Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


23. augusta atceres seminārs Rīgā

Ārzemju diplomātiem skaidro Latvijas vēsturi

Laikraksts Latvietis Nr. 218, 2012. g. 4. sept.
Andrejs Mežmalis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Noslēgums. Sākums LL217

Andris Staklis arī pievērsa klausītāju uzmanību par Vācijas armijas (Wehrmacht) sadarbību un vienošanos ar vācu speciālo operāciju vienības Einsatzgruppen vadību, kam bija uzdevums sekot līdzi vācu armijai vācu okupētajās teritorijās un tūlīt slepkavot ebrejus, vainu uzveļot vietējiem iedzīvotājiem. Tagad ir pietiekoša informācija par šo lietu, kā to arī ir pētījis vēsturnieks prof. Andrievs Ezergailis, kas ir rakstījis: „Ir pārpilnus pietiekoši pierādījumi, ka Latvijā pirmos organizatoriskos soļus ebreju slepkavošanā spēra Wehrmacht.“

Tāpat, A. Staklis pieskārās tēmai, par kuru Padomju Savienības režīms Latvijā bija paudis dezinformāciju, mēģinot vainu uzvelt latviešiem par Rīgas ebreju geto likvidāciju, ko veica vācu SS un vācu policija 1941. gada novembra beigās un decembra sākumā. Šo baismīgo slepkavības darbu veica paši vācieši, SS un policijas šefa ģenerāļa Friedriha Jekelna (Friedrich Jeckeln) vadībā, bet vainu Padomju Savienība uzvēla latviešu militārajiem formējumiem, slēpdami patiesību no pasaules; kā to norāda Andris Grūtups savā grāmatā Ešafots, kas iznāca 2005. gadā, tas bija viss vācu vadīts un veikts ebreju genocīds. Liecības par Rīgas geto iemītnieku slepkavībām Rumbulā bija sniedzis pats ģenerālis Jekelns, kas personīgi bija vadījis šo speciālo operāciju tajā laikā. Kaut arī šī informācija bija pieejama Maskavas arhīvos, to tomēr slēpa no pasaules Padomju Savienība un tagadējā Krievijas valdība, lai maldinātu pasauli savu naidīgo un savtīgo maldu mērķu īstenošanai.

A. Staklis arī pieskārās pie Kāpēc latviešu karavīri cīnījās – viņi cīnījās par Latviju, cerēdami, ka atkārtosies Pirmā pasaules kara un Brīvības kara apstākļi un ka Sabiedrotie respektēs Vinstona Čērčila (Winston Churchill) un Franklina D. Rūzvelta (Franklin D. Roosevelt) 1941. gada 14. augusta Atlantijas hartas deklarāciju, kas vēstīja „atjaunot pašnoteikšanos tām tautām, kurām tā tika ar varu atņemta.“

Pēc tam A. Staklis referēja par Hitlera pavēli un Latviešu leģiona pretlikumīgo dibināšanu un lielo latviešu karavīru upuru skaitu cīnoties, lai aizstāvētu Latviju pret nežēlīgā ienaidnieka atgriešanos Latvijā, pieminot arī latviešu karavīru varonību un ka Kurzemes cietoksnis palika neieņemts līdz Otrā pasaules kara beigām. Visi kritušie latviešu karavīri ir Staļinisma un nacisma upuri!

Trešo referātu sniedza DV CV sekretārs Ivars Švānfelds, sniedzot pārskatu par trešo Padomju Savienības okupāciju Latvijā, pēckara gadiem un Aukstā kara laiku. Viņš minēja, ka tiklīdz Padomju Sarkanā armija bija okupējusi Rīgu 1944. gada 13. oktobrī, no Padomju Savienības Latvijā ieradās liels skaits padomju varas administratori un NKVD (KGB) personāls, kā arī, ka visi cietumi tika pārpildīti ar Padomju Savienības ienaidniekiem.

Savā referātā I. Švānfelds minēja, ka okupācijas laikā ievainotie leģionāri, kas nonāca Padomju Savienības varā, bieži tika nošauti, ja viņi bija vācu uniformās; saprotams, tāda rīcība ir pret internacionālām normām un ir uzskatāms par Padomju Savienības kara noziegumu. Viņš arī referēja, ka Padomju Savienība saņēma gūstā apmērām 50 000 latviešu karavīru, tai skaitā arī gaisa izpalīgus un vecāka gada gājuma vīriešus, kurus bija vācieši mobilizējuši; visi viņi tika deportēti uz Gulaga vergu nometnēm, kur lielākā daļa gāja bojā. Salīdzinājumā, viņš paskaidroja, ka tie latviešu karavīri/leģionāri, kas nonāca Sabiedroto gūstā, no tiem 99%+ izdzīvoja un varēja pēc tam turpināt dzīvi un būt produktīvi sabiedrības locekļi.

I. Švānfelds arī pieminēja 1949. gada deportācijas un ka Latvijas iedzīvotāju zaudējumi pārsniedz 600 000 jeb vairāk nekā 30% no valsts iedzīvotājiem. Viņš arī stāstīja par teroru, arestiem, slepkavībām un citām Padomju režīma un Maskavas izdarībām, kas notika Latvijā, minot arī kolonizācijas un pārkrievošanās plānus, ko veica un iedzīvināja Padomju okupācijas vara.

