Andrés el Letón aizsaulē

Andris Kārkliņš (Andrés el Letón)
28.01.1942.-26.03.2011.

Palielināt / Enlarge

Fotomontāža 1976. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No labās: El Leton un Ojārs 1976. gadā. FOTO Dagnija Greste.

Man bija skumji ap sirdi, šorīt lasot, ka flamenko ģitārists Andris Kārkliņš (Andrés el Letón) šī gada 26. martā aizgāja aizsaulē. Andris bija viens no spožākām personībām, ko esmu savā mūža saticis.

Pirmo reizi sastapu el Letón 1966. gadā, ASV, kad studēju Kalifornijā. Andris tajā laikā galvenokārt dzīvoja Spānijā un mācījās flamenko ģitāru no spāņu čigānu meistariem. Viņš bija atbraucis uz ASV un uzstājās Sanfrancisko Jāņu sarīkojumā. Viņš uz mani atstāja lielu iespaidu, jo pats tajā laikā biju iesācis mācīties ģitāras spēli.

Personīgi iepazinos ar Andri 10 gadus vēlāk, kad viņš bija Austrālijas turnejā (to organizēja sidnejietis Andris Kariks). Sidnejā el Letón palika pie Dagnijas un manis, kopā ar latviešu jaunkundzi no Melburnas, kurā viņš bija iemīlējies. El Letón uzstājās vairākos koncertos Sidnejā un Latviešu namā arī lasīja savu Haiku dzeju. Aizvedām el Letón arī uz Kanberu, kur viņš piedalījās Austrālijas Latviešu Kultūras dienās ar koncertu. Spāņu čigānu mūzika bija Dagnijai un man kopēja interese, un Andris mūs ļoti imponēja ar savu ģitāras spēlēšanu. Pats arī mācījos flamenko ģitāru, un Andris man iemācīja dažus jaunus gājienus.

Kopš el Letón Austrālijas turnejas, turpinājām regulāri uzturēt kontaktu ar vēstulēm. Runāju ar Andri 2008. gadā, kad bijām ar Dagniju Latvijā, lai gan neiznāca tikties. Pēdējo reizi sazinājāmies pirms diviem gadiem, kad rakstīju viņam, paziņot par Dagnijas aiziešanu aizsaulē. Sapratu tad, kā Andrim gāja grūti – viņš dzīvoja laukos, un nebija vairs izdevība spēlēt Rīgas klubos, kā agrāk bija darījis. Un izbeidzās arī viņa darbs kā tūristu gidam Spānijas ceļojumos.

Sidnejā, 1976. gadā iepazīstinājām Andri ar dzejnieku Teodoru Tomsonu, kurš uzrakstīja dzejoli Andri Kārkliņu klausoties:

Deg
zeltā kaldināts
jauns
sudrabmēness.

– Gvadalkvivira skrej un krāc. –
Andrés el Letón,
Spožs sudrabmēness.

Es nezinu,
kur vairāk zibeņu –
par dzeju, vai par dziesmu?
Es nezinu!

Andris bija cilvēks ar dzejnieka izjūtām, lielu drošsirdību un pārliecību par savu izvēlēto dzīves ceļu un, galvenais, ar dedzīgu sirdi. Tava dziesma lai mūžīgi skan, mīļais draugs!

Ojārs Greste
2011. g. 27. martā, Sidnejā