Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


23. augusta atceres seminārs Rīgā

Ārzemju diplomātiem skaidro Latvijas vēsturi

Laikraksts Latvietis Nr. 217, 2012. g. 30. aug.
Andrejs Mežmalis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kara muzejā 23. augustā. No kreisās: DV priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis, ES parlamenta deputāte no Latvijas prof. Inese Vaidere, DV CV kasieris Andris Staklis PhD, DV CV sekretārs Ivars Švānfelds, Okupācijas muzejs. FOTO no Andreja Mežmaļa personīgā arhīva.

Šī gada 23. augustā, Staļinisma un nacisma upuru atceres dienas pasākumā Latvijas Kara muzejā, Rīgā, notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DV CV) prezidija rīkotais Informācijas seminārs Latvijā rezidējošiem ārzemju diplomātiem. Kaut arī šajā dienā notika dažādi atceres pasākumi Rīgā un citur Latvijā, DV CV prezidija rīkotais seminārs bija labi apmeklēts, piedaloties diplomātiem no Polijas, Dānijas, Turcijas, Čehijas, Apvienotās Karalistes (Anglijas), Šveices, Norvēģijas, Ungārijas, ASV, Izraēlas, Kanādas, Ukrainas, Igaunijas, Itālijas, Azerbaidžānas un dažādām organizācijām un augstskolām, kā arī mazāks skaits Latvijas Saeimas deputātu un Rīgas Domes domnieku.

Seminārs tika rīkots saistībā ar 2011. gada DV CV pieņemto lēmumu Nr. 2 un atbalstu rīkot ārzemju diplomātiem semināru 2012. gada 23. augustā, kas tiek jau darīts vairāku gadu garumā ar Andreja Mežmaļa iniciatīvu. Semināru atbalstīja Kara muzejs ar telpām, kā arī Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB) ar pasākuma atbalstu, Rutas Pazderes (LOIB priekšsēdētāja) vadībā.

Seminārs notika angļu valodā. Semināru atklāja un vadīja DV priekšnieks atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis, aicinot mājas tēvu – Kara muzeja direktora vietnieku Juri Ciganovu teikt semināra viesu uzņemšanas vārdus savā mājā, Kara muzejā. Semināra ievadrunu bija paredzējusi dot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, bet, izpildot arī prezidenta pienākumus viņa neparedzēti atradās ārpus Latvijas. Viņas vietā seminārā ievadrunu deva Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc tam sekoja prof. Ineses Vaideres (ES Parlamenta deputāte no Latvijas) un semināra referātu runātāji – Andrejs Mežmalis (DV CV priekšsēdētājs), Andris Staklis (DV CV kasieris) un Ivars Švānfelds (DV CV sekretārs). Abi – Artis Pabriks un Inese Vaidere, pieskārās Latvijas vēsturiskajiem notikumiem, un kāpēc staļinisma un nacisma upuru atceres diena ir tik nozīmīga Latvijas iedzīvotājiem, latviešiem, kā arī visiem iedzīvotājiem Austrumeiropā šodien.

Visas semināra prezentācijas notika angļu valodā, kopumā apmēram 90 minūšu garumā. Prezentācijās bija Andreja Mežmaļa pārskats par Latvijas neseno vēsturi, saistībā ar Staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, kā arī Molotova-Ribentropa pakta iedarbība uz Austrumeiropas mazajām nācijām un Padomju Savienības nelikumīgām izdarībām Latvijā – uzspiesto PSRS Savstarpējo palīdzības paktu, PSRS provokācijām un 1940. gada uzbrukumu Latvijas robežsargiem, Sarkanās armijas okupāciju 1940. gada jūnijā, PSRS uzspiesto jauno leļļu valdību, nelikumīgām un korumpētām Saeimas vēlēšanām 1940. g. 14.-15. jūlijā un nelikumīgo Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā; tēmas arī pieskārās 1941. gada deportācijām, slepkavībām un teroru, ko izraisīja un vadīja PSRS okupācijas vara Latvijā tajā laika posmā, ieskaitot nežēlīgo Baigo gadu (1940.-1941. g.), kad Latvija zaudēja vairāk nekā 34 000 Latvijas pilsoņu, tai skaitā arī 50% no visas Latvijas Armijas virsniecības.

A. Mežmalis arī atzīmēja, ka šī bija jau otrā Padomju Savienības okupācija Latvijā, jo pirmā bija 1918.-1919. gadā, kad latviešu tautas pasludinātā jaunā valsts un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izcīnīja Latvijas neatkarību, un 1920. g. 11. augustā Krievija parakstīja miera līgumu ar Latviju, apsolot uz mūžīgiem laikiem respektēt Latvijas neatkarību.

Latvija, atrodoties divu diktatorisko valstu starpā un viņu ietekmju radīto valsts iekšējās drošības situāciju, Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis bija spiests izsludināt kara stāvokli 1934. gada 15. maijā saskaņā ar Latvijas Valsts Satversmi; līdz ar to nodibinājās autoritārā vara Latvijā, kas ievēroja valsts likumus, un neviens netika nogalināts. Ulmaņa laiki tiek uzskatīti par valsts uzplaukuma sprīdi; tie arī tiek dēvēti par labie gadi, kas arī kā tādi turpinājās līdz Padomju Savienības uzbrukumam Latvijas robežai, Padomju ultimātam un okupācijai 1941. gada 17. jūnijā. Visi deportētie, noslepkavotie un bojā gājušie latvieši ir Staļinisma un nacisma upuri, kurus mēs pieminam 23. augustā.

Nākošais runātājs, DV CV kasieris Andris Staklis (Ph.D.), deva referātu/prezentāciju par Otro pasaules karu, kas iekļāva vācu okupāciju 1941.-1944. g. un trešo Padomju Savienības kara laika okupāciju (1944.-1945. g.) Latvijā.

Andrejs Mežmalis
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com