Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mana Latvija (5)

Rebeka Aleksandra Ritene stāsta

Laikraksts Latvietis Nr. 630, 2020. g. 24. dec.
Rebeka Aleksandra Ritene -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Mana_Latvija_5_Ritene

Rebeka Aleksandra Ritene. FOTO Ojārs Greste.

Sirsnīgi sveicu mūs visus Latvijas Republikas 102. dzimšanas dienā.

Kāds prieks šeit pulcēties savējo vidū, lai svinētu mūsu valsts svētkus. Šis man ir nu jau trešais gads, kad nepievienojos svecītes iedegšanā Brīvības laukumā, Rīgā. Kad par spīti arvien drēgnākiem vakariem, katrs latvietis, aizdedzot svecīti, piedomā, kas tad Latvija ir man. Tā arī es katru gadu pieturos pie šīs tradīcijas arī attālināti.

Man Latvija ir mana bērnība.

Latvija ir saulainā un zaļā vasara, kuru ieskandina majpuķīšu smarža un izlaiduma zvani. Vasara Latvijā ir Jāņu svinēšana ar draugiem, vainadziņu pīšanu un ar smiekliem un dziesmām līdz rīta gaismai lēkšana pāri ugunskuram. Tie ir Dziesmu svētki, kur visi kopā izdziedam Saule, Pērkons, Daugava, un no kopības sajūtas pārskrien skudriņas. Tā ir Liepājas jūra, Vecrīgas ballītes un gardākās zemenes pasaulē. Novēlu mums visiem šīs tradīcijas noturēt arī nākamajām paaudzēm.

Kad pienāk rudens, tas pārklāj Latviju ar košām lapām, un sapucējušies bērni dodas skolas gaitās. Es atceros savu Pirmo septembri Rīgā; biju vēl tik maza, ka knapi varēju noturēt visus ziedus paredzētus skolotājiem. Rudenī es kāpelēju pa ābelēm un lasīju sēnes ar opi, un tā pat nemanīju, ka biju pārgājusi no Margaritas Stārastes stāstiem uz Imantu Ziedoņa Epifānijām. Es ceru, ka arī nākamās paaudzes varēs izzināt un lepoties ar mūsu bagāto kultūru. Tas ir mūsu visu kopējs uzdevums – nodot šo mantojumu mūsu bērniem.

Es esmu pārliecināta, ka pilnīgi noteikti pīrādziņu cepšanai būtu jābūt daļai no šī mantojuma, vai Jūs piekrītat? Ziemassvētku vakars ar deviņiem ēdieniem – zirņiem, rasolu, štovētiem kāpostiem un cūkas šņukuru ir mana bērnība. Kad sniegā pikojāmies, cēlām sniegavīrus un braucām ar ragaviņām un negribējām mājās iet, pat ja deguns jau bija sarkans un paši bijām pārsaluši. Lai vienmēr latviešu ģimenes kopā turas svētkos un ir stipras cauri bargākajām ziemām, un tie pīrādziņi mums palīdzēs.

Tā kopā būšana mums vienmēr ir bijusi un arī lai nākotnē tā palīdz mums sagaidīt pavasari. Latvijas pavasarī sniegpulkstenītes paziņo par dabas atmošanos. Kad pienāca māmiņdiena un skaitīju pirmo dzejolīti savai mammai, vēl neaptvēru, cik ļoti daudz būs par ko pateikties. Novēlu, lai latviešu bērniem un jauniešiem pietiek gudrības mācīties no savu vecāku un vecvecāku pieredzēm un zināšanām.

Pirms trīs gadiem es pārcēlos uz Austrāliju, lai studētu Sidnejas Universitātē. Kaut lēnām iedzīvojos Sidnejā, cieši turējos pie tās daļas sevī, kura ir Latviete, domādama, ka lēnām, lēnām tā diemžēl pazudīs. Uz jauno gadu mani apciemoja mana mamma no Latvijas, un kad gājām mājās no svinībām, izdzirdējām no nekurienes frāzi latviski Laimīgo Jauno gadu! Tā bija Vita, kura arī šodien uzstājās ar runu.

Tā bija negaidīta daļiņa no Latvijas, kas atgādināja, ka latvieši ir visur, un tie ir cauri gadiem cīnījušies par Latvijas valsts brīvību un nekad nav padevušies. Jūs, šeit sanākušie latvieši, un jūsu nebeidzamais atbalsts mūsu valsts neatkarības atjaunināšanas pirmajos soļos ir iemesls, kāpēc mana bērnība ir Latvija. Par to es jums saku – lielu Paldies!

Priecīgus svētkus. Saules mūžu Latvijai!

Rebeka Aleksandra Ritene



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com