Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Septembra mēnesis ietver visu cilvēku mūžu. Tas sākas ar Zinību dienu 1. septembri, kad arī sākas skolu mācības gads, un tas ir noslēdzies ar 1. oktobri – Starptautisko senioru dienu. Viens mēnesis – vesels mūžs.

Septembris arī zīmīgs tajā ziņā, ka tiek nopietni veidoti valsts un pašvaldību budžeti. Kur naudu iegūs, un kur to izlietos. Kur valstij iejaukties, un kur neiejaukties. Kurus vēlēšanu kampaņas solījumus pildīt, un kurus nepildīt. Process ir sarežģīts, un tajā satiekas iespējas, vēlmes un kompromiss. Vieni vēlas atbalstīt skolas un jaunatni; citi sola lielākas, cilvēcīgākas pensijas.

No vienas puses, Latvijas valstij ir ļoti maz naudas, bet no otras puses, par spīti visam kovidam, naudas ir daudz. To apliecina kaut vai seno laiku rēgu atkal uznākšana uz politiskās skatuves, kā arī atsevišķu politiķu pārgrupēšanās, piedāvādami visādus burvju mākslinieku priekšnesumus vēlētājiem ar īsām atmiņām vai mazu saprātu.

Pasaule mainās arvien ātrāk – šodienas skolu sācējiem būs ļoti savādāka dzīves gaita nekā bija tiem, kuri šodien ir pensionāri. Ja politika dzīvo no gada uz gadu, vai, labākā gadījumā, no vienām vēlēšanām līdz nākamajām, tad cilvēks parasti dzīvo krietni ilgāk. Un civilizācija vēl ilgāk.

Kādus ieteikumus varu sniegt budžetu stādītājiem? Protams, Latvijā ir savi standartizdevumi – kārtējais finansējums skolām, policijai, bruņotajiem spēkiem, veselībai un tā tālāk. Atkal, protams, ka katrs raus deķi savā virzienā.

Ir tomēr viena lieta, kas, manuprāt, stāv virs šiem visiem standartizdevumiem. Bet tas ir kaut kas, ko neatrisinās ar naudu vien. Tas ir tieši un vienkārši veselais saprāts.

Prāta tumsonība valda pārsteidzoši lielu pasaules daļu. Nespēja „salikt lietas kopā“ izplatās kā sērga, kuru veicina sociālie mediji, kur katram ir vienādas tiesības paust savus kategoriskos uzskatus jebkurā zinātniskā jautājumā. Vienalga, vai viņiem ir, vai nav kaut vai mazākā kompetence.

Spēja atšķirt „viltus praviešus“ no īstajiem ir mūžīga dilemma. Attīstīt šo atšķiršanas spēju katrā iedzīvotājā ir izšķiroši svarīgi. To var darīt ar attiecīgām programmām skolās, un ar programmām pieaugušajiem, izmantojot tos pašus nopeltos sociālos medijus. Budžetu sastādītāji – lūdzu, ņemiet to vērā!

Lai šodienas skolu sācēji varētu pēc daudziem gadiem, jau kā seniori, līdzīgā garā filozofēt par svarīgākiem uzdevumiem, ir jāpārvar divi lielākie eksistenciālie draudi – klimata katastrofa un šī un nākamās pandēmijas. Jābeidz ticēt muļķībām un jārīkojas atbildīgi.

GN
2021. g. 8. sept.