Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Skolotājas Ievas Kainas uzruna

Melburnas Latviešu vidusskolas izlaidumā

Laikraksts Latvietis Nr. 628, 2020. g. 16. dec.
Ieva Kaina -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
MLV_2v

Ieva Kaina. FOTO no Ievas Kainas personīgā arhīva.

No kreisas: Roberts Meiberlijs (Maberly), Oskars Eimanis, Andrejs Cīrulis, Jāna Rone, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa, Čarlija Veiklina (Wakelin). FOTO Ingrīda Eimane.

No kreisas: Roberts Meiberlijs (Maberly), Oskars Eimanis, Andrejs Cīrulis, Jāna Rone, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa, Čarlija Veiklina (Wakelin). FOTO Ingrīda Eimane.

Sveiki svētkos!

Uzdrošinājos jūs visus tā uzrunāt. Esam pārdzīvojuši vienreizēju, unikālu un gluži dīvainu gadu! Pretinde – nav! Pote – arī nē! Tomēr jāsvin! Ar ierobežojumiem varam (tā apmēram) jēdzīgi dzīvot.

Pirms pāris mēnešiem mēs, trīs skolotājas, un cienījamā vadība debatējām līdz izmisumam. Kas notiks skolas gada beigās? Vai būs mūsu mīļiem abiturientiem izlaiduma svinības? Pētījām horoskopa pareģojumus un ar aizturētu elpu klausījāmies svētā Daniela dienišķos paziņojumus un nerimstošos brīdinājumus. Un TOMĒR! Mēs kā kamieļi caur adatas aci tikām brīvībā! Tamdēļ – sveiki svētkos!

Šodien mīļi sveicu visus, kurus varējām ar matemātikas palīdzību iespiest mūsu Nama dārzā! Jūtaties priviliģēti.

Kā katru mācības gadu, jūsu bērni un mazbērni mani inspirēja. No savas puses es cerēju viņus mudināt atbildēt jautājumam, ko mums kā indivīdiem nozīmē mūsu latvietība? Mācību stundās cerēju padziļināt mīlestību uz Latvijas kultūru – uz dzeju, prozu, drāmu un pirmā vietā – valodu. Bez valodas kultūra var iznīkt un galu galā izmirt.

Ak, valoda, valodiņa! Visām valodām savs skaistums. Mums mūsējā visskaistākā. Iedomājieties! To vēl runājam kopš Otrā pasaules kara bēgļi izceļoja no dzimtenes un tālu no Latvijas! Dzīvosim kā oži, saka – pasaules dibena pusē. Laikam tālākais punkts no dzimtās zemes. Vai ir pienācis laiks konstatēt, kamdēļ pūlamies uzturēt mūsu valodu un kultūru? Vai ir vērts?

Visapkārt angļu mēle. Skolās maz māca jebkādu svešvalodu. Dzīvojam kā nieres taukos uz lielas, izolētas salas. Ar vienu mēli – angļu valodu varam pilnīgi iztikt. Visā pasaulē runā angļu valodu, vai ne? Ko censties? Angļu valoda ir spēcīga un izplešas kā sērga, pret kuru nav potes.

Latviešu valoda ir maztautības valoda, kuru ikdienā runā mazāk nekā 2 miljoni cilvēku. Letiņi pazudīs un izzudīs. Asimilēsimies! Problēma atrisināta! Jauniešiem nevajadzēs miegu pārtraukt sestdienas rītos. Nebūs jācīnās ar gramatiku, garumzīmēm, ģenitīvu, kur nu vēl iepazīties ar veco ortogrāfiju, Raini un (ārprāts!) ar Žūpu Bērtuli.

Vecākiem atvieglojums, ko cīnīties mācīt mazulīšiem sarežģīto latviešu valodu? Darbs saistošs, laika maz, pienākumu pa pilnam. Ko nu tur ķerties pie biezās vārdnīcas? Ko pūlēties domāt divās valodās?

Patiesību sakot, kultūras netrūkst šajā skaistajā zemē. Ir tradīcijas – Anzaku dienu, futbola spēles, krikets un sērfings. Var baudīt plāceņus un čipiņus, picas un BBQ. Pieaugušajiem – alutiņš un citi reibinoši šķīdumi. Tradīcijas plaukst – nupat svinēja Helovīnu!