Okupācijas laikā vairāk kā 80% no Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP) tika novirzīts Padomju bruņoto spēku uzturēšanā Latvijas teritorijā. I. Švānfelds arī specifiski norādīja, ka Sabiedrotie ātri noskaidroja starpību starp latviešu leģionāriem un īstajiem vācu SS, minot, ka jau 1946. gadā tika noformētas angļu un amerikāņu sardžu un inženieru vienības, to starpā arī ASV sardžu vienība Viestura rota, kas apsargāja īstos SS un vācu kara noziedzniekus Nirnbergas tribunāla laikā pēc Otrā pasaules kara.

Viņš arī stāstīja par Maskavas-krievu melu kampaņu pret Rietumos dzīvojošiem latviešiem, lai viņus apklusinātu ar falsificētiem apgalvojumiem, rakstiem un piegādātu dezinformāciju, piemēram, KGB radītu grāmatu Kas ir Daugavas Vanagi, kas tika izdota dažādās valodās – saprotams, pamatā grāmata bija rakstīta melu valodā!

I. Švānfelds arī pieskārās tiešai SS ģenerāļa Jekelna liecībai, kas konkrēti norāda, ka latvieši nekad nebija iesaistīti vācu Rīgas ebreju geto likvidācijā, kā to ir mēģinājuši reklamēt krievi un pat kādi vācieši. Visi nevainīgie, nepamatoti apsūdzētie un bojā gājušie ir Staļinisma un nacisma upuri 1939. g. 23. augusta Staļina-Hitlera (Molotova-Ribentropa) pakta ietvaros.

Kopsavilkumā Andrejs Mežmalis minēja kopējos zaudējumus, kādus ir apkopojuši vairāki pētnieki/vēsturnieki, minot Baltijas valstu zaudējumus (nogalināti un deportēti) 1940.-1941. g. un 1944.-1952.g., pirms Staļina nāves – igauņi zaudēja 135 000, lietuvieši 170 000 un latvieši 320 000. A. Mežmalis arī beigās akcentēja, ka visi kritušie 80 000 latviešu karavīri/leģionāri un Padomju gūstā nonākušie karavīri, to starpā arī gaisa izpalīgi, kopā apmēram 50 000, visi ir Staļinisma un nacisma upuri. Viņu nāvi pamatā izraisīja divas diktatoriskās valstis – Padomju Savienība un nacistiskā Vācija, kas sākotnēji bija militāri-stratēģiski sabiedrotās, pirms viņas iesāku karu viena pret otru.

Noslēgumā A. Mežmalis pieskārās pie 16. marta, 8. maija un 9. maija datumiem, par kuriem ārzemniekiem ir neizpratne, un tos izmanto dažādi Latvijai nelabvēlīgi grupējumi. Viņš skaidri norādīja, ka latvieši Latvijā 16. martā atceras savus kritušos un bojā aizgājušos jauniešus, kas tika svešu varu mobilizēti, to starpā arī Padomju gūstā nonākušos un bojā gājušos jauniešus, kas nomira Gulaga vergu nometnēs. A. Mežmalis uzsvēra, ka uzskatīt šo datumu, šo piemiņas dienu par fašisma atdzimšanu ir absolūts absurds! Tā ir diena, kad cilvēki iet uz baznīcām, noliek ziedus pie pieminekļiem un apmeklē kapsētas, lai atcerētos un pieminētu savus Otrā pasaules karā kritušos – tēvus, vectēvus, brāļus un tautiešus.

Tāpat, 8. maijs, kas ir Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena un Nacisma sagrāves diena. Latvieši to arī atzīmē kā Kurzemes cietokšņa dienu, ko Padomju diktatoriskā vara nespēja ieņemt līdz kara beigām. Šajā dienā arī latvieši atzīmē šo dienu Rīgas Brāļu kapos, kur piedalās visi ārzemju vēstnieki un militārie atašeji, izņemot Krievijas Federācijas vēstnieki un militārie atašeji, kas nepiedalās 8. maija dienas pasākumā Brāļu kapos.

Pretstatā, 9. maiju latvieši nesvin un tā arī nav Latvijā atzīmējama svētku diena. 9. maiju atzīmē tikai Krievijas Federācija, kā arī tikai maza daļa no Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievi, okupanti un okupantu pēcteči kā uzvaras dienu. Šī diena – 9. maijs ir patiesībā Padomju Savienības un Krievijas kauna diena, jo tā simbolizē 46 gadu garo Padomju Savienības neierobežoto varu un okupāciju visā Baltijā un Austrumeiropā. A. Mežmalis uzsvēra, ka 9. maijs nav Latvijā oficiāli atzīmējama svētku diena, bet gan sākums gadu desmitu garajam un brutālam Padomju Savienības okupācijas laika posmam Latvijā un visā Austrumeiropā.

Pieminēsim un atcerēsimies visus Staļinisma un nacisma upurus katru gadu 23. augustā, kas arī ir oficiālā Staļinisma un nacisma upuru atceres diena visā Eiropas Savienībā.

Pēc semināra sekoja atspirdzinājumi un uzkodas diplomātiem un klātesošiem.

Andrejs Mežmalis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com