Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piektdien brīdināja: „LVĢMC meteorologi un ārsti brīdina par šodien un sestdien gaidāmo bīstamo karstumu, kas var kaitēt iedzīvotāju veselībai. ... Valsts austrumu un centrālajos rajonos gaisa temperatūra dienā sasniegs +30…+34°, savukārt naktīs termometra stabiņš pieturēsies +18…+24° robežās, līdz ar to daudzviet būs novērojamas tropiskās naktis.“

Uzreiz jāuzdod jautājums: „Cik karsts ir „karsts“?“ Austrālijas latvieši noteikti brīnīsies par šādu brīdinājumu, jo pat kontinenta dienvidos – tuvāk Antarktīdai – šādas temperatūras raksturotu siltu, patīkamu vasaras dienu. Un nakti. Melburnā, piemēram, „karsta“ diena būtu +35 līdz 40 grādiem, un katru vasaru vairākas dienas arī pārsniedz +40°C. Naktis vasarā bieži ir siltākas par +30°C.

Kā to izskaidrot? Bez temperatūras, karstuma sajūtu ietekmē gaisa mitrums. Latvijā vasarā tas mēdz būt lielāks nekā Melburnas vasarā.

Bet beigu beigās, viss ir subjektīvs. Dzīvojot Saūda Arābijā, vasaras temperatūras galvaspilsētā Rijadā turējās ap +50°C dienas vidū. Bet, kad ziemā temperatūra naktī nokrita uz +10°C, tad vietējie arābi sūdzējās par nenormālo aukstumu. Runājot ar eiropiešiem, tie uzsver, ka Arābijā ir cita veida aukstums, un, lai arī Eiropā ziemā būtu sniegs, tomēr viņu pašu +10°C ir tik neciešams, ka, kā man ir apgalvots, „aukstums iet caur kauliem“.

Līdzīga subjektivitāte parādās, kad pārceļas uz dzīvi vietā ar zīmīgi atšķirīgu klimatu. Sākumā liekas nenormāli karsts (vai attiecīgi nenormāli auksts), bet ar laiku pierod pie jauniem apstākļiem, un pieņem tos kā jauno normu.

Šādas pārdomas, iespējams, mudina uz secinājumu, ka globālā sasilšana nav nekas ļauns, jo mēs jau pieradīsim pie nedaudz siltākiem apstākļiem. Diemžēl, šāds slēdziens būtu pilnīgi greizs, jo klimata maiņa ir nopietnāka par tikai cilvēku labsajūtu dažu grādu pieauguma apstākļos.

Ir paredzēts, ka klimata maiņa novedīs pie svārstīgākiem laika apstākļiem – šovasar atsevišķās vietās Kanādā temperatūru rekordus pārsniedza ne par tikai dažām grādu desmitdaļām, bet par veseliem pieciem grādiem. Lauksaimniecība mainīsies. Tās pasaules daļas, kur jau tagad ir grūtības barot visus iedzīvotājus dēļ karstuma un ūdens trūkuma, kļūs vēl trūcīgākas. Varēsim sagaidīt bēgļu plūdus, un ne tikai miljonos.

Cik karsts ir „karsts“? Atbilde – kā kuram, bet jāsaprot, ka dabai nav šādas subjektivitātes.

GN
2021. g. 14. jūlijā