Vēl pie tam, Austrālijā braša demokrātija. 18 gadu vecumā pilsoņiem jāievēlē politiķus – obligāti. Bet nav pienākums piedalīties citās svinībās, kā mums latviešiem. Tās runas, tās runas. Bez gala un bez malas: 14. jūnijs, 18. novembris, Kalpaka diena... un arī ja mūsu valodiņa izmirtu, kas soļotu protesta gājienos?

Šonedēļ es ar ZOOM palīdzību izmetu izaicinājumu mūsu sumināmajiem abiturientiem; iepazīstinu: Andrejs Cīrulis, Maija Dārziņa, Karmena Drēziņa, Oskars Eimanis, Roberts Meiberlijs (Maberley), Jāna Rone, Čārlija Veiklina (Wakelin).

Priecājos paziņot, ka manu izaicinājumu pieņēma, kaut viņiem atgādināju, ka sestdienās būtu foršāk pagulēt (ilgi un dikti), apmeklēt jūrmalu, kino, teātri, spēlēt video spēles, krāsot nagus, baudīt gudrības no mēdijiem, gurķoties, pat krist vecākiem uz nerviem!

Tagad ļaušu viņiem pretoties manam pesimismam un runāt pretim.

* * *

Maija Dārziņa

„Valoda – rakstīta, runāta, dziedāta – nes cilvēcei kultūru no paaudzes uz paaudzi. Daudzas senas valodas ir zudušas, piemēram, sumeriešu valoda, bet latviešu, lietuviešu un arī pazudušā prūšu valoda ir vēl arvien ļoti svarīgas pasaules mērogā, lingvistikas ziņā. Nav zināms, no kurienes šīs valodas nākušas, bet tās ir starp vecākajām indoeiropiešu valodām un tādēļ daudz pētītas. Arī interesanti, ka var redzēt, kā latviešu valoda veidojusies no lietuviešu valodas. Latviešu valoda caur šo pētniecību labi dokumentēta un tādēļ arī nekad nezudīs.“

Andrejs Cīrulis

„Latviešu mūzika ir liela daļa Latvijas kultūras un identitātes. Tradicionālā latviešu folklora un tautas dziesmas mums ir jau bijuši pāri tūkstošiem gadu, un ir vairāk nekā 1,2 miljoni tekstu un 30 00 tautas dziesmu melodiju. Šie teksti šodien ir pazīstami kā Latvju Dainas un parasti saistās ar latviešu mitoloģiju un tradicionālajiem svētkiem. Daudzas dziesmas seko dzīves tematiem, nozīmīgiem notikumiem, piemēram, dzimšanu, kāzas un nāvi.

Jauna, jauna es meitiņa,
Man sudraba vainadziņš.
Jauni, jauni ciema puiši,
Gribēj' mani bildināt.

Klasiskā mūzika ir ļoti izplatīta arī Latvijā, un koru dziedāšana ir ļoti spēcīga. Piemēram, latviešu Dziesmu un deju svētki ir vislielākais koru un deju notikums visā pasaulē. Ap 40 000 cilvēku piedalās, un daudzi no tiem ne tikai no Latvijas, bet arī no citām valstīm, piemēram, Amerikas, Lielbritānijas, Vācijas un Austrālijas. Festivāls ir veids kā apvienot visus latviešus no visām malām, lai dziedātu pazīstamas tautas melodijas un arī skaistas koru dziesmas. Dažas populāras dziesmas ir Gaismas pils, Pūt, vējiņi un Saule, Pērkons, Daugava. Turklāt ar koriem ir arī diriģenti un komponisti, kas pazīstami Latvijā un arī citās zemēs. Galvenie diriģenti dziesmu svētkos ir Ivars Cinkuss, Gints Ceplinieks, Ints Teterovskis, Māris Sirmais un daudzi citi.

