Lībiešu mākslas izstādes atklāšana Kolkā

Palielināt / Enlarge

Valts Ernštreits pie saviem akvareļiem. FOTO Baiba Šuvcāne.

Palielināt / Enlarge

Grafiķe Baiba Damberga iepazīstina ar saviem darbiem. FOTO Baiba Šuvcāne.

Palielināt / Enlarge

Lībiešu mākslas izstādē. FOTO Baiba Šuvcāne.

Kolkas Līvu centrā Kūolka 5. jūnijā tika atklāta trešā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde Līvõd kuņšt (Lībiešu māksla), kuru sarīkoja Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām). Pagājušā gada nogalē biedrība Līvõ Kultūr sidām un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība izsludināja 2011. gadu par starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu, un izstāde ir viens no plašās gada programmas pasākumiem.

Tēlotājmāksla kā reāli pastāvoša lībiešu kultūras dzīves sastāvdaļa līdzās tradicionāli pētītām un koptām nozarēm parādījās pavisam nesen – tikai 1994. gadā, kad, nodibinoties Lībiešu kultūras centram, pirmoreiz tika aizsākta lībiešu izcelsmes mākslinieku apzināšana un sarīkota pirmā stājmākslas izstāde Līvõd kuņšt. 1998. gada septembrī – Lībiešu kultūras dienās Rīgā – notika otrā un plašākā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde Līvõd kuņšt, ko papildināja jaunatklātu autoru darbi un arī tēlniecība. Abas izstādes tika parādītas ne tikai Latvijā, bet arī Tallinā un vairākās Somijas pilsētās.

Trešajā izstādē ir apkopoti vienpadsmit mākslinieku 32 darbi: eļļas gleznas, akvareļi, grafika un tēlniecības darbi. Tajā iekļauti darbi gan no lībiešu mākslas zelta fonda, ko pārstāv pirmais zināmais lībiešu izcelsmes mākslinieks Jānis Belte un viņa vecākā meita Zelma Belte, kā arī pirmais profesionālu izglītību guvušais gleznotājs Andrejs Šulcs un Vilnis Blažēvics, gan tādu Latvijā labi pazīstamu mākslinieku kā grafiķes Baibas Dambergas, kura organizējusi abas iepriekšējās izstādes Līvõd kuņšt un arī šo, akvarelistes Lilitas Līces, tēlnieces Solveigas Lamsteras, gleznotājas Ritas Leles un Tairas Haļāpinas darbi. Jauno paaudzi pārstāv Anete Ozoliņa un Valts Ernštreits – vairāku personālizstāžu autors un izstāžu Līvõd kuņšt galvenais iedvesmotājs un aktīvs dalībnieks. Izstāde būs apskatāma ne tikai Kolkā, bet arī Ventspilī, Rīgā, Tallinā un citās Igaunijas pilsētās.

Izstādes Līvõd kuņšt atklāšanas dienā pie Līvu centra Kūolka pulcējās Kolkas lībiešu grupas biedri un citi interesenti. Klātesošos sveica Kolkas tautas nama direktore Inora Sproģe, uzsvērdama, ka lībiskā klātbūtne ciema kultūras dzīvē palīdz veidot interesantākas kultūras programmas, kā arī popularizēt Kolku visā novadā un citās Latvijas vietās. Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga savukārt atzīmēja, ka Kolkā ne viens vien pasākums ir noticis pirmo reizi. Arī šī izstāde savu pirmo sastapšanos ar skatītāju piedzīvo tieši Kolkā. Nedaudz pastāstot par Līvod kunšt tapšanu, Gundega uzsvēra, ka kultūras centram lībiešu lieta ir sirdsdarbs un daudzi projekti tiek veikti bez papildus finanšu ieguldījuma. Šī izstāde varētu būt sākums pastāvīgai lībiešu mākslas ekspozīcijai, ko varētu veidot tieši Kolkā. Tā būtu vienīgā vieta Latvijā, kur būtu šāda lībiešu mākslas ekspozīcija. Visu Gundegas Blumbergas teikto Valts Ernštreits tūlīt iztulkoja lībiski.

Izstādes kuratore un grafiķe, bijusī kolceniece Baiba Damberga aicināja klātesošos Līvu centra telpās, kur kopā tika aplūkota visa ekspozīcija. Tās apskati papildināja Baibas profesionālais stāstījums par māksliniekiem un viņu darbiem. Izstādes atklāšanā klāt bija arī divi izstādīto mākslas darbu autori. Valts Ernštreits pastāstīja, ka ideju izveidot piecu darbu ciklu viņu rosinājuši jūras veidotie raksti smiltīs. Viens no Baibas Dambergas ofortiem veltīts izcilajam lībiešu valodas zinātājam Pēterim Dambergam, bet par savu ofortu Monēta māksliniece skaidroja: „Te es zīmēju Līvu republikas naudiņu iekšējai lietošanai. Gribētu uz katras naudiņas uzzīmēt kādu lībieša portretu. Tā nu gadījās, ka iesāku ar sevi“. Turpat blakus ir arī izstādes jaunākās dalībnieces Anetas Ozoliņas darbs Laimes māte. Iespaidīgi ir savdabīgās gleznotājas Ritas Leles jaunākie darbi, īpaši 2011. gadā gleznotais Pēc Armagedona. Vidzemes lībiešus pārstāv Lilitas Līces un mākslas zinātnieces Tairas Haļāpinas gleznas. Lībiešu vecmeistaru Jāņa Beltes, Zelmas Beltes un Andreja Šulca darbi ir vērtības, kas runā pašas par sevi.

Nobeidzot Gundegas Blumbergas teiktais: „Tāpat kā iepriekšējās, arī šī izstāde vispirms uzlūkojama kā kultūrvēsturiska parādība, kā lībiešu esamības īpaša veida apliecinājums, kas ļauj sajust būtisko lībiešu pasaules redzējumā. Tā mūsdienu lībietim ļauj atpazīt savu identitāti, bet apkārtējai pasaulei – bez valodu barjeras iepazīt lībiešus.“

Baiba Šuvcāne, Kolkā
Laikrakstam „Latvietis“