Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Vai esam gatavi?

Laikraksts Latvietis Nr. 628, 2020. g. 16. dec.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kāda ir bijusi mūsu gatavība ārkārtējai situācijai? Laba civilaizsardzības prakse liek jau laicīgi plānot atbildes pasākumus dažādām lielām nelaimēm. Vētrām, plūdiem, ugunsgrēkiem, aviokatastrofām, pandēmijām. Un kur vēl karadarbībai.

No valsts vadības šādos brīžos sagaidāma noteikta rīcība, kā arī saprotams paskaidrojums rīcībai. Pretējā gadījumā neizbēgami sekos tās pašas vadības nicināšana vai izsmiešana.

Kad ugunsgrēki plosījās Austrālijā pirms gada, ministru prezidents izvēlējās ar ģimeni doties atvaļinājumā uz Havajām, ASV. Par to viņš saņēma pamatīgu kritiku, un nācās atvainoties, ka nav kopā ar tautu pārbaudes brīdī. Arī ja bija skaidrs, ka viņa lēmumi maz varētu ietekmēt ugunsgrēku gaitu.

Otrais pandēmijas vilnis Viktorijas pavalstī bija smags ar sevišķi stingriem ierobežojumiem kustības brīvībai, un ar lieliem sodiem par to pārkāpumiem. Komandantstunda, ierobežots laiks, attālums un iemesli, kāpēc vispār drīkst atrasties ārpus mājas, policijas kontrolpunkti. Pretstatā ministru prezidenta rīcībai, Viktorijas premjers katru rītu vairāku mēnešu garumā uzrunāja tautu, informējot par pandēmijas gaitu, un skaidrojot pieņemtos pretmērus.

Protams, bija arī opozīcija ierobežojumiem, bet visumā tie tika normāli pieņemti. Tas ir sevišķi pārsteidzoši, jo austrālieši vienmēr ir aizstāvējuši savu brīvību. Pretstatā normālai praksei Rietumu valstīs, Austrālijā nav nekādas iekšzemes pases vai identitātes kartītes. Katrs mēģinājums tādus ieviest ir izrādījies politiski nepanesams, un ir draudējis gāzt valdību.

Kas notiek Latvijā? Ministru prezidenta tautai teikties: „Draugi, ir slikti“ precīzi raksturo situāciju, bet pats par sevi nepietiek. Varbūt vainojama ir Latvijas politiskā sistēma, kurā vēlēšanu likums tikpat kā nodrošina, ka valdībā būs vairākas partijas. Un jo vairāk partiju, jo mazāk rīcības brīvības ir ministru prezidentam.

Tas viss tomēr neietekmē gatavības vai negatavības jautājumu, un apjukumu ap to. Kad pieņēma kārtējos ierobežojumus 1. decembrī, tad varējām saprast no Ministru kabineta oficiālās mājas lapas, ka arī muzeji būs slēgti. Pēkšņi tas tika „precizēts“, un muzeji tomēr darbosies. Bija noteikts, kādas preces drīkst tirgot brīvdienās, bet 4. decembrī tas tika „precizēts“, lai pieļautu arī sabiedrisko transportu biļešu tirdzniecību.

Kāpēc jāmaldina? Noteikumu mainīšana ir „mainīšana“, ne „precizēšana“. Tam visam, ar visām ierobežojumu pakāpēm un pakalpojumu un preču svarīguma pakāpēm bija jābūt izstrādātam mierīgā garā jau sen.

Uz ko vēl neesam sagatavojušies?

GN
2020. g. 16. dec.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com