Beidzot latviešu mūzika ir aizsargājusi latviešu kultūru un valodu. Kad Latvijas iedzīvotāji izbēga no savas tēvu zemes dēļ konflikta ar Krieviju, viņi izbrauca uz valstīm kā Amerika, Vācija, Austrālija un Jaunzēlande. Līdzi viņi atveda savu valodu, kā arī savas zināšanas par latviešu dziesmām un mūziku. No Amerikas nāca daži pazīstami un ietekmīgi dziedātāji un mūzikas grupas. Grupas kā – Čikāgas piecīši, Trīs no Pārdaugavas, un mūziķi – kā Alberts Legzdiņš un Ilmārs Dzenis pavadīja savas dzīves, veidojot darbus par latviešu patriotismu un trimdas piedzīvojumiem Amerikā. Šis liecina par daudzu trimdas Latvijas iedzīvotāju vērtībām. Kaut arī viņi atstāja savu dzimteni, viņi turpināja augsti vērtēt savu dzimto valodu, dibinot korus un turpinot dziedāt latviešu dziesmas. Caur mūziku mēs kā latvieši varam aizsargāt savu valodu. Un kamēr mēs vēl dziedam latviešu dziesmas un spēlējam senas tautiskas melodijas, mūsu skaistā valoda vēl turpina plaukt.“

Oskars Eimanis

„Latviešu tautai arī ir teicami panākumi sportā gan olimpiādēs jau no agrākajiem gadiem un tagadnē, kā arī Latvijas diasporas sportos tā kā ASV basketbola sacensībā NBA, ASV ledus hokeja sacensībā NHL un pasaules tenisa sacensībās.

Viens no visslavenākajiem latviešu sportistiem zināms Austrālijas latviešiem bija soļotājs Jānis Daliņš, kurš 1932. gada vasaras Olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu. Tā bija pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguvis Latvijas sportists, pārstāvot Latviju zem savas valsts karoga. Par godu medaļas iegūšanā saldumu fabrika Laima ražoja šokolādes viņam par godu – šokolādes trusīšus, un tā laika prezidents Alberts Kviesis viņam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni.

Talantīgais basketbolists Kristaps Porziņģis uzskatāms par Latvijas vārda nesēju pasaulē; uz draft* nakti viņš devās ar īpaši šūtu uzvalku mūsu valsts karoga krāsās! 2020. gadā NBA spēlēs visiem basketbolistiem uz krekliem bija uzdrukāts vienlīdzības vārds vai teiciens. Daži izvēlējās šo vārdu/teicienu viņu tautas valodā. Kristapam uz krekla bija uzdrukāts Vienlīdzība.

Var arī pieminēt daudz citus slavenus Latvijas sportistus, kas lepojas par savu tautu un ietinas Latvijas karogā pēc uzvarām, piemēram, Mārtiņš Dukurs – skeletonists, Māris Štrombergs – BMX braucējs, bobsleja pilots – Oskars Melbārdis ar savu bobsleja komandu, Jeļena Ostapenko – tenisa spēlētāja, bet tā kā man piešķīra, apmēram, 2 minūtes manai runai, tas nebija iespējams.“

Jāna Rone

„Jāņi ir populārākie Latvijas svētki. Uz Jāņiem cilvēki ceļo no pilsētas uz laukiem, lai pulcētos un ēstu, dzertu, dziedātu un svinētu saulgriežus, ievērojot senās tautas tradīcijas, kas saistītas ar atjaunošanos un auglību.

Jāņus svin gan Latvijā, gan Austrālijā, gan daudzās citās zemēs, kur dzīvo latvieši. Uz galvas liek vaiņagus, kas izgatavoti no ziediem un ozolu lapām. Jāņu laikā uguns deg un deg no saulrieta līdz nākamajam rītam. Līgo dziesmas vai Jāņu dziesmas ir saistītas ar auglības veicināšanu, veiksmes gūšanu un slimības novēršanu.

Ziemassvētki Latvijā tiek svinēti 24. decembrī un ir cieši saistīti ar pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem, kas pazīstami kā Yule. Tuvojoties gada pēdējam mēnesim, daudzi latvieši apmeklē baznīcas dievkalpojumus, izrotā Ziemassvētku eglītes un apmainās ar dāvanām. Īpašā latviešu Ziemassvētku maltīte ir vārīti brūnie/pelēkie zirņi ar speķa mērci, mazie pīrādziņi, kāposti ar desām, speķa rullīši un piparkūkas.“

Čārlija Veiklina (Wakelin)

„Latviešiem ir ļoti veca kultūra, un no arheoloģijas varam daudz ko iemācīties un iegūt. Latvijas arheoloģija ir ļoti svarīga, jo arheoloģija ieskaita tādas lietas, kā Latvijas pilis, tautas tērpus un rotas. Visas tās lietas mēs varam tagadējā laikā izbaudīt. Šogad mēs veicām projektu par Latvijas pilīm; es izvēlējos Jelgavas pili. Jelgavas pils ir interesanta, jo tā ir Baltijas lielākā baroka stila pils. Jelgavas pils ir bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, un tagad ir administratīvais centrs.

