjūbā (YouTube) sakrīt ar lasītāja/skatītāja pārliecību tiek pieņemts kā svētā patiesība, bet viss, kas nesakrīt, tiek noraidīts. Sociologu pētījumi sen jau atklājuši, ka pārliecināto cilvēku ir ārkārtīgi grūti novest uz citādu domāšanu, pat ar it kā neapstrīdamiem pierādījumiem.* Visi pierādījumi mēdz tikai pastiprināt jau izveidoto uzskatu, vienalga, vai pierādījumi atbalsta vai noliedz šo uzskatu.

Nevar šo norakstīt uz „padomju mantojumu“, jo tas ir izplatīts visā Rietumu pasaulē. Beidzot galvenie viltus ziņu izplatītāji (tie paši Feisbuks, Instagrams, Tviteris un Jūtjūbs) sākuši mēģināt kaut ko darīt – piemēram, pielikt brīdinājumu pie melīgu vai maldinošu ierakstu, ka, iespējams, tas nav pareizs. Šāda rīcība, protams, izraisa pretreakciju „ticīgajos“, ka viņiem uzliek cenzūru.

ASV vēl ir tāda nianse, ka minētie sociālie mediji neskaitās izdevēji, un tāpēc nenes nekādu atbildību par to, ko viņi izplata. Juridiski tie ir tādi paši, kā telefona tīkli, kuri nenes atbildību par to, ka ir nodevuši tālāk to, ko kāds runā savā telefonā. Kad Tviteris sāka pievienot brīdinājumus prezidenta Trampa izteicieniem, tad viņš solījās atcelt sociāliem medijiem šo neaizskaramības statusu.

Tas ir mūžīgais jautājums – kurš un kā noteiks, kas ir „patiesība“, un kādas „nepatiesības“ drīkstēs pastāvēt. Cenzūra nav labākais atrisinājums, bet dezinformācija var kļūt bīstama. Labākais ir celt domātspēju un laipnību. Bet vai tas vispār ir iespējams?

GN
2020. g. 9. decembrī

* https://www.bbc.com/future/article/20170131-why-wont-some-people-listen-to-reason



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com