Rozes, sinonīmi un Šanhajas „Antonīmi“

Palielināt / Enlarge

Izstāde „Antonīmi“. FOTO Zane Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Izstāde „Antonīmi“. FOTO Zane Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Izstāde „Antonīmi“. FOTO Zane Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Izstādes „Antonīmi“ atklāšana. FOTO Zane Mellupe.

Palielināt / Enlarge

Zane Mellupe izstādes „Antonīmi“ atklāšanā. FOTO no Zanes Mellupes personīgā arhīva.

Esam pieraduši pie vārda antonīmi vistradicionālākā skaidrojuma: vārds ar pretējo nozīmi. Bet dažam vārdam, arī vardarbība antonīms nav tik viegli piemeklējams, jo pati vardarbība apaugusi ar neskaitāmām galvām kā neuzvarams pūķis – par to visu aizdomājos, uzklausot ziņas par ļoti savdabīgas izstādes tapšanas gaitu. Pārdomās par cīņu ar vardarbību savā sirdī atradu vienu spilgtu simbolu – ROZI. Ko rožu krūms pasāktu bez ērkšķiem? Droši vien, ik rītu mēs to ieraudzītu alkatīgu roku saplosītu... Bet rožu dzimta nebūt nav tikai daudzveidīgās rozes pašas, tie ir arī it kā pavisam nelīdzīgi lakstaugi, koki un krūmi arī: avenes, kazenes, lācenes, kaulenes, retās meža bumbieres, bagātīgi padevīgie ievu krūmi, reibinošās vīgriezes... Un katram ir kāds dabīgais ienaidnieks, ko cilvēku pasaulē pieņemts saukt par vardarbību...

Pandēmijas un aizliegumu apzīmogotajā pasaulē vardarbības pieaugumu apliecina statistika. Bet daudzi mākslinieki turpina bagātināt un pilnveidot savu tēlu pasauli, tādējādi turpinot cīņu par labo un skaisto. Gluži kā krāsainu putnu baru – māksliniekus no 40 valstīm – Šanhajas Krusta tornī (Fudžou ceļš 318) sapulcinājusi māksliniece un mākslas procesu kuratore Zane Mellupe. 11. jūnijā tika atklāta izstāde, kuras pastāvēšanas gaitā – laikā līdz 30. septembrim – izstāde turpinās papildināties ar jauniem, ļoti neparastiem eksponātiem.

Sabiedrības iesaiste mākslas norisēs un mākslas ielāgošana sabiedrībā – tā var raksturot Zanes domubiedru centienus izstādē, kurai dots nosaukums Antonīmi. Ko tas nozīmē, īsumā paskaidro Zane pati: „Izstādes nosaukums un vārds „Antonīmi“ radās pielāgotā tulkojumā no ActOnition – darbības, ko publiskās telpās veic indivīdi un aktīvisti, lai ne tikai tiktu atzīti personiskie pienākumi, bet arī rīkotos, – norādot un mainot netaisnīgos sociālās uzvedības aspektus. Mana mākslas kompānija WhyWhyArt piedāvāja septiņus sākotnējos grafiskās formas Antonīmus, kam potenciāli kļūt par sava veida kultūras izpratnes rīku kopumu. Piemēram, lai veicinātu saziņu ar kautrības emocijzīmi, kas atrodama ikvienā mobilajā tālrunī. Pateicoties dalībnieku aktivitātēm un idejām pasaulē Antonīmu skaits pieauga līdz 12.“

Mūsdienu laikmetīgā māksla ilgojas pēc saprotoša skatītāja, tālab turpināju uzdot jautājumus un saņemt atbildes: „Izstādes pamattēmā ir PROTESTS PRET VARDARBĪBU TĀS VISDAŽĀDĀKAJĀS IZPAUSMĒS. Tātad pret: seksuālu uzbrukumu, vardarbību ģimenē, garīgo vardarbību, emocionālo vardarbību, vardarbību kultūrā; pret zināšanu privilēģiju kā vardarbības formu, pret vardarbību dabai, pret varas ļaunprātīgu izmantošanu, pret ekonomikas sviru ļaunprātīgu izmantošanu, pret vardarbību, kas vērsta pret paša personību, pret vardarbību – kaitējošu mentālajai veselībai.” Vēl Zane piebilst: „Antonīmi kā ActOnition forma uzsver nepieciešamību pilnveidot izpratni par dažādām sociālajām grupām, tie ir paredzēti, lai pievērstu uzmanību strukturālajām atšķirībām valstīs ar dažādiem ekonomiskajiem līmeņiem.“

Pirmās sešas izstādes-akcijas Act­Onition Zane veica kopā ar Susanne Junker Vjetnamā jau 2019. gada aprīlī. Lai šajā projektā iesaistītu pēc iespējas vairāk dalībnieku, WhyWhyArt publiskoja atklātu uzaicinājumu visdažādākās izcelsmes un tautību cilvēkiem. Aicinājums tika izplatīts un reklamēts sociālajos medijos un informatīvajos kanālus, arī mutiski.

Izstādes tapšanā atbalstu galvenajiem organizatoriem – kompānijai WhyWhyArt un Vācijas ģenerālkonsulāta Šanhajas Kultūras un izglītības departamentam – sniedza arī ifa galerija un EASA (Eiropas Mākslas un zinātnes asociācija). Te minēšu tikai dažus no dalībniekiem: Alan Flesher (ASV/Izraēla), Caterina Notte (Itālija/Vācija), Charles Leblanc (Kanāda), Chris Gill (Lielbritānija), Deniss Jere (Zambija), Elena Monzo (Itālija), Fransisko Hauss (Meksika), Freds Farovs (Nīderlande), Hans Bings (Ķīna), Hazals Firats (Turcija), Katherin Gutierrez (Kolumbija), Kurihara Tadashi (Japāna), Leroy Brothers (Beļģija), Niamh Cunningham (Īrija), Panos Dimitropoulos (Grieķija). Eksponēti divu latviešu – Baibas Ladigas un Zane Mellupes darbi. Saorganizēt 22 valstu dalībniekus – tā tiešām bijusi traka ideja, kura laimīgi realizējusies!

Atklāšana notika ar vērienu un saistīja lielu interesi. Izstāžu telpās, šķiet, pat nebija vietas, kur ābolam nokrist. No Šanhajas atsūtītos foto vērojot, ievēlējos: kaut nu tā būtu, ka arī vardarbībai mūsu sabiedrībā vienkārši nebūtu vietas, kur nokrist!

Rozi sargā ērkšķi, cilvēku – arī citi cilvēki.

Anita Mellupe,
Speciāli laikrakstam „Latvietis“

https://whywhyart.com