Kad mēs bijām Latvijā, mēs netikām Jelgavas pilī, bet mēs bijām uz Turaidas pili Siguldā un tur bija ļoti skaisti, jo apkārtne bija zaļa. Es tikai atceros, cik es biju nogurusi, jo mēs visu dienu staigājām pa Siguldu.

Latvijas tautas tērpi ir visādi un dažādi. Piemēram, man mugurā šodien Krustpils tautas tērps, ko mamma iegādājās Amerikā. Tautas tērpi ir ļoti noderīgi modernos laikos, jo, ja gribas iet uz jūrmalu vai grib baudīt BBQ, viss, kas ir jādara, ir jāvelk tautas tērps, un ir garantēts karsts un saulains laiks!

Latvijai ir daudz skaistas rotas. Piemēram, Nameja un septiņdienu gredzeni. Vasaras Vidusskolā man bija iespēja pašai mācīties rotu kalšanu. Bija interesanti pirmo reizi strādāt ar sudrabu. Uz latviešu rotām bieži ir iegravēti simboli, tā ka septiņdienu gredzenam; tam ir septiņi piekariņi, kas rotāti ar seno latviešu zīmēm. Tie pasargā no ļauniem gariem un nes veiksmi.

Un visi tie ir labi iemesli, kāpēc kultūra un valoda jāuztur.“

Roberts Meiberlijs (Maberley)

„Kad latvieši kā bēgļi tika izkaisīti pa pasauli diasporā – kā dzintara gabaliņi, – mēs turējāmies pie mūsu tradīcijām un valodas kā ērces.

Tika veidotas visādas grupas – bija tautas dejas, teātri, kori un komitejas, tamdēļ mēs, jaunieši, varam piedalīties Kultūras dienās, Jaunatnes dienās, dziesmu svētkos, konferencēs, skautu un gaidu sarīkojumos un nometnēs Tērvetē un Vasaras vidusskolā Dzintaros.

Melburnā mums ir koris Daina un vīru koris Veseris. Mums ir tautas deju grupas Ritenītis un Piektais Ritenis.

Bet mums ir organizācijas, kas vēl svarīgākas – skolu grupas. Kā bērni mēs sākām Dainas bērnudārzā, mācījāmies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolā un šodien pabeidzam Melburnas Latviešu vidusskolu.

Paldies visiem vadītājiem, skolotājiem un vecākiem!

Tomēr, ir svarīgi atcerēties, ka mēs visi esam jau savā mazā vai lielā latviešu grupā – mūsu ģimenē. Šis ir nopietns un visdabīgākais veids kā mācīties un praktizēt latviešu kultūru savā mājā, kaut nav gluži vietas tautas deju dejošanai. Ir svarīgi runāt ar vecākiem un vecvecākiem latviešu valodā nevis tikai tad, kad esi skolā.“

Karmena Drēziņa

„Un tā valodiņa ir taču neatņemama daļa no mūsu identitātes. Tā mums dod iespēju lasīt, mācīties, uzstāties un uzturēt mūsu senču tradīcijas, unikālā un svarīgā veidā. Mūsu Austrālijas iedzimtie visdziļāk izjūt zaudējumu un krita izmisumā, kad viņiem aizliedza dzīvot pēc savas kultūras un galvenais, runāt savas valodas. Tagad tās māca, un tas ir svarīgi un pareizi to turpināt. Jo latviešu valodai arī draudēja iznīcināšana, bet latviešu spīts to izglāba. Tātad, turpināsim mācīt valodu skolās un mājās, lai nākošās paaudzes neaizmirst šīs valodas nozīmi un skaistumu.“

* * *

Paldies!

Mudinu jūs visus – sargājiet savu latviešu valodu! Atmest un pagriezt muguru var viegli. Turieties kā ērces pie savas kultūras un valodas! Sveiki svētkos! Saules mūžu Latvijai!

Visi teiksim – paldies!

Ieva Kaina,
MLV skolotāja
28.11.2020.
Laikrakstam „Latvietis“

* angl.: iesaukšanas



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com